Pedagogi par krīzi izglītības sistēmā: darbu pamet arī skolotāji, kuri ir vakcinēti

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) valsts augstākajām amatpersonām nosūtījusi atklāto vēstuli, ko nedēļas laikā parakstījuši 8065 izglītības nozarē strādājošo, informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Vēstulē norādīts uz virkni samilzušu problēmu, kas pieprasa tūlītējus risinājumus.

Lai rastu vienotu redzējumu par to, cik sarežģīts un visām pusēm izaicinošs pandēmijas laiks ir izglītības iestādēm, pedagogiem, skolēniem un arī viņu ģimenēm, šonedēļ uz kopīgu tikšanos sanāca LIZDA dalīborganizācijas, skolu direktori, kā arī piecas vecāku organizācijas, tostarp "Vecāki par izglītību", "Vecāku balss", "Vecāku apvienība" un citas.

Vecāku organizācijas, raksturojot esošos apstākļus, tos apzīmēja kā izmisums un masveida panika. Nevienai no pusēm nav šaubu- izglītības nozare jau pašlaik ir nonākusi krīzes apstākļos un, tikai apvienojoties vecākiem, direktoriem, pedagogiem, ir cerība, ka likumdevēji sadzirdēs palīgā saucienus. Vecāku organizācijas pilnībā atbalsta izglītības iestāžu vadītāju un LIZDA raidītos trauksmes signālus un ir gatavas rakstīt vēstules, iesaistīties sanāksmēs un pieprasīt sistēmiskas izmaiņas izglītības nozarē.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Agnese Geduševa (LRA) atzina, ka vecāki ir gatavi kopā ar LIZDU un direktoriem vērsties pie amatpersonām, lai kopīgi uzlabotu esošo situāciju.

Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka tikšanās galvenais uzdevums ir apzināt - ko kopā var darīt, lai viens otram palīdzētu, lai ieguvēji būtu bērni.

Arodbiedrības priekšsēdētāja atzina, ka tas vairs nav pat jautājums par algām, bet par pārslodzi un stresu. Ja pedagogi ilgstoši ir šādā nestabilā vidē, tas ir tikai laika jautājums, kad izdegšanas sindroms noved pie spēku izsīkuma un, pat gribēdams, šis pedagogs vairs nevar bērnus izglītot.

Arī Rīgas 80.vidusskolas direktore Anna Vladova (S) neslēpa, ka jau tagad ir krīze. No visām pusēm. Krīze pašlaik un arī nākotnes perspektīvā. "Ko mēs darīsim pēc gada, pēc diviem? Kur mēs ņemsim pedagogus? Par to bija jādomā pirms 10 gadiem," vaicāja Vladova.

Tikmēr Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore Sigita Kūla akcentēja, ka pedagogu izdegšanas un trūkuma apstākļos skolu direktoriem nāksies meklēt arī radikālus risinājumus un tie ne vienmēr būs standarta risinājumi, kas aprakstīti noteikumos un likumos. Iespējams būs situācijas, kad vienā klasē bērni mācīsies klātienē, citā - attālināti, vēl citā - viens priekšmets tiks apgūts pa blokiem vairāku dienu garumā.

Tam piekrita arī Ādažu vidusskolas vadītājs Česlavs Batņa (LRA). "Ir jāatzīst godīgi. Mēs kā skolas vairs nespēsim nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Būs priekšmeti, kuri jau rīt nenotiks vispār," pauda Batņa, atzīstot, ka viņa vadītajā mācību iestādē jau rīt nenotiks vairākas stundas, jo vienkārši vairs nav pedagogu, kas tos mācītu.

Savukārt Pierīgas izglītības iestāžu vadītāji, sekojot 15 Jūrmalas skolu piemēram, ir gatavi rakstīs vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, lai celtu trauksmi par nesamērīgām, neizpildāmām prasībām, kas pandēmijas apstākļos tiek uzliktas skolām.

Rucavas pamatskolas direktore Liene Trumpika uzsvēra, ka pedagogi, atrodoties skolā, ir aizņemti tikai ar domām par testiem, atskaitēm, vakcināciju, telpu vēdināšanu. Un ne par izglītības kvalitāti. Šo apgalvojumu apstiprināja vēl virkne direktoru, neslēpjot, ka viņi ir nonākuši galēja spēku izsīkuma apstākļos.

Direktoru teiktajam pilnībā piekrīt arī vecāku organizāciju pārstāvji, piemēram, Inna Djeri atzina, ka briest traģēdija, jo jau pavisam drīz nebūs, kas māca bērnus. "Vecāki jau tagad paši maksā par izglītību. Un tā ir aplama situācija. Esam gatavi rakstīt vēstules, iet ielās, lai valsts vadītājiem pierādītu, ka situācija ir katastrofāla," sacīja Djeri.

Kā vēstīts, LIZDA jau pagājušajā nedēļā brīdināja, ka tā saņem trauksmes signālus no izglītības nozarē strādājošajiem un izglītības iestāžu kolektīviem, kas apliecina, ka izglītības sistēma tuvojas nopietna krīzes situācija.

Arodbiedrība atgādina, ka pedagogiem šis mācību gads iesākās ar jauniem papildu pienākumiem - jāveic skolēnu testēšana, jāvada stundas vienlaikus gan klātienē, gan attālināti, gan kombinēti - vienlaicīgi vadot stundu klasē ar esošajiem skolēniem un tiešsaistē ar skolēniem, kam noteikta karantīna. Papildus jāaizvieto kolēģi, kuri slimo vai nonāk karantīnā.

Turklāt bez pietiekama profesionālā atbalsta jāturpina jaunā kompetencēs balstītā mācību satura ieviešana, jāsniedz individuālais atbalsts skolēniem, lai apgūtu attālinātā mācību procesā neapgūtās zināšanas un prasmes, jārisina pandēmijas rezultātā radušās sociāli emocionālās problēmas.

Atklātajā vēstulē teikts, ka komunikācija starp izglītības procesā iesaistītajām pusēm ir saspringta. Pedagogi nejūtas pietiekami novērtēti, nesaņemot nepieciešamo profesionālo, emocionālo un finansiālo atbalstu par veiktajiem papildu pienākumiem. Pedagogi atzīst, ka izjūt augstu profesionālās izdegšanas pakāpi. To apliecināja šī gada martā veiktā LIZDA aptauja, kurā gandrīz puse no 10 077 respondentiem atzina, ka ir pakļauti profesionālās izdegšanas riskam.

"Ir aizvadīti divi mācību gada mēneši, bet izglītības iestāžu vadītāji jau saņem iesniegumus par darba attiecību pārtraukšanu, jo pedagogi nespēj izturēt šādu emocionālo spriedzi, jūt spēku izsīkumu un nevēlas turpināt darbu izglītības iestādēs. Šobrīd darbu pamet arī pedagogi, kuri ir vakcinēti un varētu turpināt strādāt, taču emocionālais izsīkums ir tik liels, ka pedagogs vairs nevēlas palikt profesijā," teikts vēstulē amatpersonām.

LIZDA skaidro, ka ārkārtas situācija tikai saasināja nozarē esošās problēmas. "Jau šobrīd varam paredzēt, ka pedagogiem un citiem nozarē strādājošiem, kuri turpinās darbu, pieaugs slodze, palielināsies vakanču skaits, kā rezultātā tiks apdraudēta izglītības procesa īstenošana. Šajā situācijā kā starp dzirnakmeņiem ir nokļuvuši izglītības iestāžu vadītāji, kuriem jānodrošina plānotā mācību satura īstenošana, strauji mainīgās epidemioloģiskās prasības, labvēlīga psihoemocionālā vide saspringtajos apstākļos," situāciju raksturo arodbiedrība.

Turklāt šobrīd būtisks jautājums ir pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešana. Iepazīstoties ar to, LIZDA secinājusi, ka tas nerisina aktuālās nozarē strādājošo nodarbinātības problēmas, par kurām jau iepriekš norādīja starptautiskās organizācijas. Jaunais darba samaksas modelis nerisina pedagogu darba slodzes jautājumu, lai pedagogs varētu nodrošināt katram skolēnam nepieciešamo atbalstu un izaugsmi atbilstoši viņa spējām. Steidzami nepieciešams tāds darba samaksas modelis, kas nodrošina sabalansētu darba slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu.

Pedagogi mīl savu darbu un dara visu iespējamo bērnu labā. Liels paldies ikvienam skolēnam, vecākam, pašvaldībai par līdzšinējo atbalstu, kas ir motivējis un devis spēku strādāt. Taču tagad ir pienācis brīdis, kad aicinām valsts amatpersonas steidzami rīkoties, lai nepieļautu ārkārtas situāciju izglītības nozarē, teikts Vanagas parakstītajā vēstulē.