Kopīgi hobiji, līdzīgas vērtības un dzīvesvietas tuvums bieži vien ir iemesli, kāpēc cilvēki sadraudzējas, taču, lai draudzība būtu noturīga un sniegtu gandarījumu, ar to vien nepietiek. Attiecību kvalitāti lielā mērā nosaka arī emocionālā saderība — spēja uzklausīt, pieņemt otra jūtas, risināt domstarpības un respektēt personīgās robežas, raksta “Real Simple”.
Pieaugušo dzīvē, kad laika un emocionālo resursu bieži vien ir mazāk nekā gribētos, šis aspekts kļūst īpaši nozīmīgs. Draudzība var būt patīkama, kamēr viss ir labi, taču tās patiesā kvalitāte visbiežāk atklājas brīžos, kad kādam nepieciešams atbalsts, rodas pārpratumi vai mainās dzīves apstākļi.
Vispirms jāsaprot pašam savas emocionālās vajadzības
Pirms vērtēt, vai jaunais draugs ir emocionāli saderīgs, ir svarīgi saprast, ko mēs paši sagaidām no draudzības un kādu atbalstu spējam sniegt citiem.
Licencētā psihoterapeite un klīnikas „LiteMinded Therapy” klīniskā direktore Alīvija Hola iesaka atcerēties kādu nesenu situāciju, kurā jums bija nepieciešams drauga atbalsts vai arī draugs to gaidīja no jums.
Pajautājiet sev: ko es tajā brīdī patiesībā vēlējos? Vai man vajadzēja, lai kāds vienkārši uzklausa? Varbūt es cerēju, ka draugs nākamajā dienā apjautāsies, kā man klājas, sniegs padomu vai vienkārši pavadīs laiku kopā ar mani, nemēģinot atrisināt visas manas problēmas?
Tikpat svarīgi ir izvērtēt savu spēju būt līdzās citiem. Ja draugam nepieciešams emocionāls atbalsts, vai jums konkrētajā brīdī ir pietiekami daudz spēka un laika, lai to sniegtu? Vai spējat godīgi pateikt, ja šobrīd to nevarat?
Dažkārt draudzībās izveidojas ierastas lomas, par kurām neviens pat neaizdomājas. Viens cilvēks vienmēr uzklausa, bet pats klusībā vēlas, lai arī viņam kāds uzdotu papildu jautājumus un izrādītu tādu pašu interesi. Savukārt cits ļoti rūpējas par saviem draugiem, taču emocionāli smagas sarunas viņu iztukšo.
Speciāliste uzsver, ka ir svarīgi pamanīt šādus brīžus, jo tie daudz ko atklāj par mūsu emocionālajām vajadzībām un iespējām.
Pazīmes, kas liecina par emocionālu saderību
Kad esat labāk izpratuši savas vajadzības, pievērsiet uzmanību tam, kā uz tām reaģē otrs cilvēks.
Viena no labām pazīmēm ir spēja izrādīt patiesu interesi par pieredzi, kas atšķiras no paša pieredzētā. Piemēram, draugs var teikt: „Es nebiju iedomājies, ka tev tas varētu būt tik nepatīkami. Kā tu tajā brīdī juties?”
Lai izrādītu interesi un uzklausītu otru, nav obligāti jāpiekrīt viņa viedoklim. Emocionāli nobriedušās attiecībās ir vieta dažādiem skatījumiem un sajūtām.
Vēl viena būtiska pazīme ir spēja respektēt abu cilvēku vajadzības un robežas.
Piemēram, jums vajadzētu justies brīvi, pasakot draugam, ka ļoti vēlētos satikties, taču šonedēļ esat pārāk noguris. Otram cilvēkam nevajadzētu to uztvert kā pierādījumu tam, ka jums viņš vairs nerūp. Tieši tāpat arī draugam jāspēj godīgi paust savas vajadzības, nebaidoties no jūsu aizvainojuma.
Šādas situācijas parasti parādās pavisam ikdienišķos brīžos — pārceļot tikšanos, izvēloties atšķirīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas vai vienkārši paziņojot, ka konkrētajā dienā nav iespējams satikties.
Svarīgi ir spēt būt atklātiem, nevis nepārtraukti aprēķināt, kā rīkoties, lai tikai otrs cilvēks nejustos neērti.
Kā emocionālās atšķirības var sabojāt draudzību?
Emocionālās nesaderības pazīmes visbiežāk kļūst redzamas konfliktu laikā.
Psihoterapeite Hola min piemēru: viens draugs mēģina pastāstīt, ka juties sāpināts, jo nav ticis uzaicināts uz kādu pasākumu, taču saruna pārvēršas strīdā par to, vai viņam vispār ir tiesības tā justies.
Tā vietā, lai uzklausītu otra pārdzīvojumus, draugs var sākt pārmest pārlieku lielu jutīgumu vai apgalvot, ka viņš pats rada nevajadzīgu spriedzi.
Taču cilvēkiem var būt atšķirīgs skatījums uz vienu un to pašu notikumu, vienlaikus saglabājot spēju uzklausīt, kā tas licis justies otram.
Ja šādas gatavības atkārtoti trūkst, cilvēks ar laiku var sākt uzskatīt, ka labāk ir klusēt, nevis runāt par to, kas viņu sāpinājis.
Vēl viena brīdinājuma pazīme ir situācija, kad pēc katra strīda tikai viens cilvēks cenšas atjaunot attiecības. Viņš vienmēr pirmais sāk sarunu, rūpīgi izvēlas vārdus, mierina otru un vēlāk apjautājas, vai viss ir kārtībā.
No malas var šķist, ka šādā draudzībā gandrīz nekad nav konfliktu. Taču patiesībā tas var būt tāpēc, ka viens cilvēks ir iemācījies noklusēt savas vajadzības un neizpaust daļu no sevis, lai saglabātu mieru.
Ilgtermiņā šāda nevienlīdzība var radīt aizvainojumu un emocionālu attālināšanos.
Psiholoģe un licencēta konsultante Mīsija Kleinca norāda, ka domstarpības var rasties arī atšķirīgu gaidu dēļ — cik bieži jāsazinās, cik daudz jādalās ar personīgajiem pārdzīvojumiem un kuram būtu vairāk jāpielāgojas.
Piemēram, vienam cilvēkam var šķist pilnīgi normāli vairākus mēnešus nesazināties ar draugu un pēc tam turpināt attiecības tā, it kā nekas nebūtu noticis. Citam regulāra sazināšanās ir būtisks veids, kā sajust rūpes un uzmanību.
Ja abi nesaprot un neņem vērā šīs atšķirības, viens var justies spiests nepārtraukti uzturēt kontaktu, bet otrs — aizmirsts un pamests novārtā.
Emocionālās vajadzības dzīves laikā mainās
Emocionālā saderība nenozīmē, ka diviem cilvēkiem jābūt vienādām vajadzībām vai vienādam emocionālo resursu daudzumam.
Svarīgāka ir savstarpēja izpratne un elastība — spēja saprast, kas katram nepieciešams, ko otrs reāli spēj sniegt un kā rīkoties brīžos, kad šīs vajadzības nesakrīt.
Turklāt cilvēka emocionālās iespējas nav nemainīgas. Tās var ietekmēt stress, garīgā veselība, tuvinieka zaudējums, bērnu audzināšana, rūpes par ģimenes locekļiem, darbs un citas dzīves situācijas.
Arī temperaments spēlē savu lomu. Piemēram, introvertam pēc tikšanās ar draugiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai atgūtu spēkus, nekā ekstravertam. Taču tas nenozīmē, ka viņš mazāk rūpējas par draugiem vai nespēj veidot ciešas attiecības.
Mainās arī tas, ko mēs sagaidām no draudzības. Attiecības, kas iepriekš šķita pilnīgi apmierinošas, jo nodrošināja patīkamu kompāniju un kopīgas intereses, var sākt šķist citādas brīdī, kad piedzīvojam sēras, grūtības vai mums ļoti nepieciešams emocionāls atbalsts.
Kā saprast, vai jaunā draudzība būs veiksmīga?
Speciālisti iesaka nesteigties ar secinājumiem par cilvēka emocionālo saderību. To nav iespējams precīzi noteikt vienā sarunā vai pēc dažām tikšanās reizēm. Daudz vairāk atklāj tas, kā attiecības veidojas ilgākā laika posmā.
Pievērsiet uzmanību tam, kas notiek brīžos, kad jūsu vajadzības, vēlmes vai iespējas atšķiras.
Vai abi spējat pateikt „nē”, neuztverot to kā personisku noraidījumu? Vai varat lūgt vairāk uzmanības un saziņas, nebaidoties, ka jūs nosauks par pārāk prasīgu? Vai domstarpības iespējams izrunāt ar patiesu vēlmi saprast vienam otru, nevis uzkrāt aizvainojumu?
Atšķirības draudzībā ir neizbēgamas. Taču tas, kā cilvēki tiek galā ar šīm atšķirībām, daudz ko pasaka par viņu attiecību kvalitāti.
Galu galā laba draudzība nenozīmē, ka abiem vienmēr jādomā vienādi, jābūt vienādi pieejamiem vai jāspēj atrisināt otra problēmas. Svarīgākais ir justies pieņemtam, sadzirdētam un droši paust savas vajadzības — arī tad, kad dzīvē nav vieglākais periods.
Vai zināt, cik stundu nepieciešams, lai izveidotu īstu draudzību?
