Kam izdevīga ABLV bankas likvidācija?
Līdz šim visai mulsinoši un daudznozīmīgi izskatījās Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa rīcība, kad KPV LV izvirzīja Aldi Gobzemu iekšlietu ministra amatam.
Krišjānis Kariņš riskēja ar valdības neapstiprināšanu apstākļos, kad cits politiķis būtu piekritis, momentā iegūtu vairākuma atbalstu Saeimā, bet, kamēr iekšlietu ministrs gaidītu pielaidi valsts noslēpumam, atrastu ieganstu, lai ātri izteiktu neuzticību iekšlietu ministram, un tad jau tāda «sīkuma» dēļ tikko izveidota valdība netiktu gāzta. Skaidrojumi par Kariņa rīcību bija dažādi, līdz pat idejām par viņa fenomenālo godīgumu, taču, izrādās, šādai rīcībai ir arī daudz ciniskāka skaidrojuma versija. Tuvākajā perspektīvā Latvijas politiķiem būs jātiek galā ar milzīgu kārdinājumu. ASV ar dažādiem vairāk vai mazāk aizplīvurotiem mājieniem ir izvirzījušas prasību sodīt ABLV banku. Tādējādi vienlaikus var tikt īstenoti divi mērķi: pirmkārt, ir iespēja izkalpoties ASV, kas svarīga tiem, kas vēlas veidot starptautisku karjeru.
Otrkārt, ASV prasības var tikt izpildītas tādā formā, lai pārdalītu vairākus simtus miljonu eiro, izveidojot likumīgu iespēju piesavināties daļu no ABLV klientu naudas. Atšķirībā no smakojošām privatizācijas shēmām, piesavinoties ABLV klientu naudu, var tikt izkliegti lozungi «Krievi nāk!», «Putina meitu konti!», «Ziemeļkorejas slepenie rēķini!». Tad ne tikai pateicīgā Latvijas tauta sajūsmā aplaudēs, bet ir lielas cerības vēl tikt pie ASV augstākā civilā apgalvojuma - ASV prezidenta Brīvības medaļas. Iespēja izkalpoties ASV sakrīt ar Latvijas vietējo afēristu darbošanos.
Savdabīgā kārtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadība neiestājas kā nesavtīgs sargs pret šādu shēmu un ideju varbūtību. Par to neticami atklāti tiek klāstīts 14. janvārī laikrakstā Diena publicētajā intervijā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) priekšnieci Ilzi Znotiņu. Ja ticam intervijas tekstam, tad Ilze Znotiņa ir izvirzījusi sev ļoti savdabīgu mērķi - panākt nevis ABLV bankas pašlikvidāciju, bet tās likvidāciju.
Taču ir neliels sīkums. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests nav pilnīgi neatkarīga struktūra, kuras vadītāja nosaka jebkurus mērķus un izmanto valsts resursus šādu mērķu sasniegšanai. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums diezgan precīzi nosaka Kontroles dienesta uzdevumus: «Kontroles dienesta darbības mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.» (50. pants 2. daļa.) Ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tik saprasti līdzekļi, kuri «personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā» (Krimināllikums, 70.11. pants). Taču, lai līdzekļus atzītu par noziedzīgiem, ir jābūt tiesas nolēmumam, kas stājies spēkā, vai prokurora lēmumam par kriminālprocesa pabeigšanu. Vai noteikta līmeņa tiesu lēmumiem (Kriminālprocesa likuma 356. pants).
Tātad Kontroles dienesta darbs izpaužas šādi: aizdomīgs darījums tiek apturēts. Tas nonāk tiesā, un, ja tiesā tiek pierādīts noziegums, kura rezultātā ir iegūti attiecīgie līdzekļi, tad ar konkrētu tiesas lēmumu krimināllietā attiecīgie līdzekļi tiks atzīti par noziedzīgiem. Savukārt no dažādās sankcijās iekļautajām personām uz Kontroles dienestu attiecas tikai tās sankcijas un tās personas, kuras tur aizdomās par terorismu vai masu iznīcināšanas ieroču ražošanu. «Papildus Krimināllikumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta noteiktu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā.» (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 4. pants.)
Idejas darboties, lai kādas bankas pašlikvidāciju aizstātu ar likvidāciju, nav Kontroles dienesta tieša atbildība. Ja Kontroles dienesta vadība šādas idejas sāk bīdīt, tad tas rada aizdomas par patvaļu un varas pārsniegšanu. Šeit ir arī daļēji meklējama atbilde par to, kāpēc Aldis Gobzems bija bīstams iekšlietu ministra amatā pat uz dažām stundām. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 50. pantam, «Kontroles dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde», kuras institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar iekšlietu ministra starpniecību.
Ja Aldis Gobzems nevēlas izkalpoties ASV vai arī nav paņemts daļā, lai izlaupītu ABLV banku, un kaut kādu apstākļu dēļ tiem, kas virza ABLV uz likvidēšanu, šķiet nepieņemami Aldim Gobzemam pat izteikt priekšlikumu pievienoties, tad šāds iekšlietu ministrs nedrīkstēja būt amatā pat sekundi. Manuprāt, ABLV bankas likvidācijas plānos neiesaistīts ministrs nekavējoties informētu kompetentās iestādes un sabiedrību par aizdomām, ka pastāv apstākļi, kuros dažas personas, iespējams, gatavo desmitgades lielāko Latvijas finanšu afēru