Viedoklis

Mani ziņa, ka ierēdņu stresa mazināšanai tērēti 180 tūkstoši eiro, vedināja domāt, ka Valsts kanceleja tapusi par nenopietnu, neprofesionālu institūciju. Jo manā uztverē gan IT gudrībām (paredzamajam amatam atbilstošā, tātad – teicamā līmenī), gan svešvalodu prasmēm ES reģiona, tā teikt, standartpaketes apjomā, gan arī spējai saglabāt līdzsvaru jebkurā konfliktsituācijā ir jābūt cilvēka bagāžā jau tad, kad viņš grib kļūt par ierēdni.

Kaut kur sociālo tīklu dzīlēs bija lasīta atziņa, ka valdības veidošanu var vērot kā seriālu ar popkorna tūtu rokās, jūtot līdzi katram sižeta pavērsienam. Jo pat tad, kad liekas, ka nu jau viss iet savu rāmo gaitu uz valdības apstiprināšanu, pēkšņi rodas kādi neparedzēti apstākļi, kuru dēļ scenārijs atkal mainās.

Jaunā Saeima jau ir paudusi nostāju reformēt Latvijā enerģētisko politiku, kaut vai aicinot divu mēnešu laikā pilnībā atcelt maksājumus par obligāto iepirkuma komponenti pie elektrības rēķiniem. Lai ieskicētu aprises jaunai Latvijas enerģētikas politikas arhitektūrai, ir svarīgi saprast, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret iespējamiem Latvijas enerģētikas attīstības virzieniem. Viens no pirmajiem jau iegūtajiem rezultātiem ir socioloģisko pētījumu centra SKDS 2018. gada decembrī veiktā aptauja (kurā piedalījās 1005 respondenti) par iedzīvotāju attieksmi pret dažādu enerģijas veidu izmantošanu.

... Drēgni aukstā 13. janvāra rītā Dainis Īvāns Latvijas Radio teica uzrunu tautai, aicinot pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai. Pulkstenis bija četri no rīta. Tikko atgriezušies no Lietuvas, mēs, Atmodas žurnālisti, devāmies uz Doma laukumu. Tur palēnām pulcējās tie, kuri tonakt nebija gājuši pie miera, jo ziņas no Lietuvas bija biedējošas: naktī uz 13. janvāri padomju karaspēka īpašās vienības uzbruka Viļņas TV tornim, ar bruņutransportieriem iebraucot TV torņa aizstāvjos. Militāristi šāva un šķaidīja neapbruņotos cilvēkus. Toreiz tika nogalināti 14 cilvēki, ievainoto bija ap tūkstoti.

Līdz šim visai mulsinoši un daudznozīmīgi izskatījās Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa rīcība, kad KPV LV izvirzīja Aldi Gobzemu iekšlietu ministra amatam.

Valsts budžets un nodokļu politika ir viens no būtiskākajiem koalīcijas, valdības reāli īstenotās (ne solītās) politikas atspulgiem. Topošais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš neslēpj, ka šogad faktiski tiks realizēta Māra Kučinska (ZZS) valdības politika ar tās izveidoto budžeta projektu. Vai būtiskas izmaiņas nodokļu politikā varētu sagaidīt nākamajos gados? Kam gatavoties sabiedrībai, uzņēmējiem? Par to skaidrību vajadzētu viest valdības deklarācijai. Vēl gan nav teikts, ka līdz nākamajam gadam, kad beidzot varētu sākt īstenot jauno politiku, šī valdība nostrādās.

ASV vēlas nolikt starp sevi un Meksiku barjeru (Mexico Border Wall). Iecerētā sēta būšot 1609 kilometrus gara un deviņus metrus augsta. Pērn ASV prezidents Donalds Tramps teica, ka tā varētu izmaksāt zem 30 miljardiem ASV dolāru. Bet ASV demokrāti rēķina, ka izmaksas varētu sasniegt 70 miljardus dolāru. Mani šādas idejas neiedvesmo. Roma un, šķiet, arī Ķīna, gribēdamas savulaik norobežoties no barbariem, darīja ko līdzīgu. Vēsturnieki apgalvo, ka lielu panākumu šīm akcijām nebija. Un šajā ziņā es sliecos piekrist ASV demokrātiem, ka tā būtu samērā bezjēdzīga cīņa pret nelegālo migrāciju.

Pagājušajā ceturtdienā 13. Saeima atbalstīja lēmumprojektu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami jāizstrādā normatīvie akti, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Par šo dokumentu līksmā, skurbā dejā apkampās gan pozīcija, gan opozīcija. OIK atcelšanas autortiesības ir Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kurai nākamajā valdībā vieta nav paredzēta, tomēr tās lielākā naidniece Jaunā konservatīvā partija (JKP) un arī deputāti no citām partijām ZZS piedāvāto lēmumu atbalstīja.

«Sen atpakaļ ākstoties izšāvu visu aptveri pa ievainotu sivēnu, kurš pēc tam aizskrēja pilns ar svinu. Beigtu atradu tik otrā dienā,» stāsta kāds mednieks. Cits pierāda ieroča nepieciešamību: «Tas, ka te dažiem ir viedoklis, ka stobru ikdienā nevajag... pagaidiet mazliet, cienītie, un tad jau paši sapratīsiet.» Vēl kāds uzliela sevi: «Pirmais bija jenots desmit gadu vecumā.» Ir arī lepnuma nots: «Šī ir pirmā lidojoša pīle, kuru nomedīja Kristians (šobrīd četrpadsmit gadu vecs)! Lielākais kaifs bija to redzēt! Pats grāvim pāri skrēju pakaļ medījumam!» Taču dažiem kaut kas nešķiet pareizi: «To mēs ļoti labi redzam, kādi frukti pēdējā laikā dabūja mednieka apliecību. Lielākai daļai par medību ētiku un morāles normām nav pat nojausmas.» Vēl kāds stāsta par vizīti pie daktera, kam jāpārbauda mednieka spēja būt adekvātam: «Psihiatrs Rīgā uz mani knapi paskatījās – kā viņš var zināt, ka man nav aizbraucis jumts?»

Šonedēļ tika prezentētas Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) iespējamās jaunās telpas Mārstaļu ielā. Iespējams, par šo faktu vajadzētu gavilēt, tomēr, zinot šī muzeja katastrofālo nedienu ķēdi, kas bija sākusies, vēl pirms šo rindu autors ap 2000. gadu ienāca kultūras žurnālistikā, nekādas sajūsmas dziesmas nedziedāšu. Lai nu vispirms notiek reāli darbi. Ja muzejs tiešām saņems labas un kvalitatīvi izremontētas telpas, tad tiešām būs vērts iedzert šampanieti.

ZZS sola būt spēcīga opozīcija. Lai tā notiktu, viņiem pašiem kā politiskam spēkam jāatgūst pārliecība pēc smagā zaudējuma Saeimas vēlēšanās. Pagaidām viņi turpina visiem stāstīt par Maradonas «Dieva roku». Proti, par to, ka vēlēšanās uzvarētāji lietojuši negodīgus paņēmienus – solījuši to, ko nevar pildīt, tāpēc viņu uzvara nav tāda kā īsta.

Vārdus «jaunie laiki» es uztveru ļoti nopietni. Ja jau mūsu politiķi šos vārdus palaiduši gaisā, tad es gribētu redzēt Latvijas situācijā projicētu, gan teorētisku, gan praktisku to pamatojumu. Tukša plātīšanās ar šiem vārdiem man pretīga. Jo vairāk tāpēc, ka XX gadsimts bija visai smags un jaunie laiki arī var būt gan labi, gan bēdīgi. Es tik vien kā gribu zināt, kādus «jaunos laikus» mums piedāvāja dažas partijas. Vai šo laiku definīcija taps redzama topošās valdības deklarācijā? Stipri šaubos.

Aizvadītā gada nogali daļa Latvijas ļaužu pavadīja ziņkārīgā tīksmē par to, ka «beidzot» tiek publiskoti lielākie PSRS VDK noslēpumi – aģentu kartītes.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķe Juta Strīķe interneta sociālajā tīklā Facebook nākusi klajā ar aicinājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam atkāpties no amata un arī citus cilvēkus pieprasīt to pašu. Jo Bičkovičs atrodams tagad atvērtajos čekas maisos. Tik tiešām pastāv tāda kartīte, kurā kāds VDK darbinieks ierakstījis Bičkoviču kā aģentu un piešķīris viņam iesauku «Raitis». Bičkovičs jau sen ir tiesiskā ceļā panācis spriedumu, ka nav sadarbojies ar čeku. Citādi jau viņš nemaz nevarētu būt tiesnesis un Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Ir jaunā gada sākums, un cilvēkiem ap šo laiku patīk veidot dažādus kopsavilkumus. Latvijas kino aizvadītais gads ir bijis iespaidīgs – Latvijas simtgades filmu programmas ietvaros klajā laistas jaunas spēlfilmas, animācijas filmas un dokumentālais kino. Par to varam pateikties ne tikai labajai gribai un valsts finansējumam, bet arī tehnoloģiju progresam. Konkursos uzvar aizvien daudzveidīgāks saturs, tās vairs nav tikai ar lielu kameru paviljonā uzņemtas lentes. Skatītāju lielākais ieguvums no tā ir dažāds, vieglāk pieejams, daudz demokrātiskāks kino. Tā ir autoru mākslinieciskā brīvība un skatītāju izvēles brīvība, kas ļauj jebkuru filmu uzņemt un noskatīties jebkur.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam. Lēmuma pamatojumā sniegts izvērsts izdarīto pārkāpumu un šoreiz arī nepadarīto darbu apraksts.

Tas vienmēr ir izaicinājums rakstīt pirmo jaunā gada komentāru situācijā, kad valstī vēl nekas nav noticis. Piparkūkas apēstas, šampanietis izdzerts, izdziedāti pat visi iespējamie Ziemassvētku koncerti un galu galā atlaisti pat tos rīkojušās televīzijas priekšnieki.

2018. gada pēdējā darba dienā kā zibens no skaidrām debesīm nāca Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un programmu attīstības lietu valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. Sabiedrības neizpratni radīja lēmuma nokrišana nesagatavotā augsnē, turklāt starp svētkiem kad pat valdības veidotāji bija nolikuši malā gan kara cirvjus, gan kopdarbu plānus. Vietu aizdomām radīja tas, ka atbrīvots arī par saturu atbildīgais cilvēks, kamēr amatā atstāts par finansēm atbildīgais Ivars Priede, lai gan lielākā daļa pārmetumu saistās ar neefektīvi izmantotām finansēm.

Nu jau gandrīz precīzi zināms pērnā gada kāpums apstrādes rūpniecībā — gada pirmajos 11 mēnešos tas bija 3,1%. Ražošanas izmaiņas novembrī gada griezumā bija ļoti līdzīgas jeb 3,3%, pret iepriekšējo mēnesi sezonāli izlīdzinātajos datos augot par 1,2%. Rūpniecībā kopumā apjomi gada griezumā samazinājušies par 0,6%, bet te redzam 2018. gada sausuma un iepriekšējā gada slapjuma kontrasta atbalsi elektrības ražošanā.

Aizvadītā gada nogalē par savu gaidāmo atkāpšanos paziņoja ASV aizsardzības ministrs ģenerālis Džeimss Matiss ar iesauku Trakais Suns. Vispārējā Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas noskaņā šis notikums mūsu medijos palika gandrīz neievērots, lai gan tam nākotnē var izrādīties liktenīgas sekas.