Skolā, universitātē draugi kļūst gandrīz par tuvākajiem cilvēkiem. Taču, jo vecāki esam, jo grūtāk ir atrast savos telefona kontaktos cilvēku, kuram var piezvanīt jebkurā laikā, pārrunāt jebko un kopā no sirds pavadīt laiku. Kurp dodas draugi līdz ar vecumu?
"Daudziem cilvēkiem draudzības, kas izveidojušās skolā, universitātē vai karjeras sākumā, ir pēdējās jaunās draudzības, ko viņi jebkad izveidos," savā grāmatā raksta slavenais amerikāņu profesors Roberts D. Putnams.
Diemžēl ne daudzi spēj saglabāt šīs draudzības. Un pēc kāda laika cilvēks saprot, ka viņam nav neviena, ar ko pat no sirds parunāt. Tomēr psihologi mierina: ir pilnīgi normāli, ka ar vecumu draugu kļūst arvien mazāk. Kāpēc tas notiek? Un ko darīt tiem, kas zaudējuši visus savus draugus?
“Tiešām, ar vecumu draudzēties kļūst arvien grūtāk. Bet ne jau tā, ka esam aizmirsuši, kā būt draugiem, bet gan tā, ka kļūstam izvēlīgāki,” portālam DoctorPiter stāsta psihologs Mirs Činivizovs.
Bērnībā ir viegli draudzēties: ja kaimiņam ir tāds pats kociņš kā tev, jūs jau esat draugi. Skolā kopā smējāties — kļuvāt par draugiem. Bet tad dzīve ievieš korekcijas. Kāds aiziet, kāds nodod, kāds mainās, un arī tu mainies. Tu vairs nevēlies vienkārši kādu turēt blakus, tu vēlies īstu draudzību — bez liekulības, bez tukšiem solījumiem un maskām.”
Ar vecumu kļūst arvien grūtāk atrast brīvu laiku komunikācijai. Cilvēks apprecas, audzina bērnus, un tad nav laika biežām tikšanās reizēm ar draugiem. Ir labi, ja var atrast laiku piezvanīt. Bet, ja pārceļaties uz citu pilsētu, pat uz citu rajonu, saikne ar draugiem kļūst vēl neaizsargātāka.
“Bet, ja tev ir palicis tikai viens draugs, tas, ar kuru vari klusēt, raudāt, smieties, tas jau ir daudz,” apliecina psihologs. “Laika gaitā tu sāc vairāk vērtēt sirsnību. Tikšanās biežums nav tik svarīgs kā iespēja būt pašam. Bez liekiem vārdiem, bez izlikšanās, bez spriedzes. Vienkārši būt blakus un zināt, ka tevi saprot, ar tevi nespēlē, netiesā un nesalīdzina ar citiem. Tas izklausās pēc utopijas, bet tā ir patiesa draudzība, kas balstās uz beznosacījumu mīlestību.”
Diemžēl bieži vien, iegrimuši darbā vai pilnībā izšķīduši ģimenes lietās, mēs aizmirstam par draugiem. Un mēs tos atceramies tikai tad, kad bērni ir izauguši, pienākusi pensija un parādījies biedējoši daudz brīvā laika. Tieši tad izrādās, ka tuvumā vairs neviena nav.
Šķiet, ka sociālo tīklu klātbūtnei vajadzētu vienkāršot saziņu ar draugiem. Bet, ja pirms viedtālruņu laikmetā cilvēki apciemoja viens otru un sazinājās klātienē, tagad tas bieži vien nozīmē vienkāršu “patīk” zem fotoattēla.
“Sociālie tīkli, šķiet, satuvina cilvēkus, taču tie padara attiecības virspusējas. Patikšana nav komunikācija. Īsta tuvība ir tad, kad varat piezvanīt, satikties, pasmieties vai vienkārši klusumā pasēdēt kopā,” saka Mirs Činivisovs.
Ir svarīgi censties nezaudēt saikni. Varat tikties reizi mēnesī, kopīgi pieteikties uz kādiem kursiem vai iegādāties abonementu uz vienu un to pašu sporta zāli. Galvenais, lai tikšanās būtu sirsnīgas, nevis pienākuma apziņas vadītas. Vēlmei jābūt abpusējai.”
Tātad, jūsu ceļi un intereses kādā brīdī atšķīrās. Vai ir vērts mēģināt atkal draudzēties? Vai tas viss būs nedabiski un bezjēdzīgi?
“Ja vēlaties, pamēģiniet uzrakstīt kādam vecam draugam. Vienkārši pajautājiet: “Kā jums klājas?” Bez liekiem vārdiem un mēģinājumiem atgriezties pagātnē. Sāciet ar vienkāršu soli, lai atjaunotu komunikāciju. “Bet, ja šādas atbildes nav vai arī jūs šaubāties, ka rīkojaties pareizi, nerakstiet,” saka eksperts.
Varbūt ir vērts atzīties kādam vecam draugam, ka dažreiz jūtaties vientuļi un ļoti pietrūkst iepriekšējās komunikācijas. Parādiet savu ievainojamību - tas palīdzēs satuvināties.
1968.gadā sociālais psihologs Roberts Zajoncs aprakstīja psiholoģisku fenomenu, ko viņš nosauca par “vienkāršas iedarbības efektu” vai “vienkāršas iepazīšanās efektu”. Tā būtība ir tāda, ka cilvēks ir vairāk nosliece dot priekšroku tām lietām vai cilvēkiem, kurus viņš bieži redz. Tāpēc reklāma un reklamētie zīmoli mūs tik ļoti ietekmē.
Tātad, kāpēc gan neizmantot šo efektu, lai veidotu jaunas draudzības? Pārdevējs maiznīcā netālu no mājām, bārmenis iecienītākajā kafejnīcā, bibliotekārs, frizieris, jogas instruktors, kaimiņš autostāvvietā un citi cilvēki, kuri...
Ja jūs periodiski satiekaties ikdienā, varat kļūt par patīkamiem paziņām. Un kas zina, varbūt kādreiz tas pāraugs draudzībā. Galvenais ir nepiespiest lietas un negaidīt, ka draudzības sāksies acumirklī.
"Ja vēlaties iepazīties ar jauniem cilvēkiem, sāciet ar sevi — esiet sirsnīgi. Nemēģiniet izpatikt, neizliecieties, nespēlējiet ērta cilvēka lomu. Vienkārši dzīvojiet tā, kā jūtaties. Cilvēki, kas ir tuvi tam, noteikti parādīsies jūsu dzīvē. Varbūt viņu nebūs simts, bet tikai viens, bet viņš būs blakus, nevis ar sociālo masku," saka Mirs Činivisovs.
Tāpēc noteikti nevajadzētu dzīties pakaļ kvantitātei. Pietiek ar vienu īstu draugu. Un, ja vēl kaut kā pietrūkst, varbūt tagad jums vienkārši labāk jāiepazīst sevi — godīgi un īsti.
