Ēdiena garša atkarīga no saimnieces noskaņojuma un stresa

© pexels.com

Parasti domājam, ka stress visvairāk ietekmē galvu un sirdi — domāšanu, koncentrēšanos, miegu, emocijas. Taču viena no pirmajām sajūtām, kas kļūst blāvāka, ir oža. Un tas nav nejauši: smadzenes stresa stāvoklī tiešā veidā “atslēdz” ožas sistēmu, jo tā tām šķiet mazsvarīga, salīdzinot ar izdzīvošanu, skaidro “verywellhealth.com”.

Rezultātā cilvēks jūt mazāk smaržu, ēdiens šķiet pliekanāks, un pat attiecībās rodas nesaprotams saspringums, jo oža ir svarīga arī sociālajai tuvībai.

Kas tieši notiek smadzenēs stresa laikā

Kortizols burtiski “noslāpē” ožas receptorus

Stresa hormons kortizols kavē signālu pārraidi starp deguna receptoriem un ožas sīpoliem smadzenēs. Vienkārši sakot — signāls vairs neaiziet tik skaidri. Rezultāts: mēs saožam mazāk un sliktāk.

Smadzenes pārslēdzas uz briesmu režīmu

Oža ir asociēta ar atmiņu un emocijām. Stresā smadzenes resursus pārdala uz “izdzīvošanas centriem”, un smaržas vairs nav prioritāte. Tādēļ tās kļūst vājākas — gluži kā skaņa telefonā, kad automātiski ieslēdzas klusuma režīms.

Izmaiņas elpošanā

Stresā mēs biežāk elpojam caur muti, ātrāk un seklāk. Tas nozīmē, ka mazāk gaisa iziet caur degunu — un mazāk smaržas molekulu nokļūst līdz receptoriem.

pexels.com

Kā tas sabojā ēdienu garšu

Ļoti vienkārši: 80% garšas ir oža - tieši tāpēc stresa periodos ēdiens šķiet:

  • mazāk aromātisks,
  • mazāk sāļš vai mazāk salds,
  • “vienmuļš” pat tad, ja ir gatavots perfekti.

Bērni bieži atsakās no ēdiena, kad ir uztraukti — tās nav kaprīzes, viņi tiešām jūt citādi.

Pieaugušajiem tas bieži noved pie pārēšanās: garša ir blāvāka, tāpēc gribas vairāk siera, vairāk mērces, vairāk salduma, lai vispār kaut ko sajustu.

Jā — tas ietekmē arī attiecības

Oža ir viens no klusajiem komunikācijas kanāliem: partnera dabīgā smarža, mājas smarža, kopīgais ēdiena aromāts — tas viss veido tuvību.

Kad oža ir vājināta:

  • partnera klātbūtne šķiet “tāla”,
  • samazinās pieķeršanās signāli (arī tos ietekmē smarža),
  • vieglāk izceļas strīdi, jo smadzenes stresa dēļ jau ir pastiprināti kairinātas.

Oža ir viens no iemesliem, kāpēc kopīga gatavošana bieži harmonizē — aromāti aktivizē limbisko sistēmu un mazina trauksmi.

pexels.com

Ko darīt, lai oža atgrieztos ātrāk

Smaržas treniņš 60 sekundēs

Izvēlies 2-3 aromātus, kas ir mājās: citronu, malto kafiju, vaniļu, rozmarīnu. Katru 5-10 sekundes ieelpo īsi, bez piespiešanās. Tas aktivizē ožas nervu ceļus un atjauno jutību.

Izskalo degunu ar fizioloģisko šķīdumu

Stresā deguns kļūst sausāks — receptori strādā sliktāk. Mitrs deguns = labāka oža.

Elpošana caur degunu, nevis caur muti

5 lēnas ieelpas caur degunu, 5 izelpas caur muti - tas uzreiz uzlabo receptoru “ventilāciju”.

Aromātiski ēdieni + neliels karstums

Nevis asa garša, bet aromāti: ķiploks, ingvers, sezama eļļa, svaigi garšaugi. Tie palīdz ožai “pamosties” pat tad, kad stress to bremzē.

Atpūta smadzenēm — nevis visam ķermenim

Pat 2 minūšu pauze, kad aizver acis un apzināti atbrīvo žokli (viens no pirmajiem stresa saspringumiem), uzlabo ožas signālu plūdumu.

Stress nevis “var” ietekmēt ožu — tas to vienmēr ietekmē, tikai cilvēki to ne vienmēr pamana.

Novājināta oža nozīmē:

  • mazāku garšu,
  • mazāku baudu no ēdiena,
  • lielāku spriedzi attiecībās,
  • lielāku nogurumu un pārēšanās risku.

Bet labā ziņa — to var uzlabot ātri. Dažreiz pietiek ar pāris ieelpām, mazu aromātu treniņu un mitrinātu degunu, un pasaule atkal kļūst aromātiska.

Lasiet arī, kāpēc saaukstēšanās laikā zūd garša un smarža.