Šodien Latvijā stājās spēkā ārkārtas situācija. Jaunie ierobežojumi ietekmēs daudzu cilvēku ikdienu, sākot no dažādu uzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem, līdz pat kultūras baudītājiem. Lai mazinātu koronavīrusa izplatību, mums nāksies samierināties ar šiem ierobežojumiem, kas pašlaik ir mūsu ikdiena.
Sociālos medijus šajās brīvdienās pāršalca lērums fotogrāfiju, kurās bija redzams, ka daudzi devās uz restorāniem, izklaides vietām. Cilvēki bariem steidzās izbaudīt vēl pēdējās dienas, lai paspētu paēst gardas maltītes un laiski atpūstos dažādās izklaides vietās. Bet cik prātīgi tas vispār bija?
Jā, protams, mēs esam ļoti sociāli aktīvi cilvēki, mums patīk baudīt kultūras pasākumus un doties gardās maltītēs. Tomēr dienu vai divas pirms ārkārtas situācijas skriet uz restorāniem, tas, manuprāt, nav prātīgi. Ne velti Latvijā tiek izsludināta ārkārtas situācija, mums ir sevi kaut kā jāierobežo, lai šis viss ātrāk beigtos.
Šāda pēkšņa "brīvības" baudīšana, kad liela daļa steidzās ārpus mājas paēst, var gluži nepatīkami ietekmēt esošo situāciju. Tagad tikai atliek gaidīt un cerēt, ka pēc divām nedēļām tas viss neatnesīs negatīvas sekas.
Pietiek tikai ar vienu saslimušu personu, kas varbūt pat neizjūt īpašus slimības simptomus, lai tas viss beigtos ne visai labi. Kā tas, piemēram, bija Cēsīs, kur pēc koncerta četriem cilvēkiem skatītājiem tika konstatēta inficēšanās. Jā, uz visa lielā fona tas neliekas nekas traks, taču tas viss izplatījās tālāk.
Saprotams, ka skartās nozares ir sašutušas par darbības ierobežošanu. Ēdināšanas uzņēmumi ļoti asi uzņēma šos tuvākā laika ierobežojumus. Protams, varam saprast viņus, ja uzņēmums nevar piedāvāt klātienē iespēju cilvēkiem nobaudīt maltīti, tas ir traki. Uzņēmumam ir jāveras uz laiku ciet, darbinieki paliek bez darba un, iespējams, bez iztikas līdzekļiem. Lai arī tas, iespējams, ir mazs mierinājums, taču par viņiem nav aizmirst. Valsts piedāvā dīkstāves pabalstus, tādējādi vismaz kaut cik ir, iespējams, nepalikt pavisam bešā. Daudzi uzņēmumi jau tagad cenšas mazliet pārprofilēties un piedāvāt maltītes līdzņemšanai, tas ir apsveicami.
Manuprāt, šajā situācija vislabāk ir nepieciešams pielāgoties un mainīties līdzi nekā tikai gausties par to, ka viss ir slikti. Ar katru dienu skaitļi paliek arvien nepielūdzamāki, tie ne tikai kāpj uz augšu, bet arvien grūtāk ir, iespējams, izsekot, kur šie cilvēki ir inficējušies. Ja mēs varam kaut kā šo visu ietekmēt, lai sevi un savus mīļos pasargātu, tad man liekas, ka tas ir nozīmīgi.
Viedokļi dalās par to, cik tas ir lietderīgi, svarīgi un vispār nozīmīgi ir tas, ka restorāniem, kafejnīcām ir jāveras ciet šajā laikā. Protams, man arī gribētos ik pa laikam aiziet un paēst ārpus mājas, taču svarīgi ir izvērtēt prioritātes, viens vakars kopā ar citiem vakariņojot un iespēja netīši inficēties vai veselība. Es labāk izvēlētos veselību. Brīdī, kad infekcija izplatās nekontrolēti, mēs nezinām, kurā brīdī mēs varam nonākt kontaktā ar cilvēku, kas ir saslimis. Esot šādās vietās, mēs tur uzturāmies pietiekami ilgu laiku, lai varētu inficēties, jo kā zinām, tad pietiek tikai ar nieka 15 minūtēm. Jā, mēs varētu ļaut noteiktam cilvēku skaitam, doties ēst uz kafejnīcām, bet brīdī, kad pārsperam kāju pār slieksni, mēs automātiski nonākam saskarē ar citiem.
Mums ir no kā mācīties, iepriekšējā ārkārtas situācija mums parādīja, ka pastāv daudz dažādas iespējas. Liela daļa ēdinātāju piedāvā pasūtīt maltītes, tad arī ja mēs nevēlamies gatavot mājās, tā ir lieliska alternatīva. Pasūtot ēdienu uz mājām, mēs varam izbaudīt maltīti ar saviem tuviniekiem, neizejot no mājas. Līdzīgi ir arī ar dažādām izklaidēm, piemēram, Jaunais Rīgas Teātris tagad piedāvās . Mums vienkārši ir ar to jāsadzīvo un jāgaida, kad atkal nāks labāki laiki, kad situācija stabilizēsies.
