Cik ilgi jāpavada kopā ar cilvēku, lai viņš no paziņas kļūtu par tuvu draugu? Izrādās, ka ar dažām kafijas pauzēm un sarunām par laikapstākļiem var nepietikt – pētījums liecina, ka ciešas draudzības izveidošanai pieaugušā vecumā var būt nepieciešamas aptuveni 200 stundas kopā pavadīta laika, raksta “Real Simple”.
Kanzasas Universitātes pētnieks Džefrijs Hols 2018. gadā pētīja, cik daudz laika cilvēki pavada kopā, pirms attiecības kļūst tuvākas. Rezultāti liecināja, ka, lai no paziņas kļūtu par ikdienišķu draugu, vajadzīgas aptuveni 40-60 stundas, bet, lai izveidotos ciešāka draudzība, kopā pavadītajam laikam jāpārsniedz 200 stundas.
Ar atrašanos kopā vien nepietiek
Tomēr draudzību neveido tikai kopā pavadīto stundu skaits - nozīme ir arī tam, ko cilvēki šajā laikā dara un par ko runā.
Eksperti iesaka satikties ārpus ierastās vides — piemēram, uzaicināt kolēģi uz kafiju pēc darba vai paziņu no sporta nodarbībām kopīgā pastaigā. Sarunas par ikdienu, personīgajiem pārdzīvojumiem un svarīgiem notikumiem var palīdzēt veidot uzticēšanos un labāk iepazīt otru cilvēku.
Savukārt regulāras tikšanās ļauj attiecībām attīstīties dabiski. Var vienoties par iknedēļas pastaigu, kopīgu hobiju vai vakaru, kad kopā noskatīties filmu. Arī pavisam ikdienišķas aktivitātes, piemēram, iepirkšanās vai suņa izvešana pastaigā, var kļūt par iespēju satuvināties.
Kāpēc pieaugušajiem draudzēties ir grūtāk?
Bērnībā un studiju gados cilvēkiem bieži ir vairāk iespēju regulāri satikties skolā, universitātē vai interešu pulciņos. Pieaugušo dzīvē laiku aizņem darbs, ģimene un citi pienākumi, tāpēc jaunu attiecību veidošanai nereti jāatrod vieta jau aizņemtajā ikdienas grafikā.
Speciālisti iesaka nebaidīties pašiem uzņemties iniciatīvu un piedāvāt satikties. Ja cilvēks vienu reizi atsaka, tas ne vienmēr nozīmē, ka viņš nevēlas draudzēties — iespējams, viņam vienkārši ir daudz pienākumu. Taču ir vērts pievērst uzmanību tam, vai arī otra puse izrāda interesi un iesaistās attiecību veidošanā.
Tuva draudzība nerodas vienā dienā - tai nepieciešams laiks, savstarpēja interese un vēlme dalīties ne tikai patīkamajos brīžos, bet arī ikdienas rūpēs. Un, lai gan 200 stundas var šķist daudz, tās nav jāieplāno atsevišķi — bieži vien draudzība aug, kopīgi darot to, kas jau tāpat ir daļa no mūsu dzīves.
