Viedoklis

Laikam teju vai katram ir viedoklis par latviešu svarcēlājas Rebekas Kohas lēmumu pievērsties islāmam. Daļa uzskata, ka meitene izdarījusi nepareizu izvēli, daļa viņu atbalsta, vēl daļa cenšas būt neitrāla.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze piespieda uzņēmumus pielāgoties jauniem apstākļiem un īsā laikā veikt izmaiņas, kam daudzi nevarēja saņemties vairākus gadus. IT nozarei šis izolācijas periods nozīmēja ilgas, saspringtas darba dienas un risinājumu meklēšanu neordinārām situācijām. Domāju, ka tas nozari kopumā padarīja spēcīgāku, kā arī būtiski palielināja pieprasījumu pēc informācijas tehnoloģiju produktiem un pakalpojumiem.

Dzīvnieki paļaujas uz instinktiem. Dzīvnieki rīkojas saskaņā ar savām maņām, par kurām cenšamies gūt kontroli, taču daba ir daba. Bet kas attaisno mūs? Mūsu bezatbildību un pārdrošību?

Man personīgi ideju par atpūtu pludmalē vienatnē vienmēr aizmiglojušas domas par to, kur atstāt personīgās mantas, ja dodos peldēties. Biju izbrīnīta par to, ko tik cilvēki nav izdomājuši, lai atpūta jūras krastā būt droša, jauka un patīkama arī vienatnē.

Tas nav noslēpums, ka jebkurā gadalaikā vienas no lasītākajām ziņām ir par laika apstākļiem un sinoptiķu prognozēm. Ja tevi neinteresē politika, ekonomika vai slavenību dzīve, tad tu vēlies zināt, kad varēs beidzot nopeldēties, kad plānot atvaļinājumu, kad būs pietiekami lijis, lai dotos sēņot.

12. jūlijā Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības pie Armēnijas robežas uzsāka provokatīvas darbības ziemeļrietumu virzienā. Par uzbrukumu mērķi kļuva civiliedzīvotāji, gāzesvads un rūpnīcas, ieskaitot ražotni, kurā top medicīniskās maskas, kas nepieciešamas cīņā ar Covid-19 pandēmiju.

Tikai retais vēl nav izteicis viedokli par Rīgā, Tērbatas ielā, notikušajiem pasākumiem. Cilvēki ir sadalījušies divās frontēs. Daļa uzskata, ka lielo cilvēku masu dēļ Tērbatas ielas pasākumi būtiski palielina risku inficēties ar Covid-19, daļa tomēr nospļaujas uz koronavīrusu un sajūsminās par jauno izklaides iespēju Rīgā.

Pēdējā laikā sociālo mediju vidē aizvien aktīvās darbojas ietekmētāji jeb influenceri, kuriem nereti ir liels skaits sekotāju. Influenceri jeb ietekmētāji stāsta arī par dažādiem produktiem vai pakalpojumiem, tādejādi reklamējot dažādas lietas. Biznesa augstskolas Turība studentes Anetes Bogdanovičas veiktais pētījums liecina, ka sociālo tīklu auditorija uzticas influenceru radītajam saturam, turpretim, 79% sociālo tīklu lietotāji norāda, ka, galvenokārt, uzticas cilvēkiem, kuriem seko sociālajos tīklos. Autore skaidro, kas ir influenceris un kā noteikt, vai ietekmētājs ir uzticams?

Mums ir tiesības atpūsties. Mums ir tiesības uz dažādiem hobijiem. Mums ir tiesības citiem par to neatskaitīties. Bet vai mums ir tiesības ar savu atpūtu traucēt citus?

Jūlijā mūsu nedēļas nogales pilda laivošanu un pārgājienu plāni, kad varam atļauties būt nedaudz "mežonīgāki" un aizmirst par, piemēram, ikdienas kosmētikas kārtu. Veicot eksperimentu ar mellenēm, radās atskārsme, ka šis ir īstais laiks dabīgām skaistumkopšanas procedūrām. Ja jau mellenes uz skropstām daudz neatšķīrās no skropstu tušas, tad kāpēc to neizmantot esot pie dabas?

Pagājušajā nedēļā, iespējams, daļu Latvijas iedzīvotāju satrauca jaunākie statistikas dati, kas liecina, ka nedēļas laikā Latvijā krietni palielinājies koronavīrusa Covid-19 slimnieku skaits. Kamēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) darbinieki pieliek visas pūles, lai izsekotu šo cilvēku inficēšanās gaitu, tikmēr cilvēki sociālajos tīklos spriež, vai tik pie vainas saslimušo skaita pieaugumam nav tas, ka ne visiem Latvijā ierodoties no ārvalstīm, jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Lai kādi valdītu laika apstākļi aiz loga, vasara tuvojas pilnbriedam - dārzi sāk ienest ražu, ogu krūmi gatavojas, zemenes jau baudām un mežos lasītājus gaida mellenes. Tieši ogu laiks ir saldākais un veselīgākais gada periods. Izbaudi to un iedvesmojies!

Sākoties vasaras periodam, arvien vairāk parādās ziņas par dažādiem nelaimes gadījumiem. Daudzos no tiem cieš tieši bērni. Vai tādēļ, ka saule sākusi spožāk spīdēt un ik pa laikam pārsteidz karstums, mūsu uzmanība atslābinās?

Maija izskaņā speciālisti brīdināja, ka Latvijā sācies divu mēnešu periods ar gada augstāko ultravioleto radiāciju. Tiesa, tas gan daudziem nav liedzis turpināt baudīt saules peldes, tomēr derētu atcerēties, kāpēc ar to nevajadzētu aizrauties.

Viena no skaļākajām pēdējā laika tēmām Krievijas šovbiznesā noteikti ir aktiera Mihaila Jefremova izraisītā traģiskā avārija Maskavas centrā. Mēs lasām skaļus ziņu virsrakstus par to, cik Jefremovam pēc notikušā ir grūti, kā viņš cieš un pārdzīvo, un atrodas mājas arestā, bet rodas jautājums - vai viņš saņems reālu sodu vai tiks sveikā cauri?

Latvija – Baltijas sirds. Rīga – pilsēta dzīvībai. Vai tāda īsi, jēgpilni un aicinoši varētu būt vīzija par mūsu valsts Latvijas un galvaspilsētas Rīgas tēlu Eiropas valstu un lielo pilsētu kopainā un konkurencē? “Latvija – Baltijas sirds” ir priekšlikums, kuru izteicu maija mēnesī diskusijā par Latvijas valsts tēlu. Sirds klātbūtne cilvēciskajās attiecībās un dzīves radošajos darbos noteikti ir latviešiem raksturīga. Ziemeļnieciska atturība, kuru latviešiem piedēvē, patiesībā slēpj siltu sirdi, kuras skaistums atklājas pamazām un dāsni dāvā nesavtīgu draudzību. Turklāt arī Latvijas vēstures īpašā pieredze Baltijas jūras reģiona vēstures kontekstā iedrošina domāt vērienīgi.

Dzīvojam savādā laikā, kad par nākotni grūti ko spriest un pēdējais pusgads to pierādīja ļoti spilgti. Ja agrāk ilgi gadi vienā profesijā bija cienījams un vispārēju atzinību pelnošs faktors, tad tagad interešu un profesijas maiņa vairs nešķiet kaut kas vieglprātīgs, bet gan drīzāk parāda mūsu spējas pielāgoties.

Neilgi pirms Jāņiem sociālajos tīklos bija atrodama informācija, ka Durbes ezera krastā atrasts vēstījums pudelē un nu tiek meklēti tā autori. Ideja pati par sevi nav slikta, bet tomēr, vai nebūtu jēgpilnāk radīt ko tādu, ko pēc dažiem gadiem paši autori arī spētu atrast?

Tikko kā aizvadīti gada vasarīgākie un, iespējams, arī skaistākie svētki Jāņi. Esmu pārliecināta, ka lielākajai daļai svinētāju pandēmija netraucēja pavadīt svētkus ar draugiem un radiem, saēsties gardumus un iedzert ko stiprāku, kārtīgi izdancoties un negulēt līdz pat rīta gaismai. Ideāli, vai ne? Taču viss labais kādreiz beidzas.

Šogad Jāņi būs citādāki. Vismaz tiem, kuri agrāk šos svētkus aizvadīja jautrās zaļumballēs. Taču ir lietas, kas visos laikos līgotājiem ir svētas - alus, siers, šašliks un vainagi. Un bez šiem elementiem Jāņi nebūtu Jāņi. Atliek vien izvēlēties- vai pēc tiem doties uz tirgu/lielveikalu, vai tomēr izmēģināt savus spēkus un visu sagatavot pašiem. Un, ja šogad uz balli nebūs jāsteidzas, varbūt ir vērts pamēģināt?