Kāpēc aizturētas asaras var ietekmēt imunitāti

© pexels.com

Mēs bieži uzskatām, ka raudāšana ir vājuma pazīme. Bērniem to aizliedz, pieaugušajiem – liek savaldīties. Taču zinātnieki arvien biežāk uzsver: asaras ir viena no ķermeņa aizsargreakcijām, un to apspiešana var burtiski ietekmēt mūsu veselību – arī imūnsistēmu. Kāpēc tā? Skaidro “Mindfull”.

Kas patiesībā notiek, kad raudam

Asaras nav tikai sāļš šķidrums - tās satur hormonus, enzīmus un stresa vielu atlikumus, kas palīdz organismam atjaunot līdzsvaru. Emocionālās asaras jeb tās, kas rodas no sāpēm, aizkustinājuma vai skumjām, atšķiras no tām, kas rodas, piemēram, griežot sīpolus - tajās ir vairāk kortizola un prolaktīna, stresa hormonu, kurus ķermenis burtiski “izvada” caur asarām.

Kad mēs neļaujam sev raudāt, šie hormoni paliek organismā un palielina iekaisuma reakcijas, vājinot imunitāti un ietekmējot gremošanu, miegu un garastāvokli.

pexels.com

Emociju fizioloģija

Stresa laikā simpātiskā nervu sistēma liek ķermenim būt modram - paātrinās sirdsdarbība, elpošana, muskuļi saspringst. Raudāšana ir dabīgs veids, kā to atslēgt: aktivizējas parasimpātiskā sistēma, kas atbild par atjaunošanos. Tāpēc pēc raudāšanas daudzi izjūt vieglumu, miegainību vai siltuma sajūtu - ķermenis pārslēdzas no “cīņas” režīma uz “dzīvošanas” režīmu.

Kas notiek, ja emocijas tiek apspiestas

Ilgstoši neizpaustas emocijas organismā rada hronisku stresu. Tas paaugstina kortizola līmeni, ietekmē limfocītu (imūnšūnu) darbību un samazina ķermeņa spēju pretoties infekcijām.

Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri regulāri apspiež emocijas, ir lielāks risks saslimt ar saaukstēšanos, paaugstinātu asinsspiedienu un bezmiegu.

Psiholoģe un autore Susanna Deivida no Hārvardas Universitātes saka:

“Emocijas ir dati, nevis draudi. Kad mēs tās ignorējam, mēs zaudējam spēju pielāgoties un dziedēt.”

pexels.com

Kā veselīgi ļaut sev raudāt

  • Atzīsti emociju. Pasaki sev: “Es jūtos aizkustināts/a, skumjš/a, dusmīgs/a” - nosaukta emocija zaudē daļu intensitātes.
  • Atrodi drošu vietu. Klusums, mīksta sega, duša vai pastaiga - vieta, kur vari būt ar sevi.
  • Elpo lēni. Dziļa elpa palīdz atjaunot skābekļa līdzsvaru un nomierina sirdi.
  • Dzer ūdeni. Pēc raudāšanas ķermenis zaudē šķidrumu un sāļus, ko ieteicams atjaunot.
  • Neiekrīti pašpārmetumos. Raudāšana nav vājums, bet gan organisma dabisks atveseļošanās mehānisms.

Apzinātas raudāšanas paradokss

Interesanti, ka cilvēki, kas raud biežāk, ne vienmēr ir skumjāki - viņi vienkārši efektīvāk regulē stresu. Asaras kalpo kā “atbrīvošanas vārsts”, kas ļauj ķermenim atgūt līdzsvaru un pasargā no emocionālas pārslodzes.

Raudāt nozīmē dziedēt - tas ir veids, kā ķermenis pats sevi attīra un stiprina. Kad mēs ļaujam emocijām plūst, mēs ļaujam imunitātei strādāt brīvi - bez iekšēja sasprindzinājuma.

Lasi arī, kā stress ietekmē ādu.