Dažus augus vislabāk sēt tieši dobēs, nevis pārstādīt stādus. Dārznieks paskaidro, kuri augi slikti panes pārstādīšanu.
Stādu audzēšana telpās ir ideāli piemērota lēni augošām kultūrām, piemēram, tomātiem un pipariem. Tomēr daudzi augi nav domāti pārstādīšanai, tāpēc vislabāk tos sēt tieši dobē, pretējā gadījumā turpmākā raža var sagādāt vilšanos.
Lai gan burkānu sēklas dīgst lēni, to audzēšana podiņos ir slikta ideja. Burkāniem ir gara mietsakne, tāpēc tos gandrīz nav iespējams pārstādīt bez bojājumiem.
"Mietsakne vai nu lūst, vai liecas, kā rezultātā burkāni tiek deformēti, veidojas dakšveida saknes, nevis vēlamās taisnās saknes," skaidro dārzkopības eksperte Medisone Moultona portālam Epic Gardening.
Līdz brīdim, kad stādi sasniegs briedumu, tiem jau būs attīstījušās saknes, un jebkādi bojājumi šīm saknēm sabojās ražu. Tāpēc sēklas jāsēj tieši zemē — irdenā, labi drenētā augsnē. Pēc tam, kad stādi ir paaugušies par dažiem centimetriem, noteikti burkāni jāretina.
Pat visrūpīgākā pārstādīšana palēninās biešu augšanu. "Sakņaugiem ir nepieciešams laiks, lai atgūtos no bojājumiem. Bieži vien pārstādīšanas rezultātā augi kļūst mazāki, nav vienādas formas," atzīmē dārzniece. "Daži pārstādītie augi nekad neattīsta pilnu sakņu sistēmu un vienkārši turpina augt, ražojot lapas."
Savukārt tieša sēja nodrošina labāku sakņošanos un bagātīgāku ražu.
Redīsi nogatavojas ātri: no sēklu iesēšanas līdz ražas novākšanai nepieciešamas tikai 3-4 nedēļas, tāpēc audzēt tos telpās un pēc tam pārstādīt zemē nav jēgas. Turklāt to mazā sakņu sistēma slikti panes pārstādīšanu.
"Redīsiem ātri attīstās ēdamas saknes, un jebkādi bojājumi ietekmē to formu un kvalitāti - iegūsiet cietus, deformētus vai sašķeltus redīsus," brīdina eksperte.
Lai nodrošinātu pastāvīgu svaigu redīsu piegādi, sējiet tos tieši zemē ik pēc divām nedēļām, sākot pavasarī un turpinot līdz rudens sākumam.
Rācenim patīk vēsa augsne, tāpēc nav jēgas to audzēt telpās. Turklāt, tāpat kā citi sakņaugi, tas agri veido sakni, kas slikti panes pārstādīšanu.
"Pārstādītiem rāceniem bieži attīstās cietas, šķiedrainas saknes, savukārt mums ir nepieciešamas maigas, saldas saknes," saka eksperte.
Stādiet salātus tieši zemē dažas nedēļas pirms pēdējām salnām. Šis augs labi panes aukstumu un ātri aug.
"Salāti, kas iesēti tieši zemē, vēsā pavasara augsnē dīgst nedēļas laikā un aug vienmērīgi, bez problēmām. Tomēr, ja salātus sākat audzēt podiņos, pārstādīšanas process bieži vien ietekmē to augšanu tieši tad, kad nepieciešams, lai tie ātri pieņemtos augumā un svarā," skaidro Medisona Moultone.
Gurķu sakņu sistēmai nepatīk traucējumi. Pat pēc visrūpīgākās pārstādīšanas tiem nepieciešama nedēļa vai ilgāka, lai atgūtos un atsāktu augšanu. "Tieši zemē iesētie gurķi pilnībā izlaiž šo atveseļošanās periodu un bieži vien panāk pārstādītos augus dažu nedēļu laikā," saka eksperte. Citiem vārdiem sakot, stādus audzējot telpās, neko neiegūsiet.
Kabačiem agri attīstās sazarota sakņu sistēma, kas pārstādīšanas laikā neizbēgami tiek bojāta. Atveseļošanās process ilgs līdz pat divām nedēļām, pirms augs atsāks aktīvu augšanu. Tomēr kabaču sēklas siltā augsnē dīgst ātri, tāpēc to sēšana stādiem ir bezjēdzīga; neietaupīsiet daudz laika. "Sējiet tieši zemē, kad augsne sasilst līdz 21°C. "Un dažu dienu laikā parādīsies dīgsti," apliecina dārzniece.
Vērts piebilst, ka papildus dārzeņiem arī pupiņas slikti reaģē uz pārstādīšanu. Vislabāk ir nogaidīt, līdz augsne sasilst līdz 15°C, un tad stādīt pupiņas tieši dobē.
"Pākšaugu saknes ir jutīgas pret bojājumiem. Tās attīstās ļoti ātri un pat rūpīgi pārstādot tiek nopietni bojātas. Tas rada stresu augam, padarot to uzņēmīgāku pret slimībām un radot mazāku ražu," brīdina dārzniece.
