Eksperimentu veica Japānas un ASV zinātnieki un spēja noteikt, kurā gadījumā cilvēks visvairāk vērtē attiecības ar mīļajiem, kā arī daudzus gadus centīsies uzturēt kontaktus. Kalnos vai izlūkošanas misijās: cilvēki ar šo rakstura īpašību tiek uzskatīti par lojālākajiem draugiem.
Kādam jābūt īstam draugam? Katram būs sava atbilde uz šo jautājumu, taču, visticamāk, viņš draugu raksturos kā laipnu, lojālu un sirsnīgu cilvēku, kurš vienmēr ir gatavs uzklausīt un palīdzēt, raksta doctorpiter.
Zinātnieki no Kioto universitātes Japānā un Ņujorkas štata universitātes ASV veica pētījumu, kurā noskaidroja, kādas rakstura iezīmes liecina par lojāliem un empātiskiem draugiem un. Eksperti koncentrējās uz nostalģiju, jo īpaši uz to, cik bieži cilvēks atceras pagātni un ilgojas pēc tās.
Eksperiments notika vairākos posmos. Pirmkārt, zinātnieki aptaujāja 500 studentus no Bufalo universitātes ASV. Brīvprātīgajiem tika uzdoti jautājumi par nostalģiju, tostarp par to, cik bieži viņi tai ļāvās, cik spēcīgi un kā tā ietekmēja viņu iekšējās sajūtas.
Pēc tam pētnieki pētīja studentu tuvāko vidi. Analīze parādīja, ka vidēji zēniem un meitenēm bija vidēji septiņi tuvi draugi un aptuveni 21 rotaļu biedrs. Eksperti salīdzināja atbildes uz jautājumiem par dzīvesveidu un secināja, ka nostalģijai pakļautie vairāk centās uzturēt attiecības, arī ciešu draudzību.
Ar to pētījumi nebeidzās. Otrajā posmā zinātnieki nolēma veikt tiešsaistes aptauju, kurā piedalījās 400 amerikāņu. Brīvprātīgo vidējais vecums bija 40 gadi. Cilvēki stāstīja, ka viņiem ir vidēji pieci tuvi draugi un 14 paziņas. Shēma bija tāda pati kā studentiem: draudzības un personības īpašību analīze. Un rezultāti bija līdzīgi. Nostalģijas efekts apstiprinājās: jo biežāk cilvēks to piedzīvoja, jo augstāk viņš novērtēja draudzību.
Trešajā darba posmā zinātnieki nolēma pētīt nostalģijas ilgtermiņa sekas. Lai to izdarītu, viņi izmantoja Holandes kolēģu datus. Kopumā piedalījās 1467 cilvēki septiņus gadus ilgā pētījumā.
Viens no galvenajiem atklājumiem ir tas, ka nostalģija pieaug līdz ar vecumu. Tomēr tas nav jaunums, zinātnieki vienkārši ir apstiprinājuši sen zināmu faktu. Eksperti koncentrējās uz ko citu: tie dalībnieki, kuri bija mēreni un spēcīgi nostalģiski pēc pagātnes, saglabāja vairākus draugus, ar kuriem varēja runāt par noslēpumiem un vērtīgām lietām. Tas ir, viņiem bija ciešs cilvēku loks, kas līdz ar gadiem nepazuda.
Ja cilvēks nebija pakļauts nostalģijai, tad ar vecumu viņš zaudēja aptuveni 18% no sava tuvākā loka. Pamatojoties uz to, zinātnieki secināja, ka vieglas skumjas par pagātni ir raksturīgas empātiskiem, kuriem ir diezgan spēcīga motivācija atbalstīt un uzturēt draudzību.
Trešajā darba posmā zinātnieki nolēma pētīt nostalģijas ilgtermiņa sekas. Lai to izdarītu, viņi izmantoja datus no kolēģiem no Holandes, kopumā piedalījās 1467 cilvēki septiņus gadus ilgajā pētījumā.
Viens no galvenajiem atklājumiem ir tas, ka nostalģija pieaug līdz ar vecumu. Tomēr tas nav jaunums, zinātnieki vienkārši ir apstiprinājuši sen zināmu faktu. Eksperti koncentrējās uz ko citu: tie dalībnieki, kuri bija mēreni un spēcīgi nostalģiski pēc pagātnes, saglabāja vairākus draugus, ar kuriem varēja runāt par noslēpumiem un vērtīgām lietām. Tas ir, viņiem bija ciešs cilvēku loks, kas ar vecumu nepazuda.
Ja cilvēks nebija pakļauts nostalģijai, tad ar vecumu viņš zaudēja aptuveni 18% no sava tuvākā loka. Pamatojoties uz to, zinātnieki secināja, ka vieglas skumjas par pagātni ir raksturīgas empātiskiem cilvēkiem, kuriem ir diezgan spēcīga motivācija atbalstīt un uzturēt draudzību.
