Mēs visi vēlamies, lai darbs sniegtu prieku un gandarījumu, taču dažkārt pat vismīļākā nodarbe sāk prasīt pārāk daudz spēka. Šādu stāvokli dēvē par profesionālo izdegšanu.
Pasaules Veselības organizācija izdegšanas sindromu ir iekļāvusi Starptautiskajā slimību klasifikācijā kā aroda fenomenu. Tā nav medicīniska diagnoze, bet gan organisma reakcija uz ilgstošu un nepārvaldītu stresu darba vidē, skaidro psihoterapeiti, vēsta “DoctorPiter”.
Kā atpazīt izdegšanu?
Izdegšana nav saistīta ar slinkumu vai rakstura vājumu. Tā izpaužas trijos galvenajos veidos:
- Emocionāls izsīkums. Sajūta, ka spēki ir pilnībā izsīkuši un pat atpūta nepalīdz atgūt enerģiju.
- Atsvešināšanās. Kolēģi, klienti un ikdienas uzdevumi sāk šķist kā apgrūtinājums, pazūd iejūtība un empātija.
- Darba efektivitātes kritums. Darbinieks cenšas strādāt vairāk, taču darba rezultāti pasliktinās.
Kāpēc izdegšana ir bīstama?
Ilgstošs stress ietekmē visu organismu un var radīt veselības traucējumus:
- Pieaug sirds un asinsvadu slimību, kā arī paaugstināta asinsspiediena risks.
- Pavājinās imūnsistēma un rodas miega traucējumi.
- Mainās apetīte.
- Parādās fiziski simptomi, piemēram, galvassāpes vai gremošanas traucējumi, kuriem nav organiskas izcelsmes.
- Palielinās depresijas un trauksmes risks.
Mazi soļi pretī mieram un līdzsvaram
- Sava ķermeņa un sajūtu signālus nedrīkst ignorēt. Izdegšana ir zīme, ka ikdienas ritmā nepieciešamas pārmaiņas.
- Apzinieties savas kontroles robežas. Deleģējiet pienākumus, pārrunājiet prioritātes ar vadītāju un ieviesiet regulārus 15 minūšu pārtraukumus bez viedierīcēm.
- Parūpējieties par savu ķermeni. Nodrošiniet pilnvērtīgu 7-8 stundu miegu, regulāri dodieties pastaigās un izmantojiet diafragmālo elpošanu, lai mazinātu stresa līmeni.
- Praktizējiet apzinātību. Mācieties pamanīt savas domas un sajūtas bez nosodījuma, tādējādi mierīgāk reaģējot uz ikdienas stresa situācijām.
Kad vērsties pēc palīdzības?
Meklējiet profesionālu atbalstu, ja:
- Pašsajūta neuzlabojas 2-3 nedēļu laikā.
- Saglabājas nepārejoši nomākts garastāvoklis vai bezjēdzības sajūta.
- Aizkaitināmība sāk ietekmēt attiecības ar tuvajiem.
Kognitīvi biheiviorālā terapija un īstermiņa stresa mazināšanas metodes sniedz labus rezultātus izdegšanas pārvarēšanā. Dažkārt ir nepieciešams tikai neliels atelpas brīdis un atbalsts, lai atgūtu līdzsvaru. Izdegšana nav karjeras beigas, bet gan laiks saudzīgai un mīlošai atjaunotnei.
