Atklāšu kādu noslēpumu, kas, kā es domāju, ir labi zināms daudziem mediju darbiniekiem, kuri pieliek pirkstu ziņu veidošanā. Proti, teju viss, ko pasaka, iesaka, atklāj profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns, kļūst ar dienas vai pat nedēļas lasītāko rakstu. Kāpēc tā?
Teikšu godīgi, ka portālā "tautaruna.lv" uz urrā iet visi raksti ar Danilānu. Jaunākais no tiem - Danilāns atklāj, kā sevi pasargāt no Covid-19, kurā viņš droši apgalvoja, ka - ķiploki tur nelīdzēs. "Vienīgais, kā savu organismu varam stiprināt, ir veselīgs dzīvesveids. Tas nozīmē pilnvērtīgi ēst. Un to nu gan varam! (..) Nu nav tāda unikāla produkta - krila eļļa, ķiploks vai sīpols - kuru nu štopēsi iekšā un kļūsi absolūti vesels. Tam lielas nozīmes nav," pauda Danilāns.
Tāpat Danilāns nesen izteicās, ka "tie, kuri nedzer kafiju, tie visvairāk bojā savas aknas" un uzsvēra, ka ar ēdienu kuņģa zarnu traktu sabeigt nav iespējams.
"Ja jūti, ka kaut kas šķiet pretīgs, piemēram, dažiem no piena vēderu pūš - nu, kuram tas patīk? Es slimniekiem parasti stāstu: jā, piens pūš vēderu, un viss! Jūs sapratāt, ko nozīmē vārdi "un viss"? Piepūta, un viss! Nekāda cita vaina nebūs. Ja tu vari izturēt pūtienu, kleksē pienu arī tad, ja tev vēderu pūš," stāstīja Danilāns.
Un tādu rakstu no sērijas, ka Danilāns iesaka, kā pareizi dzīvot, ir daudz. Kāpēc mēs viņus lasām?
Es teiktu, ka visa pamatā ir nevis Danilāna "labsirdīgā vīriņa izskats", profesionalitāte un pieredze, kā arī zināšanas medicīnā (tam gan, protams, arī ir nozīme), bet gan tieši profesora paustā retorika.
Proti, mēs dzīvojam realitātē, kurā mums no visām pusēm mēģina ieskaidrot, cik slikta ir pārtika un kādu ļaunumu tā nodara. Un runa nav par cukuru vai alkoholu, kas lielās devās tiešām ir kaitīgi. Ja palasām internetā pieejamo informāciju, secinām, ka mēs nevaram ēst augļus un dārzeņus no veikaliem, jo tie piesūcināti ar ķīmiju, mēs nevaram uzturā lietot piena produktus, jo laktozi salīdzina gluži vai ar indi, kafija ir ļauna, bet glutēns vispār ir pasaules gals.
Danilāns, manuprāt, ir tas pozitīvais tēls, kas mums saka to, ko vēlamies dzirdēt, proti, viņš mums neko neaizliedz un atļauj ēst un dzert praktiski visu, ar dažiem noteikumiem, kurus ievērot nav grūti. Piemēram, par tiem pašiem kaitīgajiem saldumiem viņš izteicies, ka tos var ēst, bet nelielos daudzumos.
Danilāns mums neaizliedz pārtikas produktus, kas mums tik ļoti garšo, un vēl pārliecina, ka, ēdot savus iecienītos gardumus, arī varam būt veseli un dzīvot ilgi un laimīgi. Manuprāt, tieši šis aspekts ir viņa "veiksmes" pamatā.