Tirgotāju interese vienmēr ir bijusi un būs apmierināt patērētāju intereses. Tieši tāds pats princips mums eksistē saistībā ar depozīta sistēmu, ko Latvija vēlas ieviest no 2022. gada sākuma un kam mēs jau gatavojamies – apmierināt sabiedrības un mūsu pircēju intereses. Apzināmies, ka pretenziju gadījumā pircēji primāri vērsīsies pie tirgotājiem, nevis ražotājiem vai valsts, tāpēc mēs atbalstām tādu modeli, kas palielinātu iespēju cilvēkiem tirdzniecības vietās saņemt tikai pozitīvu pieredzi.
Pirmkārt, patērētājs jau ir samaksājis, nopērkot dzērienu depozīta iepakojuma pudelē - neatkarīgi no tā, kādā formā un kvalitātē tā ir. Tieši tāpat kā ar saplēstu banknoti, ko tās nominālvērtībā var Latvijas bankā apmainīt pret veselu un lietojamu. Identiski pircējam ir tiesības nodot otrreizējai pārstrādei atpazīstamu un identificējamu depozīta iepakojumu, pat ja tas nav ideāli nevainojams. Protams, banknoti pieņem arī uz pusēm sagrieztu, depozīta iepakojumam būtu jābūt vienā gabalā, tomēr ielocīts vai saņurcīts tas pavisam noteikti nezaudē savu kā pārstrādājama materiāla vērtību. Saspiesta pudele nav šķērslis, lai pircējs saņemtu atpakaļ par to samaksāto naudu.
Otrkārt, vietas, kur pieņem depozītu, nereti ir ar sava veida smaku (īpaši no noteikta veida un materiāla dzērienu pudelēm). Tāpat redzams, ka Igaunijā un Lietuvā pie depozītu automātiem cilvēku slinkuma vai cita iemesla dēļ tiek atstātas arī ne-depozīta iepakojumu kaudzes. Kāds nevēlas nest prom tās, ko automāts neatpazīst vai nepieņem, jo tās nav ideāli atbilstošas “veseluma” prasībām, kāds vienkārši noliek maisus turpat un neveic pēdējo soli, varbūt labdarības motīvu vadīts. Ja automāti pieņemtu saspiestus un sabojātus iepakojumus, šādu situāciju noteikti būtu daudz mazāk vai nemaz.
Mēs esam par to, ka Latvijā tiek ieviesta atvērta depozīta sistēma, kas ļauj savākt visus iepakojumus, savukārt dzērienu un citu iepakojumu ražotāji samaksā par tiem, kas ir iekļauti pamata depozīta sistēmā. Depozīta sistēmas ieviešanā būtu jāsadarbojas vairākām nozarēm, lai radītu sabiedrībai ērtu un visiem pieņemamu modeli.
Nav akceptējama līdzšinējā lielāko iepakojuma ražotāju un izplatītāju vēlme lielu finanšu slogu uzlikt uz tirgotāju pleciem, kā tas ir noticis diskusijās par potenciālo sistēmas ieviešanu daudzu gadu garumā. Dzērienu ražotāju norēķini ar tirdzniecības nozari ir galvenokārt tikai pēc 30 vai pat 60 dienām pēc produktu realizācijas. Depozīta sistēmas gadījumā ar šādiem spēles nosacījumiem tirgotājiem būtu jāinvestē prāvi finanšu līdzekļi, lai norēķinātos ar pircējiem par nodoto depozīta iepakojumu, kaut gan tirgotāji nav prioritārie sistēmas dalībnieki un nevar pildīt “bankas” funkcijas. Naudas plūsma būtu jāorganizē daudz dinamiskāk, piemēram reālā laika režīmā jeb 5 dienu periodā, kā to arī esam prasījuši no valsts varas pārstāvjiem.
Kopējās investīcijas depozīta sistēmas ieviešanā ir vairāk nekā 400 miljoni eiro, savukārt patērētāji aptuveni 5 miljonus eiro sākotnēji “iemaksās”, iegādājoties nododamo iepakojumu. Ja rēķinām, ka katrā mājsaimniecībā 2022. gada 1. februārī varētu būt 2,5 depozīta sistēmā nododamas pudeles, tas ir vērā ņemams sabiedrības “ieguldījums”, kas ir pārdomāti un gudri jāvirza tālākajā modeļa attīstībā. Jebkura sistēmas izveide nozīmē izdevumus, kas atspoguļojas patēriņa cenu izmaiņas, kas depozīta sistēmas gadījumā varētu būt 4-5 centus dārgāki konkrētie produkti.
Ja depozīta sistēmu izveido konkrētas industrijas interesēs, nevis vadoties pēc konkrētiem iepakojumu veidiem, tad slodze patērētājiem un tirgotājiem tikai palielinās, ieviešot jaunus papildus aparātus jau esošajiem, kaut ideja ir viena un tā pati, tikai izpildījums cits. Tās ir paralēlās plūsmas un papildus nepieciešami resursi, ko - ieviešot pārdomātu un tālredzīgu modeli, jau šobrīd var optimizēt, izvēloties mūsdienīgas tehnoloģijas. Depozītsistēma ir veiksmīgāka, ja tā ir “atvērta” nākotnes papildinājumiem.
Vienu niansi visām tēmā iesaistītajām nozarēm un arī sabiedrībai būtu jāpatur prātā - EU stingri uzņemtais “Zaļais kurss” nenozīmē tikai to, ka pavisam drīz mēs ikdienā neizmantosim vienreizlietojamos plastmasas traukus vai domāsim, ko darīt ar otrreiz nepārstrādājamo tekstilu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tuvāko 5 gadu laikā tiks pieņemts lēmums paplašināt to iepakojumu sortimentu, kas būtu jānodod depozīta sistēmai pārstrādei. Piemēram, stikla burciņas, kosmētikas iepakojums, vīna vai citu alkoholisko dzērienu pudeles, kas šobrīd vēl nav iekļauti pamata prasībās. Tirgū no visiem iepakojumiem tikai 9% ir depozītam atbilstoši pēc šī brīža pamatprasībām, bet tas tā nebūs mūžīgi.
Kā tirgotāji saprotam atbildību pret dabu un pievienojamies kopējam mērķim, ka vispār nekādi iepakojumi netiek izmesti dabā. Apvienībai “Nulles depozīts” esam pievienojušies, jo tas atbilst mūsu stratēģijai un mums ir kopīga nākotnes perspektīva.