LIZDA: Nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā zinātnei piešķirtas vien drupačas
Nacionālajā atveseļošanas un noturības plāna projektā 2021. - 2027.gadam zinātnei piešķirtas vien "drupačas", uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).
Kā liecina paziņojums LIZDA mājaslapā, arodbiedrība neatbalsta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē skatīto astoņu miljardu eiro valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma sadalījumu Nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā.
Arodbiedrības ieskatā šajā daudzmiljardu plānā pārāk niecīgs finansējums ir atvēlēts zinātnei, kas ir pretstatā tam, kādi sasniedzamie mērķi tuvāko septiņu gadu laikā nozarei ir izvirzīti.
Arodbiedrība aicina politiķus palielināt finansējumu zinātnei. Tāpat LIZDA tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli Eiropas Komisijai (EK), lai informētu par nepietiekamo finansējumu Latvijas zinātnei.
LIZDA skaidroja, ka Nacionālais atveseļošanās un noturības plāns veidots, par pamatu ņemot Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma mērķus novērst pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulēt Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargāt un radīt darbavietas.
Plānā nauda ir iezīmēta vairākām jomām - klimatam, digitālajai transformācijai, veselībai, nevienlīdzības mazināšanai, ekonomikas transformācijai un likuma varai. LIZDA nenoliedz šo komponenšu svarīgumu sabiedrības, valsts un tautsaimniecības attīstībā, tomēr vērš uzmanību, ka izstrādātie priekšlikumi neparāda finansējumu zinātnei, tostarp fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem.
"Pētniecībai ir būtiska loma ekonomikas atveseļošanā un tautsaimniecības attīstībā, kas īpaši atspoguļojas pašlaik, Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos," uzskata LIZDA.
Arodbiedrībā norāda, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasītajiem investīciju atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajiem 453 miljoniem eiro, piešķirti tikai 132 miljoni eiro, no kuriem vien pieci miljoni eiro septiņu gadu periodam paredzēti atvērtajai zinātnei.
LIZDA priekšsēdētājas Ingas Vanagas ieskatā īpaši tagad ir svarīgi piešķirt ievērojami lielāku finansējumu tieši pētniecībai un inovācijām, lai mūsu ekonomika maksimāli ātri atgūtos no Covid-19 radītajām sekām.
"Šajā plānā zinātnei no visiem miljardiem ir atvēlētas "drupačas" un atkal netiek ievērotas Eiropas Komisijas rekomendācijas. Citās valstīs zinātnes atbalsts ir pašsaprotama prioritāte, lai būtu jauni izgudrojumi, ar ko silda ekonomiku. Latvijā atkal var tikt pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kas ilgtermiņā ietekmēs valsts kopējo attīstību," domā Vanaga.
LIZDA vērš uzmanību uz to, ka Latvijas plānošanas dokumentos turpmākajiem septiņiem gadiem paredzēti augsti pētniecības un attīstītības rezultatīvie rādītāji, kas saistīti ar zinātnē nodarbināto īpatsvara, zinātnisko darbinieku vidējās slodzes, jauno doktora grādu ieguvēju, kā arī zinātnisko publikāciju un citu rādītāju skaita palielināšanu.
Arodbiedrības ieskatā, zinātnes un pētniecības kapacitāte un izcilība nav iespējama bez adekvāta, konkurētspējīga finanšu resursa. "Arī EK rekomendācijās Latvijai norādīts, ka Latvijas investīcijas pētījumiem un attīstībai ir nepietiekošas, tās ir zemākas kā ES valstu vidējie rādītāji," piebilda arodbiedrībā.
LIZDA plāno nosūtīt vēstuli EK, lai vērstu uzmanību uz nepietiekamo finansējumu Latvijas zinātnei. Tāpat arodbiedrībā aicina arī pārējās zinātnes organizācijas vērsties pie valsts amatpersonām, lai panāktu zinātnes finansējuma palielinājumu.
Arodbiedrība saistībā ar šo jautājumu arī ir vērsusies pie premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV).