Orvela romānā "Dzīvnieku ferma" paustā zīmīgā frāze, kas jau pārcitēta miljoniem reižu, par to, ka daži no mums ir vienlīdzīgāki par citiem, vienmēr ir precīzi darbojusies ikvienā sabiedrībā. Galu galā - vienlīdzība taču ir kaut kas ko vēlamies, kad esam apbižoti, bet negribam pieļaut, kad mums pienākas vairāk, jo - tas taču pats par sevi saprotams...
Tas, ka mūsu valsts deputāti ir vienlīdzīgāki par pārējo tautu- nav nekāds noslēpums un pēdējās nedēļas notikumi to tikai atkal un atkal paspilgtina. Jo, kāpēc dzīvot kā visiem, ja vari labāk? Loģiski, vai ne?
Ministrs Pūce dažu dienu laikā pamanījās ne tikai "nedaudz sameloties", bet arī "atzīties", tad "nožēlot" un vēl atkāpties. "Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata teica Pūce.
Izskatās, ka ar to kauna sajūtu gan mums tā pašvakāk, jo vērīgs Facebook lietotājs piefiksējis, ka Pūce turpina pārkāpt noteikumus attiecībā uz auto novietošanu Rīgas pilsētā: "Ieradumam ir liels spēks, bet atceries, ka tavas īpašās, pretlikumīgās privilēģijas ir beigušās. Vakar rakstīji iesniegumu, lai tiktu atjaunots par deputātu, bet šodien pārkāp noteikumus! NOŽĒLOJAMI."
Taču, kā zināms - ar kaunu ātri tiekam galā un, ja sagrēkojies esot Ministru kabinetā, Saeimā vieta tev atradīsies tāpat. Jo, kas gan ir tādi sīki meli, kā autostāvvietu caurlaižu izkārtošana Rīgā? Pfff... salīdzinot ar visu pārējo - ziediņi vien. Gan jau tauta nedaudz "pacepsies" un viss.
Bērnībā mēdz rāt par blēņām, lai raisītu apziņu, ka ikvienai rīcībai ir sekas. Žēl, ka nepiebilst, ka tikai tad, ja neesi izredzētais. Ej, dēliņ/meitiņ, par deputātu, tad gan varēsi darīt un teikt ko gribi, jo ne par ko nav jāatbild. Visu varēsi sarunāt un uz tevi neattieksies tie paši likumi vai morālās normas, kas uz citiem. Pievilsi simtiem cilvēku?! Nu un tad! Pārsēdies vien citā krēslā, mazliet pagaidi, lai nāk citas problēmas un dzīvo cepuri kuldams. Atceries! "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem!"
Kārtējo reizi "mums mirstīgajiem" ir parādīts, kā tās lietas patiesībā notiek. Daži jau tā pa īstam par savām kļūdām negrasās maksāt. Tik vien, lai iestātos kaut kāds miers. Ideālisti sapņo (es tai skaitā), ka kādreiz arī pie mums, kāds tiešām nokaunēsies par savu rīcību un godīgi atzīs, ka ir pievīlis visus un atkāpsies - bez kompensācijām un amatiem. Atkāpsies, nevis pārsēdīsies. Kad kļūsim nedaudz vienlīdzīgāki?
