Rīsu klāsts ir plašs, tāpēc piemērotu veidu var atrast gandrīz ikviens. Tomēr pirms izvēles ir vērts iepazīt katras šķirnes uzturvērtību un iespējamos ierobežojumus.
Rīsi ir praktiski universāls piedevu ēdiens: tie labi sader ar gaļu, vistu un dārzeņiem. Kādas ir dažādu rīsu veidu īpašības un kam tos vēlams lietot piesardzīgi? Atbildes sniedz “DoctorPiter”.
Basmati rīsi
Nosaukums „Basmati” hindi valodā nozīmē „smaržīgs”. Šie rīsi satur B grupas vitamīnus un minerālvielas, kas nepieciešamas nervu sistēmas darbībai un vielmaiņai.
Tajos ir arī gremošanas sistēmai noderīgas šķiedrvielas un fosfors, kas palīdz uzturēt kaulu veselību. Kālijs un magnijs atbalsta normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību.
Cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu „Basmati” rīsi var būt piemērotāka izvēle nekā daļa citu balto rīsu šķirņu, jo tiem parasti ir zemāks glikēmiskais indekss. Tomēr porcijas lielums un kopējais uzturs joprojām ir būtiski.
Ja ir aizcietējums vai citi zarnu darbības traucējumi, šos rīsus ieteicams lietot piesardzīgi. Arī cilvēkiem ar lieko svaru vēlams sekot porciju lielumam.
Jasmīna rīsi
Šīs šķirnes raksturīgākā iezīme ir izteikts ziedu aromāts. Tāpat kā citi rīsi, arī „Jasmīna” rīsi dabiski nesatur glutēnu, taču cilvēkiem ar celiakiju jāpārliecinās, ka produkts nav piesārņots pārstrādes laikā.
Tie satur selēnu, kas ir svarīgs normālai vairogdziedzera darbībai, palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa un piedalās vairogdziedzera hormonu vielmaiņā.
Vienlaikus šiem rīsiem parasti ir augsts glikēmiskais indekss un daudz cietes. Tāpēc cilvēkiem ar cukura diabētu jāievēro piesardzība un porciju lielums jāpārrunā ar veselības aprūpes speciālistu.
Enerģētiskā vērtība ir aptuveni 380 kilokaloriju uz 100 gramiem sausa produkta.
Arborio rīsi
„Arborio” ir īsgraudu rīsu šķirne ar vērtīgu uzturvielu sastāvu. Tajos ir B un E vitamīni, holīns, niacīns, kā arī kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs, cinks, selēns, varš un mangāns. Šīs uzturvielas palīdz uzturēt normālu sirds un asinsvadu sistēmas darbību.
Šajos rīsos ir daudz viegli sagremojamas cietes. Pavāri tos īpaši novērtē krēmīgās, maigās tekstūras dēļ, tāpēc „Arborio” bieži izmanto risoto gatavošanai.
Cilvēkiem ar cukura diabētu, lieko svaru vai hronisku aizcietējumu šos rīsus vēlams ēst mēreni. Kuņģa un zarnu trakta slimību saasinājuma gadījumā piemērotāko uzturu ieteicams apspriest ar ārstu.
Šie rīsi ir B grupas vitamīnu, niacīna, mangāna, silīcija, fosfora, magnija, selēna un cinka avots. Tajos ir daudz amilopektīna — cietes veida, kas pēc vārīšanas piešķir graudiem mīkstu un nedaudz lipīgu tekstūru.
Mīkstās konsistences dēļ apaļgraudu rīsus mēdz iekļaut saudzējošā uzturā. Rīsu novārījumu tradicionāli lieto arī caurejas gadījumā, tomēr saindēšanās vai ilgstošu simptomu gadījumā nepieciešama medicīniska konsultācija.
Rīsu putru var izmantot kā vienu no pirmajiem papildēdieniem zīdaiņiem, ievērojot vecumam atbilstošus uztura ieteikumus. Sportisti šos rīsus mēdz izvēlēties kā ātri pieejamu ogļhidrātu avotu.
Pēc pulēšanas tajos paliek maz šķiedrvielu, bet glikēmiskais indekss ir samērā augsts. Tāpēc cilvēkiem ar cukura diabētu vai aptaukošanos jāievēro mērenība. Veseliem cilvēkiem tos vēlams papildināt ar dārzeņiem un olbaltumvielu avotiem.
Sarkanie rīsi izceļas ar augstu mangāna saturu. Šis mikroelements palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa, piedalās ogļhidrātu un holesterīna vielmaiņā, kā arī palīdz uzturēt kaulu un nervu sistēmas veselību.
Tie satur arī proantocianidīnus — savienojumus, kas var palēnināt ogļhidrātu šķelšanos un līdz ar to arī cukura uzsūkšanos.
Sarkanajos rīsos ir daudz amilozes — cietes veida, kas sagremojas lēnāk un kalpo par barības vielu labvēlīgajām zarnu baktērijām.
Īpašu medicīnisku ierobežojumu parasti nav, taču individuālu veselības problēmu gadījumā ieteicams konsultēties ar speciālistu.
Graudu neparasto, tumši violeto krāsu rada antocianīni — dabīgi pigmenti ar antioksidantu īpašībām.
Antocianīni palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa. Tāpēc melnie rīsi var būt vērtīga daudzveidīga uztura sastāvdaļa arī vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Tie satur E un B grupas vitamīnus, kā arī kāliju, fosforu, magniju, dzelzi, cinku, mangānu un kalciju. Luteīns un zeaksantīns savukārt palīdz uzturēt redzes veselību.
Stingru ierobežojumu parasti nav. Tomēr graudi ir bagāti ar šķiedrvielām, tāpēc akūtu kuņģa un zarnu trakta slimību laikā tos vēlams lietot piesardzīgi.
Savvaļas rīsi botāniski nav īstie rīsi, bet gan ūdenszāles sēklas. Tie izceļas ar folātu saturu, kas ir svarīgi asinsradei un īpaši nepieciešami grūtniecības laikā.
Tajos ir arī nepiesātinātās taukskābes un salīdzinoši daudz olbaltumvielu, tāpēc savvaļas rīsi var vērtīgi papildināt veģetāru uzturu.
Bērniem līdz trīs gadu vecumam tos ieteicams piedāvāt piesardzīgi, jo lielais šķiedrvielu daudzums var izraisīt vēdera pūšanos. Tie var nebūt piemēroti arī akūtu kuņģa un zarnu trakta slimību laikā.
