Profesors: Latvijai iestājoties CERN, mūsu zinātnieki spēlēs zinātnes augstākajā līgā

 
©AFP/Scanpix

Latvijai iestājoties Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN), mūsu zinātnieki tagad spēlēs zinātnes augstākajā līgā, pauda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims

Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijā, šodien, noslēdzoties svinīgajai ceremonijai CERN galvenajā mītnē Ženēvā, Latvija ir kļuvusi par CERN asociēto dalībvalsti.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) stāstīja, ka apmēram pirms 25 gadiem iedēstītā pirmā mazā latviešu zinātnieku sadarbības ar CERN sēkliņa ir izaugusi par varenu, pilntiesīgu CERN dalībvalsts statusa koku. Viņasprāt, tas ir noticis, pateicoties pareizi īstenotai un atbalstošai valsts zinātnes politikai un nepārtrauktam valsts finansējuma nodrošinājumam.

Muižniece atklāja, ka pēdējos gados mūsu valdība ir pieņēmusi svarīgus politiskus lēmumus, lai veicinātu augstas enerģijas daļiņu fizikas kopienas attīstību, kā arī daļiņu paātrinātāju un detektoru tehnoloģiju izpēti.

"Šodien, kad Latvija kļuvusi par CERN dalībvalsti, vēlos izteikt pateicību visiem, kas CERN pusē un Latvijā snieguši savu ieguldījumu šajā sasniegumā," atzīmēja ministre.

Savukārt Torims uzsvēra, ka beidzot Latvija ir nonākusi tur, kur tai jau sen vajadzēja būt - Latvijas zinātnieki tagad spēlēs zinātnes augstākajā līgā. "Mērķtiecīgi izpildot visus nepieciešamos kritērijus un Latvijā veidojot augstas enerģijas fizikas kopienu, mēs esam kvalificējušies darbam vienā no pasaules ietekmīgākajām zinātnes laboratorijām," norādīja profesors, piebilstot, ka dalība CERN paaugstinās kopējo zinātnes līmeni gan Latvijā, gan Baltijas valstīs kopumā, savukārt jauniešiem pavērušās iespējas mācīties fiziku un inženierzinātnes Latvijā, bet praktizēties CERN superlaboratorijās.

Savukārt Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju organizācijā Ženēvā Bahtijors Hasans, klātesot Latvijas uzņemšanas CERN ceremonijā, sacīja, ka, kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, Latvija ver jaunu sadarbības lapaspusi ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju, kas tai sniegs unikālas iespējas sekmēt zinātnes attīstību Latvijā un ar savu pienesumu piedalīties pasaules augstākā līmeņa zinātniskajos pētījumos.

Viņaprāt, iestājoties organizācijā, tiks sekmēta arī zinātnes diplomātija, kurai ir svarīga loma arī Latvijas ārpolitikā un Latvijas labklājības veicināšanā. Hasans uzsvēra, ka viņš kā Latvijas vēstnieks ir patiesi gandarīts par Latvijas pievienošanos pasaules zinātnes elitei.

Lai Latvija varētu kļūt par asociēto dalībvalsti, CERN piecu gadu griezumā vērtēja Latvijas izaugsmi augstas enerģijas fizikas jomā atbilstoši vairākiem kritērijiem, kā arī valsts potenciālu īstermiņā un ilgtermiņā.

Ministrijā informēja, ka, pārliecinoties par Latvijas gatavību pievienoties CERN, 2020.gada decembrī CERN Padome nolēma sākt sarunas ar Latviju par asociācijas līgumu. 2021.gada 14.aprīlī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā, savukārt 27.maijā šo līgumu ratificēja Saeima.

Arī pārējās Baltijas valstis jau ir kļuvušas par CERN asociētajām dalībvalstīm - Igaunija šo statusu ieguva šā gada 1.februārī, savukārt Lietuva jau 2018.gadā.

CERN jau gandrīz 70 gadu ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem - 2012.gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādīta Higsa bozona eksistence.