Aizvadītajā nedēļā sabiedrības vidū varēja novērot lielu viedokļu dalīšanos par to, cik vajadzētu maksāt kultūrai Covid-19 laikā. Diskusiju aizsāka Jaunā Rīgas teātra paziņojums, ka viņu radīto seriālu varēs iegādāties par 50 eiro, proti, 10 sērijas 2 izrāžu cenā. Pats seriāls iegādājams tikai jrt.lv mājaslapā. Arī es jau no vasaras, kad to sāka filmēt, ar lielu nepacietību gaidīju šo veikumu, tiesa, nez kāpēc arī man aplami likās, ka šis būs televīzijā pieejams bezmaksas pakalpojums.
Pirms Covid-19 pirmā viļņa pavasarī varēju lepoties ar kvēlas teātra fanes statusu, kas nelaiž garām nevienu JRT izrādi. Un visiem, kas sūdzējās par to, ka biļetes uz visām izrādēm tiek izpirktas nepilnā minūtē, varēju pačukstēt dažus noslēpumus, kā tikt pat uz vispieprasītākajām izrādēm kā “Baltais Helikopters” ar Barišņikovu galvenajā lomā. Toreiz cilvēki bija gatavi pārpirkt biļetes pat par vairākiem simtiem, novēroju ss.lv.
2020. gada pavasarī Covid-19 krīzes laikā, kad pulcēšanās ierobežojumu dēļ visas izrādes tika atceltas, Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītājam Alvim Hermanim radās ideja veidot daudzsēriju mākslas filmu. Lai nodrošinātu nodarbošanos sev un Jaunā Rīgas teātra trupai, Alvis Hermanis kopā ar rakstnieku Jāni Joņevu radīja seriālu “Aģentūra”. Nu tas ir gatavs, un cilvēki var izlemt, vai ir gatavi šķirties no 50 eiro, lai to skatītu.
Jau sākoties Covid-19 pandēmijai, Alvis Hermais neslēpa, ka viņu iepriecina tas, ka beidzot sākusies diskusija par mākslas un kultūras īsto cenu.
Reakcija sociālajos tīklos izraisīja manī pārsteigumu. Cilvēki metās JRT seriālu salīdzināt ar Netflix pakalpojumiem, veicot aprēķinus, ka latviešu teātra elites mākslas filmu sērijas izmaksā tik pat, cik gada abonements, lai skatītu Holivudas seriālus. Un par šādu cenu viņiem pienāktos vismaz cenā iekļautas uzkodas. Daļa uzskatīja, ka par to būtu jāmaksā valstij. Nav jau runa tikai par aktieru algām. Tehnikas īre, operatori, grimētāji, asistenti, scenāristi, ģērbēji, gaismotāji, režisori - vesela plejāde profesionāļu, kas par padarītu darbu sagaida samaksu.
Pats Hermanis tieši tā arī pamato it kā augsto centu: "Mazo tautu specifika ir tāda, ka produkts bez papildfinansējuma dzimtajā valodā automātiski kļūst elitārs un maksās daudz dārgāk. Kino seriāla "Aģentūra" radīšanā 70 cilvēki pusgada garumā strādāja par pusvelti. JRT ieguldīja kaudzi savas naudas, algojot no malas tikai operatoru un montāžistu brigādi. Lai atpelnītu kaut pusi, mēs orientējamies uz JRT uzticamo skatītāju daļu, kuriem šosezon visticamāk uz mūsu teātri nesanāks atnākt."
Kaut gan nez kāpēc biju automātiski ieņēmusi galvā domu, ka arī šis kā visi citi būs skatāms parastajā televīzijā bez papildus maksas, norādītā cena mani neizbrīna un nostājos “aizstāvju” pusē. Arī teātra atbalstītāji metās rēķināt: seriāls ir 10 sērijas (aptuveni 10h tātad), kas nozīmē aptuveni 5 eiro par sēriju. Tad nemaz nešķiet tik traki. Īpaši jau ņemot vērā, ka blakus uz dīvāna vari nosēdināt visu ģimeni, kurai nebūs jāmaksā vispār. Vai varat katrs tukšot savu krājkasīti un likt monētas kopā - 1 eiro no katra. Protams, atkarīgs, cik ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošie. Varbūt kādu dienu atkal varēsim pasaukt draugus ciemos un uztaisīt kārtīgu teātra skatīšanās ballīti.
Alvis Hermanis tikmēr salīdzina seriāla cenu ar sodu par masku nevalkāšanu un ierakstā sociālajos tīklos paskaidro situāciju visiem, kas ir neizpratnē par cenu un pārējo. "Par velti ir tikai ugunsgrēks," raksta Alvis Hermanis.
Vienīgā lieta, par kuru man ir nedaudz žēl, ir pati došanās uz teātri. Visa tā kulturālā pulcēšanās. Bet šobrīd tādi laiki un, ja godīgi, kaut gan šobrīd, ievērojot visus ierobežojumus, var doties uz teātri arī klātienē, izvēlos to nedarīt un nogaidīt drošāku laiku, kad uz aktieriem nebūs jālūr, slēpjoties aiz maskas. Un visu pusgada laikā ietaupīto naudu, kas būtu iztērēta teātra biļetēs, labprāt samaksāšu par daudzēriju mākslas filmu “Aģentūra”, kurā vienviet varēs redzēt VISUS teātra aktierus.
Man ļoti patika, kā Alvis Hermanis izteicās par kultūras telpu Covid-19 laikā Latvijas Televīzijas intervijā: “Arī māksliniekiem nevajag ieņemt pozu, ka tagad upura loma un - lūdzu, mūs žēlojiet. Vajag kārpīties visiem! Kaut kas jāizdomā!” Nu, lieliski! Jaunais Rīgas teātris malači. Un galu galā neviens jau nespiež pirkt un skatīties.