Rūpes par publisko finansējumu vai politiska LTV ietekmēšana
 
©F64 Photo Agency

2018. gada pēdējā darba dienā kā zibens no skaidrām debesīm nāca Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un programmu attīstības lietu valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. Sabiedrības neizpratni radīja lēmuma nokrišana nesagatavotā augsnē, turklāt starp svētkiem kad pat valdības veidotāji bija nolikuši malā gan kara cirvjus, gan kopdarbu plānus. Vietu aizdomām radīja tas, ka atbrīvots arī par saturu atbildīgais cilvēks, kamēr amatā atstāts par finansēm atbildīgais Ivars Priede, lai gan lielākā daļa pārmetumu saistās ar neefektīvi izmantotām finansēm.

Sabiedriskie mediji un to uzraugi allaž bijuši pretrunīgi vērtēti, un ap to vadību valdījušas spekulācijas un sazvērestību aizdomas - par politisku satura ietekmēšanu vai vismaz vēlmi to darīt, par finansēm, iepirkumiem. Šis gadījums nav izņēmums. Cik pamatoti LTV valdei izteiktie pārmetumi, un cik pamatotas ir bažas par padomes nodomu tīrību?

Šī NEPLP plosās ne pa jokam - 2017. gada sākumā tā izteica neuzticību arī diviem Latvijas Radio (LR) valdes locekļiem, bet septembra beigās uzticību zaudēja arī palikusī valdes locekle Sigita Roķe. Attiecību skaidrošana notika augstos toņos, tika iecelta jauna valde, kura pagaidām skandālos vai kritikas krustugunīs nav nokļuvusi, savukārt pēc LR iekšējās revīzijas komisijas izvērtējuma saņemšanas NEPLP vēl turpina lietu, pirms diviem mēnešiem nolemjot vērsties tiesā pret bijušajiem LR valdes locekļiem, lai piedzītu nodarīto 33 193,41 eiro zaudējumu atlīdzību.

Atšķirībā no strīda ar LR valdi, konflikti ar LTV valdi iepriekš netika iznesti publiskajā telpā, bet tāpēc nevar teikt, ka to nebija. Bija jau ilgstoši, jo īpaši ar Ņesterovu, kuram jau pirms laba laika tika izteikti pārmetumi par digitālās stratēģijas un sabiedriskā pasūtījuma izstrādi. Tikai tagad viedokļu kariņš notiek nevis pirms lēmuma, bet pēc, tādēļ nav jābrīnās, ka, trūkstot iepriekšējai informācijai, sabiedriskā doma pamatā tiek veidota nevis balstoties uz faktiem, bet uz simpātijām, uzticēšanos tiem vai citiem viedokļu līderiem vai institūcijām. Kam nepatīk LTV saturs, kas uzskata, ka «tur nav ko redzēt», piekrīt LTV valdes locekļu atlaišanai; kam netīk NEPLP un valsts iestādes kā tādas, jo īpaši ar politiķu vēlētām amatpersonām, kritizē NEPLP un meklē tās lēmumā zemūdens akmeņus, politisku ietekmi.

Vēl ir trešā grupa - iepriekš aizvainotie vai saistītie. Virkne LTV žurnālistu, kā arī minētā Roķe darbojas Latvijas Žurnālistu asociācijā, kura operatīvi nosodījusi NEPLP lēmumu, nesaskatot tam pamatojumu, bet redzot draudus sabiedriskā medija neatkarībai. Valdes darbībā esot vien konstatēti «iespējami riski», nevis «nopietni pārkāpumi». Tomēr, gods kam gods, LTV Panorāma sižetā par šā jautājuma izskatīšanu Saeimas apakškomisijā atbilstoši labas žurnālistikas principiem atspoguļoja abu pušu viedokļus. Īpaši kritiska bija arī Saeimas jaunievēlētā partija Attīstībai/Par, kuras pārstāve vada Saeimas Mediju politikas apakškomisiju, kuras sēde tika sasaukta 2. janvārī. Savu viedokli tajā neslēpa AP biedrs Ainārs Dimants, kurš pats ar Saeimas lēmumu tika atlaists no NEPLP vadības par neefektīvu finanšu izmantošanu gandrīz divu miljonu eiro apmērā, vāju kontroli pār darbinieku komandējumiem, kā arī NEPLP lēmumu Radio Skonto plus programmas pārvēršanai par krievu valodā raidošu radiostaciju. Pēc ilgākas tiesāšanās Augstākā tiesa 2017. gadā noraidīja Dimanta sūdzību, pasakot, ka atlaišana balstās uz pieļautiem pārkāpumiem, nevis uz subjektīviem, politiskiem apsvērumiem. Nu Dimants aizstāv LTV, ka nevarot tā «vienā dienā vienkārši izteikt neuzticību sabiedriskā medija vadībai».

Ko īsti tad noziegusies LTV valde? NEPLP Revīzijas komisijas ziņojumā fiksēts, ka no projekta Studiju režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide, kas tika valsts budžetā pieteikts kā jaunās politikas iniciatīva, uz kuru ir liela konkurence, no 2017. gadā piešķirtajiem 800 000 eiro netika apgūti 625 862 eiro, kas tika pārcelti uz 2018. gadu, solot pasākumu pabeigt martā, bet netika pabeigts arī pārplānotajā laikā - līdz 17. decembrim. Projektā radās sadārdzinājums virs pusmiljona eiro. Gala rezultātā sadārdzinājums jāsedz visiem nodokļu maksātājiem, tostarp tiem, kas TV neskatās vispār. Arī LTV valdes un jo īpaši priekšsēdētāja lielā alga, kas 2017. gadā bija vidēji 6200 eiro mēnesī, par kādu arī gribētos lielāku rūpību publiskā finansējuma tērēšanā. Jāpiezīmē, ka pērn padome neatbalstīja LTV valdes algu palielināšanu un prēmiju piešķiršanu būtībā to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tā tagad atlaista. Iepriekšējā padome valdes atalgojumu dāsni pacēla par apmēram 30%, no 57 000 līdz pat 74 000 eiro 2017. gadā. Arī šis lēmums nav bijis pa prātam LTV valdei, kura prasījusi prēmiju 75% apmērā no divām mēnešalgām, kas valdes priekšsēdētājam un locekļiem kopā veidotu 26 972 eiro. Vai jaunās politikas pārstāvjiem Saeimā ir simpātiskāka šāda publiskā finansējuma vieglprātīga dāļāšana? Var jau argumentēt, ka LTV finišējis 2018. gadā kā skatītākais TV kanāls, bet - vai par to prēmijas drīzāk nebūtu pelnījuši žurnālisti, producenti?

Savi argumenti pusēm ir par pārmetumiem par LTV reklāmas pakalpojumu sniegšanu komerctirgū, konkrēti Rīga TV 24. Beltem šķitusi pašsaprotama ietekmes un ieņēmumu palielināšana reklāmas tirgū, sniedzot pakalpojumus citiem TV kanāliem, kamēr padome atgādina, ka tas velk uz neatļautu šķērssubsidēšanu un nekādi neiet kopā ar stratēģiskajiem plāniem sabiedriskajiem medijiem iziet no reklāmas tirgus.

Te gan sava loma ir arī politiķiem, kuriem vairāk par to, kā domāt, kura strīdnieka pusē nostāties, būtu jādomā par sistēmas sakārtošanu. Gadiem runāts, bet joprojām nav novērsts NEPLP interešu konflikts, padomei uzraugot gan sabiedriskos, gan komerciālos medijus, joprojām nav vienota sabiedriskā elektroniskā medija likuma, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir gan iezīmēta 2021. gadā, bet nav pieņemti lēmumi, kas vairotu ticību, ka tā tiešām notiks. NEPLP ir pasūtījusi neatkarīgu LTV valdes darba ekspertīzi, ar informāciju par iepirkumiem vērsusies KNAB - lai eksperti vērtē pārkāpumu pamatotību, bet politiķi lai atrota piedurknes un ķeras pie sava darba!