Pareiza ēdiena gatavošana arī ir zinātne, turklāt nopietna. Izrādās, ja nepareizi gatavojat vienkāršus ēdienus, sekas var būt ārkārtīgi nopietnas. Ar kuriem pārtikas produktiem virtuvē nedrīkst jokoties.
Nepietiekami vai pārāk ilgi gatavots ēdiens - tāds ir jautājums. Patiesībā abi var būt bīstami, ja nezina, kā pareizi rīkoties ar konkrētu produktu, raksta RBC.
Nav noslēpums, ka jēla vista ir uzņēmīga pret kaitīgām baktērijām - kampilobaktērijām, E. coli un salmonellu. Un, lai gan precīzs gatavošanas laiks atšķirsies atkarībā no gabala un ēdiena specifikas, vista tiek uzskatīta par drošu, ja tā ir pagatavota temperatūrā virs 70 grādiem pēc Celsija.
Gaļas termometru var iegādāties, un šāds pirkums kļūs par labāko draugu drošai ēdiena gatavošanai. Galvenais ir atcerēties termometru izmazgāt pēc katras lietošanas reizes.
Jēlas mīklas ēšana ir bīstama, un tas neattiecas tikai uz neapstrādātām olām. Risks ir saistīts arī ar jēlu miltu lietošanu. Fakts ir tāds, ka graudi var būt piesārņoti pat tad, kad tie atrodas laukā. Un tā kā milti ražošanas laikā parasti netiek apstrādāti no mikrobiem, jēlas mīklas nogaršošana var būt bīstama veselībai un dzīvībai.
No jēlas mīklas var viegli inficēties ar salmonellām. Tāpēc nekad nevajadzētu ēst jēlus miltus, lai cik vilinoša varētu izskatīties cepumu mīkla. Un katru reizi, kad gatavojat ceptas preces un citus ēdienus ar miltiem, pārliecinieties, ka produkts ir rūpīgi izcepts vai fritēts.
1979.gada rudenī vienā no Londonas skolām pēkšņi saslima 78 zēni. Viņiem visiem bija līdzīgi simptomi — masveida vemšana, caureja, sāpes un drudzis. Beigās izrādījās, ka vaininieks bija kartupeļu maiss, kas kopš vasaras bija glabāts noliktavā, pēc tam novārīts un pasniegts zēniem kā daļa no viņu ikdienas uztura. Šajā kartupelī bija ārkārtīgi augsta solanīna koncentrācija, kas pazīstama arī kā glikoalkaloīdu inde, kas atrodama arī labi zināmajā nāvējošajā naktenē.
Neviens negaidīja šādu "pārsteigumu" no kartupeļiem, taču ir vērts atcerēties, ka daudzu cilvēku iecienītie kartupeļi vienmēr satur glikoalkaloīdus. Tāpēc, lai izvairītos no saindēšanās riska, kartupeļus ieteicams vārīt, cept vai sildīt mikroviļņu krāsnī. Termiskā apstrāde visādā ziņā padara kartupeļus drošus lietošanai pārtikā.
Sēnes ir bagātas ar antioksidantiem, ar zemu nātrija saturu un tām ir virkne ieguvumu veselībai. Tām ir arī spēcīga šūnu siena, kas sastāv no ogļhidrāta, ko sauc par hitīnu, kuru organismam ir vieglāk sagremot, kad tas ir pagatavots. Tomēr, neskatoties uz visām pozitīvajām īpašībām, tās var saturēt arī potenciālus parazītus, baktērijas vai vīrusus, kas gatavošanas laikā iet bojā.
Pašas baktērijas var atrast jebkurā pārtikas produktā. Sēņu īpatnība ir tā, ka dažas sugas satur agaritīnu — ķīmisku savienojumu, kam var būt kancerogēna iedarbība.
Neapstrādātu sēņu ēšana var palielināt vēža risku, liecina pētījums par sēņu pārtikas un ķīmisko toksikoloģiju. Lai gan pētījumi šajā jomā joprojām turpinās, viena lieta ir skaidra: sēnes ir rūpīgi jāapcep, lai neriskētu ar savu veselību.
Spināti ir ārkārtīgi veselīgi zaļumi. Katrā to lapā ir A, C, K vitamīni, kā arī antioksidanti, šķiedrvielas un magnijs. Tomēr, ja spinātus nepareizi gatavo, riskējat piesātināt savu organismu ar nitrozamīniem, nevis uzturvielām.
Nitrozamīni ir potenciāli kaitīgi savienojumi, kas sastāv no nitrātiem, kuri cilvēka organismam ir labvēlīgi tikai mērenā daudzumā. Ja spinātus gatavo pārāk ilgi vai dara to uz ļoti lielas uguns, var rasties nepatīkamas sekas — palielināsies nitrātu līmenis zaļumos. Turklāt pārāk augsta temperatūra var pārvērst nitrātus par nitrozamīniem, kas jau tiek uzskatīti par kancerogēniem.
