Vai pazīstat to sajūtu, kad no rīta pamostaties noguris, jo zināt, kas jūs sagaida? Jūs neesat viens. Arvien vairāk darbinieku ziņo par pastāvīgu spiedienu, spēku izsīkumu un sajūtu, ka nekad īsti nevar atslēgties. Kas patiesībā palīdz?
Psiholoģe un personīgais koučs Līna Adova un jurists Lūkass Reslers sniedz svarīgus padomus un iedvesmu, vēsta portāls “Desired”.
Iedomājieties, ka plānojat savus grūtākos uzdevumus tieši tajās stundās, kad jūsu prāts vienkārši nesadarbojas. Izklausās pēc receptes frustrācijai, vai ne? Bet tieši tas notiek ar daudziem no mums katru dienu. Hronodarbs risina tieši šo problēmu. Psihologes Līnas Adovas no “Pipedrive” ieteiktā pieeja nozīmē strādāt saskaņā ar savu iekšējo pulksteni, nevis pret to.
“Noskaidrojiet, kad esat vismodrākais un koncentrētākais. Vai esat rīta cilvēks ar pilnu jaudu pirms plkst. 10? Tad tieši šīs stundas ir piemērotas prezentācijām, stratēģijas darbam vai sarežģītu lēmumu pieņemšanai,” skaidro eksperte. Ja jūsu kritums regulāri notiek pēc pusdienām, tad tas ir ideāls laiks ikdienas uzdevumiem, piemēram, e-pastiem vai ziņojumiem.
Padoms: apzināti bloķējiet šos laika intervālus savā kalendārā. “Tādā veidā jūs nestrādājat ilgāk, bet gudrāk — jūsu dabiskais bioritms kļūst par produktivitātes veicinātāju,” saka psiholoģe.
Daudzi no mums vienkārši veic savus darbus tā, kā tie ir uzticēti. Uzdevumi pienāk, tiek izpildīti, un viss. Bet tie, kas visu pieņem bez ierunām, ātri iesprūst rutīnā, kas nav ne motivējoša, ne piepildoša. Darba veidošana ir pieeja no industriālās un organizatoriskās psiholoģijas, kas tieši pret to cīnās.
Padoms: “Aktīvi veidojiet savu lomu tā, lai tā atbilstu jūsu stiprajām pusēm, interesēm un vērtībām. Apsveriet, kuri uzdevumi jūs enerģizē. Prezentācijas, nevis stundām ilgi ziņojumi, iknedēļas sinhronizācija ar iedvesmojošiem kolēģiem, nevis tikai oficiālas sanāksmes.” Un pat tur, kur rutīna ir neizbēgama, ir vieta uzlabojumiem. “Pat rutīnas uzdevumus var uzlabot, piemēram, vizuāli prezentējot ziņojumus vai radot radošus mini atjauninājumus komandai.”
Pat šādas nelielas izmaiņas var ievērojami palielināt motivāciju, apmierinātību un izturību, un tas viss notiek, nemainot darbu.
Būsim godīgi: Ir uzdevumi, kurus mēs visi atliekam. Tas viens ziņojums, ko neviens nekad nelasīs. Prezentācijas trešā pārskatīšana. Kalendārs, kas atgādina spēli “Tetris”. Limonāde ir psiholoģijas pieeja, kas risina tieši šos jautājumus.
Padoms: “Pat garlaicīgus vai izaicinošus uzdevumus var pārvērst mazās spēlēs. Uzstādiet sev mini izaicinājumus, piemēram: paveiksim šos trīs kaitinošos uzdevumus 25 minūtēs. Vai: Es šodien izdomāšu divas radošas idejas ikdienas projektam.” Arī humors palīdz: “Pievienojiet smieklīgas piezīmes, nelielus mēmus komandas tērzēšanā vai nelielu atlīdzību par paveiktajiem uzdevumiem. Pat šie rotaļīgie elementi uzlabo garastāvokli, mazina stresu un padara izturīgāku.”
Tas varētu izklausīties pēc mazām lietām. Bet tie, kas piepilda savu ikdienas dzīvi ar nelielu vieglumu, var izturēt ilgāk.
Visas trīs metodes ir vērtīgi rīki. Bet tām ir ierobežojums: ja pārslodze ir dziļāka, strukturāla un pastāvīga, psiholoģiskas stratēģijas vien vairs nav pietiekamas. Un tieši tad ir svarīgi zināt, kādas ir jūsu tiesības.
Advokāts Lukass Reslers precizē: “Darbiniekiem nav pienākuma vienkārši turpināt darboties bezgalīgi. Garīga pārslodze, izsīkums vai izdegšana var attaisnot slimības atvaļinājumu.” Tajā pašā laikā atbildība gulstas ne tikai uz darbiniekiem: “Darba devējiem ir juridisks pienākums aizsargāt savu darbinieku garīgo veselību. Ja rodas pārslodze, viņiem ir jāreaģē, piemēram, pielāgojot uzdevumus vai darba stundas.”
Ko daudzi nezina: konkrētā diagnoze paliek privāta lieta. Reslers arī iesaka dokumentēt stresa situācijas un risināt tās laikus. “Tas stiprina jūsu pozīciju konfliktu gadījumā.”
Hronodarbs, darba pienākumu veidošana, “limonāde” : šīs metodes parāda, ka garīgais spēks darbā nav nejaušības jautājums. Tā ir lieta, ko jūs varat aktīvi veidot, soli pa solim, savā ikdienas darba dzīvē.
Vienlaikus ir vērts godīgi paskatīties uz sevi: kā jūs jūtaties tieši tagad? Ja saprotat, ka pat ar labām stratēģijām vairs nepietiek, to nevajadzētu uztvert kā vājumu, bet gan kā signālu no sava ķermeņa, kas jāuztver nopietni. Saruna ar kādu, kam uzticaties, savu tiesību apzināšanās vai profesionāla atbalsta meklēšana šādos brīžos var būtiski mainīt situāciju.
Par stresu darba vietā vairāk lasiet šeit.
