Vai esi pamanījis, ka saaukstēšanās laikā ēdiens šķiet pilnīgi bezgaršīgs, pat ja zini, ka garšvielas un sāls daudzums ir tieši tāds pats kā vienmēr? Iemesls nav mēles “nogurums”, bet gan oža. Garšu mēs neuztveram tikai ar garšas kārpiņām – patiesībā vairāk nekā 70 procentu no garšas pieredzes rodas, pateicoties ožai, skaidro “scientificamerican.com”.
Kad mēs ēdam, aromātiskās molekulas no mutes paceļas caur rīkli uz deguna dobumu - to sauc par retronazālo ožu. Tieši tur atrodas ožas receptori, kas smadzenēm sūta signālus par ēdiena aromātu. Ja deguns ir aizlikts, šī gaisa plūsma tiek bloķēta, un smadzenes nesaņem pietiekamu daudzumu informācijas. Rezultāts - ēdiens šķiet “pliekans”, kaut arī tajā nav mainījies neviens sastāvs.
Pētījumi rāda, ka oža un garša kopā aktivizē arī emociju centru smadzenēs - hipokampu un limbisko sistēmu. Tāpēc ēdiens, kas labi smaržo, šķiet arī siltāks, mierinošāks un “mājīgāks”. Kad šī saikne zūd, cilvēks bieži jūtas ne tikai bez apetītes, bet arī garīgi noguris - it kā trūktu kaut kā pazīstama.
Trenē savu ožu!
Lai saglabātu un stiprinātu ožas jutīgumu, speciālisti iesaka to trenēt tāpat kā muskuļus - regulāri, bet saudzīgi. Dažas reizes dienā ieelpo tīru aromātu - citronu, kanēli, piparmētru, kafijas pupiņas vai lavandu.
Smaržu “vingrinājumi” aktivizē ožas neironus un palīdz tiem ātrāk atjaunoties pēc pārslimošanas vai stresa. Tas uzlabo arī ēdiena uztveri un apetīti.
Un, ja gribi atgriezt garšu pat saaukstēšanās laikā - izmanto kontrastus. Karsts un auksts ēdiens, skābās un sāļās garšas kombinācijas stimulē nervu galus uz mēles un liek smadzenēm “pamosties”. Arī ēdiena tekstūra - kraukšķīgs pret mīkstu - palīdz apmānīt garšas trūkumu un ļauj izjust vairāk.
Oža nav tikai smarža. Tā ir daļa no mūsu atmiņas, garastāvokļa un pat sociālās saiknes ar citiem. Kad to kopj apzināti, garša atgriežas ar jaunu dziļumu - un maltīte atkal kļūst par baudījumu, nevis tikai par degvielu ķermenim.
Lasiet arī, kā garšas izjūta mainās līdz ar gadiem.
