Zinātne

Dažādu organizāciju pārstāvji aicina valsts amatpersonas Augstākās izglītības padomes (AIP) regulējumā paplašināt padomes sastāvu un tās funkciju loku, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu atklātu iesaisti studiju, pētniecības, inovācijas un kultūras regulācijā un finansējuma pārraudzīšanā un izlietojumā, informēja AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Madara Žiganova attīstījusi mikrobioloģiskas izcelsmes materiālu, no kā var izgatavot plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu, informēja RTU pārstāve Lāsma Vaivare.

Ja nepieciešams pamatot, kāpēc covid laikā pilnā trolejbusā drīkst iekāpt, bet veikals, kurš atrodas telpā, kuras platība lielāka nekā 7000 kvadrātmetri, jātur slēgts, tad nav pārliecinošāka argumenta kā piesaukt vārdu salikumu – zinātnē balstīts.

Pētnieki no Teksasas A&M universitātes (ASV) anonsējuši tāda aparāta izveidi, kas spēj dažu sekunžu laikā iznīcināt vīrusu SARS-CoV-2.

Zinātnes institūtu starptautiskajā novērtējumā augstāko atzīmi saņēma Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un māksla institūts, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Nacionālajā atveseļošanas un noturības plāna projektā 2021. - 2027.gadam zinātnei piešķirtas vien "drupačas", uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Latvijas pensionētajiem zinātniekiem nepieciešams lielāks atbalsts, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē teica Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents, ķīmiķis Ivars Kalviņš.

Zinātnei, augstskolām un citiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vienreizējiem, terminētiem pasākumiem piešķirs 27,41 miljonus eiro, izriet no Finanšu ministrijas ziņojuma par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās zinātniekiem Covid-19 izpētei piešķirt papildu piecus miljonus eiro, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdību veidojošās partijas pagaidām vēl nav lēmušas par papildu līdzekļu piešķiršanu zinātniekiem Covid-19 izpētei.

Ar teleskopa palīdzību izdevies uzņemt neparasti detalizētus attēlus ar Saules virsmu, vēsta BBC.

Otrdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde "#ZinātneLatvijai", lai cildinātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau trešo gadu veido izstādi par 12 mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņu sasniegumiem. IZM skaidroja, ka izstādes interaktīvie portreti ļaus ielūkoties personiskos video stāstos un tuvāk iepazīt katru zinātnieku un viņa pārstāvēto zinātnes nozari. 

Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) plānots, ka finansējumu zinātnei un pētniecībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu sasniegt 2027.gadā, liecina NAP2027 pirmā redakcija.

Mākslas doktors, bijušais Latvijas kultūras ministrs (1995.–1996.), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs SPĀRĪTIS intervijā Neatkarīgajai sniedz visai panorāmisku mūsdienu politiskās telpas raksturojumu, īpaši uzsverot zinātnes, kultūras un mūsu pilsoniskuma kontekstu šajā telpā.

Nokļūt kosmosā un apskatīt Visumu savām acīm, tas ir daudzu cilvēku sapnis. Ieraudzīt Zemi visā savā krāšņumā un varbūt pat pietuvoties kādai zvaigznei vai planētai. Iespējams, ka tieši starp mums atrodas kāds, kurš nākotnē iepazīs kosmosa telpu. Tieši tāpēc zinātnes centrs AHHAA, kas atrodas tepat mūsu kaimiņos Igaunijā, Tartu, ir atklājis jaunu izstādi Ahhaa, skrējiens kosmosā!, kas stāsta par cilvēces lielāko vēlmi – vairāk ceļot un tālāk izzināt kosmosa plašumus.

Trīspadsmitajā februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsīlijs Pilsoniskās atbildības vērtība un cena. Konsīlija mērķis, kā teikts LZA publicētajā slēdzienā (sk.http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4875&Itemid=72), bija izvērtēt pilsoniskās atbildības nozīmi valsts un sabiedrības attīstībā. Arī man šī tēma šķiet ļoti svarīga un aktuāla. Tāpēc es ceru, ka mediji, ieskaitot Neatkarīgo, par to iztaujās pašus, valstī visai pazīstamos konsīlija dalībniekus. Pats es te neko daudz nekomentēšu, bet man, kā vienmēr, ir vēl kas ko piebilst.

Par 2018.gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē atzīti 12 zinātnieku darbi teorētiskajā un lietišķajā zinātnē.

Latvijas zinātnei valsts piešķirtais finansējums kļūst arvien skopāks, salīdzinot ar vidējo Eiropā. Pat mūsu kaimiņi – Igaunija un Lietuva – mums ir tālu priekšā. Šādai politikai ir bumeranga efekts: ik gadu daudzi labi novērtēti pētījuma projekti paliek aiz strīpas. Arī zinātnieku rindas neaug, kam par iemeslu ir niecīgās doktorantu stipendijas.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2018. gadā, informēja LZA.