Pirms vairāk nekā 30 gadiem amerikāņu autors Gerijs Čepmens definēja piecas mīlestības valodas – vārdi, kopā pavadīts laiks, dāvanas, palīdzība un pieskāriens. Ideja bija vienkārša - katram cilvēkam ir viens vai divi galvenie veidi, kā viņš vislabāk izjūt un izpauž mīlestību. Taču kopš tā laika pasaule ir mainījusies – digitālā saziņa, sociālie tīkli un ātrais dzīves ritms ir ietekmējuši arī to, kā mēs paužam un uztveram tuvību. Vai mīlestības valodas ir palikušas tās pašas, vai arī tām ir radusies modernā versija? Skaidro “www.psychologytoday.com”.
Digitālais pieskāriens
Tradicionālo pieskārienu, ko sniedz sadošanās rokās vai apskāvieni, digitālajā vidē var aizstāt mazas, bet nozīmīgas darbības - piemēram, mīļi emoji, balss ziņas vai personalizēti foto un video. Lai arī tas nav tas pats, tas ļauj saņemt emocionālo tuvību, kad fiziska klātbūtne nav iespējama.
Virtuālais laiks kopā
Ja agrāk “laiks kopā” nozīmēja fiziski atrasties vienā telpā, tad tagad to var aizstāt kopīga filmu skatīšanās tiešsaistē, spēļu vakars Zoom platformā vai pat saruna ar videozvanu, kad abi esat dažādās pasaules malās. Tehnoloģijas ļauj saglabāt attiecību intensitāti, pat ja fiziskais attālums ir liels.
Digitālās dāvanas un pārsteigumi
E-grāmatas, digitālās abonēšanas vai pēkšņi pasūtīts ēdiens uz mājām - tās ir mūsdienu “dāvanas”, kuras var nosūtīt sekundes laikā. Dažiem tas ir vēl īpašāk, jo parāda, ka otrs cilvēks ir domājis par tevi tieši konkrētajā brīdī.
Palīdzība attālināti
“Palīdzības” mīlestības valodu var pielāgot arī digitālajam laikmetam - attālināti atrisināt kādu problēmu, sameklēt informāciju, noorganizēt tikšanos vai tehniski palīdzēt ar datoru. Tā ir rūpes un iesaistīšanās arī tad, ja neesi blakus fiziski.
Vai valodas mainās vai tikai pielāgojas?
Pamatā mīlestības valodas saglabā savu būtību - tās joprojām ir vērstas uz emocionālu tuvību un rūpēm. Tomēr tehnoloģijas piešķir tām jaunus izpausmes veidus. Mūsdienās attiecībās svarīgi ir apzināti izmantot abus - gan klātienes, gan digitālos kanālus -, lai otru cilvēku patiesi sasniegtu.
Klīniskā psiholoģe Laura Andersone norāda, ka digitālās komunikācijas izplatība pati par sevi mīlestības spēku nemazina, taču tā var radīt ilūziju par tuvību.
“Attiecības var šķist piesātinātas ar ziņām un reakcijām, taču tas nevar pilnībā aizstāt fizisku klātbūtni un acu kontaktu. Digitālās mīlestības izpausmes ir vērtīgs papildinājums, bet, ja tās kļūst par vienīgo saziņas veidu, emocionālā saikne var kļūt virspusīga,” viņa uzsver.
Laiks un tehnoloģijas ir paplašinājušas mūsu iespējas izteikt mīlestību, bet nav aizstājušas nepieciešamību pēc īstas, cilvēciskas saiknes. Modernā mīlestības valodu versija vienkārši nozīmē, ka mums ir vairāk rīku, lai to izdarītu - galvenais ir saprast, kuri no tiem ir visnozīmīgākie konkrētajam cilvēkam.
