Viedoklis

Atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa nu jau katrs no mums pazīst vai vismaz zina kādu savu paziņu lokā, kurš inficējies ar koronavīrusu. Līdz ar to dzirdam arī vairāk reālo cilvēku stāstu. Arī manā paziņu lokā viena sieviete saņēma pozitīvu testa rezultātu. Tomēr brīdī, kad veselība jau sāka uzlaboties, liels bija mans (un arī viņas) pārsteigums, kad visas attiecīgās iestādes kā viena apgalvoja, ka konkrētajā datumā viņa var droši atsākt došanos uz darbu un visur citur, kur vajadzīgs. Bez atkārtotas pārbaudes, bez negatīva testa.

Diemžēl Covid-19 ir atgriezies ar jaunu sparu. Protams, cīņā ar vīrusu izmantojam sejas aizsargmaskas, dezinfekcijas līdzekļus un 2 metru distanci, bet es teiktu, ka ne mazāk būtiska loma ir mūsu imunitātei, jo īpaši tagad, kad plosās ne tikai Covid-19, bet, piemēram, arī gripa.

Šodien Latvijā stājās spēkā ārkārtas situācija. Jaunie ierobežojumi ietekmēs daudzu cilvēku ikdienu, sākot no dažādu uzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem, līdz pat kultūras baudītājiem. Lai mazinātu koronavīrusa izplatību, mums nāksies samierināties ar šiem ierobežojumiem, kas pašlaik ir mūsu ikdiena.

Ir sācies gada tumšākais laiks- kokiem tikko nobirušas krāšņās lapas, bet Ziemassvētku lampiņām tā kā par agru. Īpaši šogad gribas ko gaišu un sirdi sildošu. Jau tagad.

Sejas aizsargmaskas Latvijā ir noteiktas par obligātu prasību teju visās publiskās vietās. Kamēr daļa jau saradusi ar sejas aizsegiem un labprāt vai nelabprāt tos tomēr nēsā, daļa cilvēku tomēr vēl izvēlas demonstrēt citiem, ko nozīmē veikalos un autobusos, tā teikt, elpot ar pilnu krūti un kliedz, ka uzpurni viņi nevilks. Bet vai sejas maska tiešām ir tikai uzpurnis?

Aizvadītajā nedēļā sabiedrības vidū varēja novērot lielu viedokļu dalīšanos par to, cik vajadzētu maksāt kultūrai Covid-19 laikā. Diskusiju aizsāka Jaunā Rīgas teātra paziņojums, ka viņu radīto seriālu varēs iegādāties par 50 eiro, proti, 10 sērijas 2 izrāžu cenā. Pats seriāls iegādājams tikai jrt.lv mājaslapā. Arī es jau no vasaras, kad to sāka filmēt, ar lielu nepacietību gaidīju šo veikumu, tiesa, nez kāpēc arī man aplami likās, ka šis būs televīzijā pieejams bezmaksas pakalpojums.

Ik reiz, tuvojoties pilnmēness fāzei, ir sajūta, ka cilvēki paliek arvien jūtīgāki. Bieži vien mēs ar dažādu interesantu lietu kārtību, cilvēku uzvedību aizbildināmies, ka tas taču pilnmēness, piedodami. Pilnmēness laikā bieži vien nepamet sajūta, ka cilvēkus tas tiešām kaut kā mistiski ietekmē.

Pavasarī daudzi brīnījās, ka Covid-19 gadījumu skaits aug, taču savā paziņu lokā nepazīstot nevienu, kuram tas būtu. Jāatzīst, ka arī pati savā paziņu lokā nezināju nevienu, kuram būtu pozitīvs Covid-19 tests. Šķiet, šī iemesla dēļ šobrīd vairāki cilvēki, kuriem ir Covid-19, soctīklos dokumentē savu slimības gaitu.

Mani 28 gadi strādā kā laba mēraukla jautājumam "kas ir Halovīns?". Pirms 15-20 gadiem, šķiet, es par tādu nebiju dzirdējusi, vien tik cik Holivuda caur TV pastāstīja. Mārtiņdienas tirdziņš, pārģērbšanās ziemas saulgriežos, sveču liešana februārī! Lūk, svētki, kurus skolās joprojām neaizmirst (un jauki, ka tā!). Kam Halovīns vajadzīgs?

28.oktobrī Saeimā sāka skatīt budžeta likumu paketi. Līdztekus pozitīvām lietām, piemēram atsevišķu solījumu izpildei, budžetā redzamas satraucošas tendences.

Tirgotāju interese vienmēr ir bijusi un būs apmierināt patērētāju intereses. Tieši tāds pats princips mums eksistē saistībā ar depozīta sistēmu, ko Latvija vēlas ieviest no 2022. gada sākuma un kam mēs jau gatavojamies – apmierināt sabiedrības un mūsu pircēju intereses. Apzināmies, ka pretenziju gadījumā pircēji primāri vērsīsies pie tirgotājiem, nevis ražotājiem vai valsts, tāpēc mēs atbalstām tādu modeli, kas palielinātu iespēju cilvēkiem tirdzniecības vietās saņemt tikai pozitīvu pieredzi.

Saeimas «Saskaņas» deputāti vērsušies pie veselības ministres Ilzes Viņķeles ar jautājumu, kā tiek plānots risināt pretgripas vakcīnu trūkuma problēmu.

Atklāšu kādu noslēpumu, kas, kā es domāju, ir labi zināms daudziem mediju darbiniekiem, kuri pieliek pirkstu ziņu veidošanā. Proti, teju viss, ko pasaka, iesaka, atklāj profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns, kļūst ar dienas vai pat nedēļas lasītāko rakstu. Kāpēc tā?

Ik gadu rudens pienāk ar apziņu, ka jāstiprina imunitāte un jācenšas izvairīties no dažādiem vīrusiem, kuri uz mums noraugās vai no katra stūra. Taču nevienu gadu rudens nav bijis tik draudīgs kā šogad, kad visus pārējos draņķus savā ēnā ir atstājis jaunais koronavīruss.

Šķiet, ka sabiedrībā ieviest likumu bez soda par tā pārkāpšanu nav iespējams. Beigu beigās likumu ievērojam nevis, lai pašiem un apkārtējiem būtu labāk, bet lai sods nav jāmaksā.

No vienas puses, esam jau samierinājušies ar domu, ka vasara šogad devusies prom, paņemot līdzi siltumu, un klāt gada tumšais, aukstais, lietainais laiks, no otras puses, vai vispār iespējams samierināties ar aukstumu un vai to vispār vajag darīt?

Obligātais sejas aizsargu nēsāšanas vilnis pārņēmis Latviju. Divās dienās, kopš tās ar valdības lēmumu nu jānēsā publiskās vietās, viedokļu sadursmes par tām uzņēmušas jaunus apgriezienus.

Esam sagaidījuši Covid-19 otro vilni. Katru dienu saskaramies ar lielu saslimušo statistiku, esam atgriezušies pie sejas aizsargmaskām un cenšamies pieņemt un ievērot arvien jaunus ierobežojumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Bet kā reaģēt, ja daži no tiem liekas absurdi?

Rudens lapas! Krāšņākā dabas rota. Tūliņ, tūliņ jau straumēm vien cilvēki plūdīs uz vietām, kur koku pārvērtības manāmas vislabāk - slaveno Siguldu, Cēsīm, Kuldīgu un citām vietām. Taču pēc krāsu maiņas sākas lapkritis, kas pagalmu īpašniekiem un sētniekiem nozīmē kārtējo āra darbu dunu. Un tad nākamais solis- ko iesākt ar lapām?

Jaunas politiskās partijas Latvijā rodas regulāri un šķiet populisms ir jaunā recepte. Tā savas partijas dibināšanas priekšvakarā kārtējo kārti izspēlēja politiķis Aldis Gobzems, kurš savā sirsnībā vēlējās dalīties ar izcilo komponistu Raimondu Paulu. Maestro gan sadusmojās. Kā ta tā?