Viedoklis

Pagājušajā nedēļas nogalē īstu "vētru" soctīklos sacēla kāda pircēja apgalvojumi, ka, ēdot Latvijas pārtikas veikalā nopirktu arbūzu, sajutis "ķīmisku garšu". Vīrieša it kā veiktais tests uzrādījis iespaidīgu nitrāta līmeni milzu auglī. Lai arī veikalu ķēde šo apgalvojumu un testu patiesumu apšauba, tas tomēr liek padomāt, cik lielu daļu Mendeļejeva tabulas mēs ikdienā "apēdam".

Pēc vasaras, lai cik tā bijusi rosīga vai laiska, rudenī daudziem atsākas darba cēliens un rodas jauni mērķi, kuriem nepieciešama enerģija un motivācija. Kā vēl viens Jaunais gads! Vai mēs ar jauniem paradumiem un ledusskapja saturu to varam savu gribasspēku "uzlādēt"?

Katram pieaugušam, nobriedušam cilvēkam ir visdažādākās tiesības un brīvības. Tiesības uz pašizaugsmi un pilnvaidošanos. Tiesības uz brīvu ceļošanu, mīlestību, skaistām, krāsainām emocijām un pieredzēm. Galu galā tiesības pašam izdarīt savas izvēles, lai kādas tās arī būtu. Tikai problēma ir tajā, ka pa vidu visām šīm pieaugušā cilvēka izvēlēm un brīvībām mēdz atrasties bērns, kuram ir tikai viena vajadzība. "Būt kopā".

Kad liekas, ka beidzot esam vismaz daļēji iemācījušies sadzīvot ar jauno koronavīrusu (kas, kā liekas, nekad nebeigsies), un lielās bailes par nākotni ir pazudušas, zinātnieki mums atkal atgādinājuši, cik ļoti, ļoti slikti, mēs, cilvēki, ietekmējam klimatu un cik slikti tas var beigties.

Cik bieži nācies dzirdēt par rudens depresiju. Lai par to nebūtu jādomā, kur nu vēl tā jāpiedzīvo, manuprāt, svarīgi ir sagatavoties rudens atnākšanai. Pirmkārt, protams, jebkuras pārmaiņas sagaidām ar smaidu sejā un pozitīvu domāšanu, otrkārt, ir dažādi knifiņi, kas palīdzēs no vasaras karstuma vieglāk ielekt tumšajos, lietainajos vakaros.

Ietekmeļi, sabiedrības domas veidotāji un kā tik vēl netiek mēģināts nodēvēt mūsdienu aktuālāko "profesiju", ko laikam labāk atpazīstam ar svešvārdu "influenceri". Viņi ir šodienas "sabierības spoguļi", "domas noteicēji", bet cik godprātīgs ir viņu darbs?

Pēc Kr. Barona ielas remonta un vienmēr aktuālajām velojoslām, pēdējā skaļākā Rīgas aktīvistu "šūmēšanās" ir par "Marsa parku", ko tik ļoti Teikas iedzīvotāji vēlas bijušās velotreka "Marss" vietā. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo šajā vietā nolemts būvēt jauno Valsts drošības dienesta ēku. Kurš uzvarēs un kurš padosies?

Teiksiet - tas taču ir pats par sevi saprotams, jo ēšana ir viena no pamatvajadzībām. Esmu dzīvē satikusi tikai, iespējams, vienu cilvēku, kurš atklāti man teica, ka nesaprotot to ņemšanos ar ēdienu - tā ir fizioloģiska vajadzība un viss. Kā elpot. Man tas šķita neparasti, goda vārds. Ēšana taču ir viena no lielākajām baudām.

Par vienu no skaļākajiem pēdējā laika notikumiem - jautājumu par bērnu dzīvošanas apstākļiem Bruknas muižā - viedoklis izveidojies teju katram. Sava taisnība varētu būt gan tiem, kas skaļi kliedz par priestera Mediņa cietsirdīgo attieksmi un drastiskajiem noteikumiem Bruknas muižā, gan tiem, kas uzskata, ka tā nevarētu būt taisnība. Kur tad ir patiesība un kurā pusē nostāties Bruknas kopienas sāgā?

Latvijai trūkst ārstu. Trūkst speciālistu. Mazas algas. Medicīnas nozare ir katastrofālā līmenī. Tās ir tikai nelielas atskaņas, ko ik dienas dzirdam medijos par valsts medicīnas sistēmu. Un tagad esam "atteikušies" no vēl viena speciālista. Kāpēc?

Teju katram, kurš audzē siltumnīcā tomātus vairāk par dažiem stādiem, piedzīvo laiku, kad tomātu zari teju lūzt no ražas. Tad ir jādomā, kā to visu apēst, realizēt ziemas krājumiem vai ilgāk saglabāt pašus augļus. Padalīšos ar Lifehacks un savām idejām!

Tas nekas, ka gaidāmās pašvaldības vēlēšanas notiek tikai Rīgā - iet karsti! Runa tomēr par Latvijas lielākās, bagātākās domes krēsliem, pilsētu, kur dzīvo "puse Latvijas". Ja pa radio dzirdamas pat viena otra "aprejošas" aģitācijas reklāmas, tad “jautrāk” iet sociālajos tīklos. Soctīklu cilvēki neguļ un ievēro, uzrok domes kandidātu apšabāmus izgājienus un pat izgāšanās. Rīdziniek, tev paliek izvēle!

17. augustā kā sensācija izskanēja apgabaltiesas lēmums atcelt visiem zināmo blēdi Rūdolfu Meroni (Ostaps Benders) no arestētās mantas glabātāja statusa. Latvijas sabiedrības domājošā daļa atviegloti nopūtās, blēdis ir padzīts!

Ir pagājis jau krietns laiciņš kopš mūsu pirmās pazīšanās ar jauno koronvīrusu. Esam izgājuši cauri neziņas posmam - kas tas ir un ko tagad darīt, pārvarējuši bailes par nezināmo, iemācījušies sadzīvot ar dezinfekcijas līdzekļiem un distancēšanos citam no cita un pārcietuši stingro ierobežojumu posmu. Vispār tagad elpojam brīvāk, ja tā var teikt. Vai tas nozīmē, ka no vīrusa vairs nav jābaidās? Holivudas slavenību pieredze gan liecina par pretējo.

Kamēr mēs ar pilnu klapi baudām vasaru - peldes jūrā, saules vannas un lielo karstumu, mūsu mati diemžēl skaļi kliedz pēc palīdzības. Saules stari un sāļais ūdens tos var pamatīgi sabojāt, taču labā ziņa ir tā, ka mēs paši varam saviem matiem palīdzēt.

"Būt vai nebūt - tāds ir jautājums". Jāizsakās Šekspīra vārdiem, lai aprakstītu pašreizējās diskusijas par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanu/nemīkstināšanu. Vai būt koncertiem, saviesīgiem vakariem restorānos ar lielāku ļaužu plūsmu? Vai nebūt un piesargāties?

Grozies, kā gribi - bēdas un traģēdijas cilvēkus nešķiro, esi bagāts vai nabags. Arī bagātajiem nelaime "nenāk brēkdama".

Sēnes, ogas, pastaigas... Tas viss ir mežā. Nekas nelīdzinās mežam vasarā, taču ir kāds nelūgts un ļoti nepieklājīgs "viesis", kurš mēdz mežā uzdoties par kompanjonu - ērces!

Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme – lēnāka. Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi “iespiest bremžu pedāli grīdā” un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu. Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.

Tāpat kā par Latvijas svarcēlājas (nu jau bijušās) Rebekas Kohas lēmumu pievērsties islāmam izteikušies daudzi, teju katram ir arī viedoklis par viņas lēmumu noslēgt karjeru. Vai Rebeka Koha pieņēma pareizu lēmumu?