Jau kopš 16. gadsimta, kad kartupeļi pirmo reizi tika ievesti Eiropā no Dienvidamerikas, tie ir kļuvuši par iecienītu ēdienu. Kādreiz neapstrīdamais ogļhidrātu karalis, tas zaudē savu vietu uz šķīvjiem pret rīsiem un nūdelēm, jo tiek vainots visā - sākot no svara pieauguma līdz cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs. Vai tas tiešām tā ir, skaidro “The Telegpraph”.
"Es bieži iesaku klientiem katru nedēļu apēsto rīsu vai makaronu vietā lietot kartupeļus. Tie satur daudz mikroelementu, kā arī šķiedrvielas un rezistentu cieti, kas ir ļoti svarīgi zarnu veselībai un var palīdzēt novērst zarnu vēzi," skaidro dietoloģe Sofija Trotmane.
Kartupeļu labās īpašības
Uztura speciālisti atzīmē, ka kartupeļiem ir daudz labu īpašību, tostarp -
augsts vitamīnu un minerālvielu saturs;
augsts šķiedrvielu un izturīgas cietes saturs;
bagāti ar antioksidantiem;
var uzlabot ādas un imūnsistēmas stāvokli;
labvēlīgi ietekmē zarnu veselību;
zems kaloriju saturs;
lieliski sniedz sāta sajūtu.
Kartupeļi satur milzīgu daudzumu mikroelementu: tajos ir daudz C un B6 vitamīnu, kālija, folātu un magnija, kā arī dzelzs un fosfors.
Vidēja lieluma kartupelis satur aptuveni 17 mg fosfora - gandrīz pusi no dienas devas, un vairāk kālija nekā banāns!
"Kartupeļos esošajam B6 vitamīnam ir svarīga loma nervu sistēmas atbalstīšanā. Kālijs, kas atrodams kartupeļos, palīdz regulēt asinsspiedienu un normālu muskuļu darbību," saka uztura speciālists Robs Hobsons.
Magnijs, savukārt, ir svarīgs veselīgam miegam.
"Neskatoties uz visu iepriekšminēto, kartupeļi paši par sevi ir relatīvi ar zemu kaloriju daudzumu - bieži vien atšķirību rada tas, kā mēs tos ēdam," norāda Hobsons.
100 gramu porcija parasto kartupeļu satur aptuveni 80 kalorijas, kas ir niecīgs daudzums, salīdzinot ar porciju makaronu, kuros var būt līdz pat 200 kalorijām.
Turklāt kartupeļi satur antioksidantus - flavonoīdus, karotinoīdus un fenola skābes -, kas var pasargāt no vēža, diabēta un sirds slimībām.
"Violetie vai oranžie kartupeļi satur vairāk antioksidantu, jo to krāsa norāda uz augstāku polifenolu līmeni, bet arī baltajos kartupeļos ir diezgan daudz antioksidantu," skaidro Hobsons.
Tomēr galvenais iemesls, kāpēc uztura speciālisti sajūsminās par kartupeļiem, ir to šķiedrvielu saturs.
"Vidēja lieluma kartupelis satur apmēram 2 gramus nešķīstošo šķiedrvielu, kas nozīmē, ka tas ir labs veselīga uztura uzturēšanai un arī cukura līmeņa asinīs līdzsvarošanai," saka Trotmane.
Baltie kartupeļi ir sarežģīti ogļhidrāti, kas nozīmē, ka to sagremošanai nepieciešams vairāk enerģijas un tie ilgāk saglabājas organismā.
"Tas veselības ziņā vairāk līdzinās brūnajiem rīsiem vai makaroniem nekā baltajiem makaroniem, rīsiem vai maizei, kas ir rafinēti ogļhidrāti. Kartupeļi, kas ir vārīti un pēc tam atdzesēti, satur arī rezistentu cieti - ogļhidrātu veidu, ko tievā zarna slikti sagremo, tāpēc tā fermentējas resnajā zarnā, darbojoties kā probiotiķis," piebilst Trotmane.
Fermentācijas procesā rodas īsās ķēdes taukskābes, kas palīdz mazināt iekaisumu un pazemināt cukura līmeni asinīs. Vēl viens kartupeļu pluss ir tas, ka tie ir vissātīgākais ēdiens uz planētas!
"Kartupeļi ir dabisks sāta avots, pateicoties to ūdens saturam, izturīgajai cietei, šķiedrvielām un kopējam apjomam," skaidro Hobsons.
Saskaņā ar Holta vērtējumu, kartupeļi ir divreiz sātīgāki nekā pilngraudu maize un trīs reizes sātīgāki nekā baltmaize.
