Noskaidrotas Latvijas augstvērtīgākās zinātniskās institūcijas
Zinātnes institūtu starptautiskajā novērtējumā augstāko atzīmi saņēma Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un māksla institūts, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas zinātnisko institūciju, tostarp augstskolu, starptautiskais novērtējums laika periodā no 2013.gada līdz 2019.gadam ir uzlabojies. Augstākais novērtējums bija atzīmes četri un pieci, labs - trīs, bet nepietiekams novērtējums bija divi un viens.
LU starptautiskajā novērtējumā ieguva vērtējumu "trīs" jeb "labi". Novērtējumā atzīmi trīs saņēma datorzinātnes, humanitārās zinātnes un mākslas, medicīnas, sociālo zinātņu klāsteri un LU Matemātikas un informātikas institūts. Savukārt atzīmi četri saņēma LU Cietvielu fizikas institūts, bet izcilākais sniegums ir LU Literatūras un mākslas folkloras institūtam. Stepanovs norādīja, ka LU ir spējusi konsolidēt iekšējos resursus, tāpēc ir sasniegts augsts vērtējums.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopējais novērtējums atzīts starp vērtējumiem "labi" (3) un "ļoti labi" (4). Inženierzinātņu nozares vidējais vērtējums ir četri, taču ar piebildi, ka izaicinājums ir Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultāte, kura saņēma viszemāko novērtējumu - divi. Novērtējumu "četri" saņēma Datorzinātņu un informāciju tehnoloģiju (IT) fakultāte, kurai seko Enerģētikas un elektroinženierijas fakultāte un Māteriālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultāte.
Ar atzīmi "trīs" novērtēta RTU Civilās inženierijas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, kam seko Arhitektūras fakultāte un Inženierekonomikas un vadības zinātņu fakultāte.
Stepanovs norādīja, ka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sniegums starptautiskajā novērtējumā atzīstams par labu līdz ļoti labu. Vairums zinātnisko sniegumu ir medicīnas jomā. IZM pārstāvis uzsvēra, ka RSU ir ļoti labs attīstības potenciāls un augsta zinātnes kvalitāte. Savukārt uzlabojami nepieciešamo ekonomiskajā ietekmē.
IZM pārstāvis atzīmēja, ka RSU vidējais novērtējums veselībā ir "četri" - medicīnas platformas sniegums arī vērtēts ar atzīmi "četri", bet sabiedrības veselības platforma vērtēta ar "trīs". Sociālo zinātņu platformā starptautiskajā novērtējumā atzīta ar atzīmi trīs.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) kopējais vērtējums ir "labi" jeb "trīs", bet ar piebildi, ka nepieciešami uzlabojumi lauksaimniecības jomā. Stepanovs atklāja, ka universitātes lauksaimniecības, mežzinātnes un veterinārmedicīnas vērtējums ir atzīmēts ar "divi", bet dzīvības zinātnes, tehnoloģijas un inženierzinātnes joma un sociālās zinātnes joma katra novērtēta ar atzīmi "trīs". Viņš uzsvēra, ka LLU ir ļoti augsta sociālā ietekme, bet izaicinājumi secināti zinātnes ietekmē.
Daugavpils Universitātes (DU) starptautiskais sniegums kopumā vērtēts kā labs, bet ar piebildi, ka izaicinājumi ir attīstības potenciālā un ietekmē uz zinātnes nozari. Tāpat vāja ir ekonomiskā ietekme. Savukārt literatūras un mākslas vienībā universitāte uzrāda izcilu attīstības potenciālu. Stepanovs norādīja, ka DU bioloģijas un izglītības zinātnes, psiholoģijas, ekonomikas, juridiskās zinātnes jomas katra novērtēta ar atzīmi "trīs". Šādu novērtējumu saņēma arī DU aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts".
Savukārt augstāks novērtējums - "četri" - piešķirts DU reģionālistikas, literatūras un mākslas platformai, bet viszemākais novērtējums - "viens" - ir matemātikas, fizikas un ķīmijas platformai.
No pārējiem lauksaimniecība zinātnes institūtiem novērtējumu "četri" saņēma Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūts "BIOR" un Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava", bet novērtējumu "trīs" saņēma Agroresursu un ekonomikas institūts un Dārzkopības institūts. Stepanovs pauda, ka "Silavai" vienīgai ir izcils vērtējums lauksaimniecības panelī, kā arī ekonomiskajā ietekmē.
Ventspils Augstskolas starptautiskais vērtējums ir viduvējs. Stepanovs atzīmēja, ka tai labs attīstības potenciāls un ekonomiskā ietekme un "gandrīz laba" ietekme uz zinātnes nozari. Tāpat ļoti labs attīstības potenciāls ir dabaszinātņu jomā. Dabaszinātņu joma novērtēta ar atzīmi "trīs", bet "divi" saņēma inženierzinātnes un tehnoloģijas joma, kā arī lietišķo zinātņu, tulkošanas fakultāte.
Savukārt Liepājas Universitātes starptautiskais vērtējums ir "gandrīz labi". Izaicinājumi ir novēroti pētniecības vidē, infrastruktūrā, ekonomiskā ietekmē, zinātnes kvalitātē un ietekmē uz zinātnes nozari. Humanitāro zinātņu un mākslas joma ir vienīgā, kas uzrāda ļoti labu attīstības potenciālu un sociālo ietekmi. Pēc starptautiskā novērtējuma atzīmi "trīs" saņēma humanitāro zinātņu un mākslas vienība, bet "divi" saņēma ekonomikas un vadības zinātnes, izglītības zinātņu, kā arī inženierzinātņu un tehnoloģiju vienības.
Kā stāstīja IZM pārstāvis, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) starptautiskais novērtējums ir viduvējs. RTA ir laba sociālā ietekme un gandrīz laba ekonomiskā ietekme, bet izaicinājumus rada ietekme uz zinātnes nozari. Augstāku novērtējumu - "trīs" - akadēmijā saņēma Reģionālistikas pētniecības institūts, bet ar "divi" novērtēti biznesa un sociālo procesu pētniecības institūts un inženierzinātnes.
Kultūras ministrijas padotībā esošo institūciju sniegums ir vērtējams kā ļoti augsts. Stepanovs atzīmēja, ka Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegums vērtēts ar "četri". Savukārt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija saņēma novērtējumu "trīs". Stepanovs uzsvēra, ka Latvijas Kultūras akadēmijai ir izcila pētniecības vide un infrastruktūra, bet Latvijas Nacionālai bibliotēkai ir izcils attīstības potenciāls.
Vidzemes Augstskola starptautiskajā novērtējumā saņēma labu vērtējumu - "trīs". IZM pārstāvis atzina, ka augstskola ir uzrādījusi lielu progresu sešos gados, tāpēc arī novērtējums ir labs.
No zinātniskajiem institūtiem visaugstākais rezultāts ir Latvijas Organiskās sintēzes institūtam, kurš ir novērtēs ar atzīmi "pieci". Pārējiem institūtiem - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centram, Elektronikas un datorzinātņu institūtam un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtam - starptautiskajā novērtējumā piešķirta atzīme "četri".
Viszemākos rezultātus starptautiskajā novērtējumā saņēma Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Banku Augstskola un Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs. Šiem institūtiem ir piešķirts vērtējums "divi". Savukārt atzīmi "viens" saņēma Latvijas Jūras akadēmija.
Stepanovs atklāja, ka augstskolas un zinātniskie institūti, kuri starptautiskajā novērtējumā saņēma atzīmi "divi", turpmāk caur attīstības stratēģijām jāparedz konkrētākas tālākas darbības, kā ņemt vērā noteiktās rekomendācijas pēc novērtējuma. Augstskolām ar pašu zemāko novērtējumu - "viens" - būs paredzēta konsolidācija citās augstskolas struktūrās vai pakāpeniska pētniecības virziena slēgšana. Viņš norādīja, ka konsolidācijas opcija ir Atveseļošanās un noturības mehānisms (ANM).
Savukārt papildu 10% finansējumu saņems tie zinātniskie institūti un augstskolas, kuras starptautiskajā novērtējumā saņēma atzīmi "četri" vai "pieci".
Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) pauda neapmierinātību, ka visi zinātniskie institūti un augstskolas ir vērtēti pēc vienādiem kritērijiem. Viņa norādīja, ka augstskolām ir grūti konkurēt ar zinātnes institūtiem, jo augstskolu lektoriem līdztekus zinātniskajiem sniegumiem ir arī izglītošanas pienākumi. Viņa uzsvēra, ka nevar salīdzināt augstskolu lektoru zinātnisko apjomu ar zinātnisko institūtu pētnieku darbu, jo zinātniskajos institūtos nodarbojas tikai ar pētniecību.
Deputāte Evija Papule (ZZS) atzīmēja, ka novērtējumi būtu jāskata skrupulozāk jeb arī pēc novērtējuma simtdaļām. Proti, deputāte uzsvēra, ka ir liela atšķirība starp novērtējumu "3,1" un novērtējumu "3,49", bet, noapaļojot abus vērtējumus uz "trīs", nevar redzēt precīzo novērtējumu.
Savukārt Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzsvēra, ka zinātnisko institūtu vērtējums ir jāskata kopā ar kopējo analīzi. Viņa ieskatā, nevar vērtēt tikai piešķirtās atzīmes, jo tas nav objektīvi. Nākotnē šim vērtējumam vajadzētu pilnveidot metodes, kā tiek vērtēts zinātniskais sniegums starptautiski.
LETA jau ziņoja, ka 2019.gadā ministrija sāka zinātnisko institūciju darbības starptautisko novērtējumu, kurā "Technopolis Group" piesaistītie neatkarīgie ārvalstu zinātniskie eksperti sešās zinātnes nozaru grupās izvērtēja 38 valsts un privāto zinātnisko institūciju darbību, kopskaitā 65 izvērtējamās vienības. Novērtējums noritēja no 2019.gada oktobra līdz 2020.gada decembrim.
Novērtējums organizēts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtību. Atklātā konkursa rezultātā 2019.gada 4.oktobrī starp IZM un "Technopolis Group" noslēgts līgums par zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma īstenošanu, tajā skaitā novērtējuma metodoloģijas izstrādi, ārvalstu ekspertu piesaisti un novērtējuma darba organizāciju, kā arī ārvalstu ekspertu ziņojuma par zinātnisko institūciju novērtējumu sagatavošanu.