Azerbaidžānas iedzīvotāji Ramils Alijevs un Ismails Gasanovs izcieta cietumsodu Krievijā, kad Prigožina cilvēki viņus savervēja savās rindās. Tagad viņiem atkal būs jāizcieš sods dzimtenē, bet šoreiz par algotņu darbu, ziņo “Euromaidan Press”.
Putina partija Vienotā Krievija veido savu privāto armiju - tā nodēvēta par “Espanjola PMC”, un to grasās izmantot cīņā pret Ukrainu, raksta unian.net.
Prigožins plānoja savu runu tajā pašā dienā, kad viņš sāka savu dumpi, kas beidzās ar neko. Savukārt 23. jūnija vakarā Krievijas Federācijas Valsts domē uzstājās partijas Taisnīgā Krievija pārstāvji, kritizējot valdību par nepietiekamo atbalstu Krievijas bruņotajiem spēkiem, raksta “The Moscow Times” žurnālisti.
Atsaucoties uz izdevumu RU 59, "The Insider" raksta: "Izdevums citē Vāgnera grupas pārstāvja teikto Permā, kurš apstiprināja, ka tagad tā ir Krievijas gvardes divīzija un to vada Pāvels Prigožins. Viņš norādīja, ka organizācijas simbolika un atribūti paliks nemainīgi."
Vāgnera karavadonis Jevgeņijs Prigožins izvairījās no nāves, kad viņa lidmašīna avarēja netālu no Maskavas, un tagad slēpjas Venecuēlā, apgalvoja Krievijas politiskais analītiķis, raksta dailymail.co.uk.
Krievijas varas iestādes mainījušas savas domas par "Vāgnera" atzīšanu par Putina "SVO" (speciālās kara operācijas) biedriem un liegušas algotņiem visas privilēģijas, raksta dialog.ua.
Vāgnera algotnis atklājis, ka karavadonis Jevgēņijs Prigožins apmācījis savus kareivjus, kā nogalināt ukraiņu sievietes un bērnus, iemetot granātas pa viņu māju logiem un durvīm, pirms ieiet viņu mājās, lai tos "piebeigtu", raksta dailymai.co.uk.
Lidmašīnā kopā ar “Vāgnera” vadītāju Jevgeņiju Prigožinu atradās vēl deviņi cilvēki, kad tā avarēja, liecina Krievijas aviācijas iestāžu publiskotā informācija par lidojumu, ziņo bbc.com.
Pēc Jevgeņija Prigožina nāves viņa iepriekš kontrolētā “Vāgnera” grupa var kļūt vēl bīstamāka, jo nonāks pilnīgā Kremļa kontrolē - tā žurnālistiem paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, raksta poļu izdevums “Onet”.
Vācu komponista Riharda Vāgnera saikne ar Rīgu ir bijusi daudz ciešāka nekā tikai viņa diriģenta zizlis, kas tagad glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, un dižā vācu mākslinieka vārdā nosauktā iela Vecrīgā. Nav pilnībā lemts uzzināt, cik daudz no visa ir bijis un cik daudz – tikai leģenda.
Turpinot stāstus par ievērojamiem cilvēkiem, kuru dzīve tā ai citādi bijusi saistīta ar Rīgu, būtu grēks nepieminēt izcilo vācu komponistu Rihardu Vāgneru (1813-1883). Viņš Latvijas galvaspilsētā pavadīja divus gadus, no 1837. līdz 1839. gadam pildot Rīgas Pilsētas teātra pirmā kapelmeistara pienākumus un sākot rakstīt operu «Rienci». Savā biogrāfijā Vāgners Rīgu pieminējis ar siltiem vārdiem, savukārt rīdziniekiem vienmēr Rīgu paticis dēvēt par Vāgnera pilsētu. Rīgā ir dažas vietas, kur joprojām iemūžināta dižā komponista piemiņa.
Otrdienas vakarā Rīgā notika zibakcija, kurā gandrīz 50 pašmāju kori - aptuveni 800 dziedātāju - dziedāja Svētceļnieku kora dziedājumu no Riharda Vāgnera operas "Tanheizers". Zibakcijas mērķis bija pievērst uzmanību Vāgnera zāles kā kultūras mājvietas nākotnei
Vāgnera operas nelieliem operteātriem ir pamatīgs izaicinājums. Latvijas Nacionālā opera un balets, noslēdzot sezonu, apliecinājusi, ka Rīgai ir pamats valkāt Vāgnera pilsētas vārdu, ar spilgtu Tanheizera iestudējumu. Tas krāšņos arī Rīgas Operas festivālu Viva Romantica! jūnija vidū, vēlreiz atgādinot par šīs sezonas virsotnēm.
Kā vēsta leģenda, ideja uzrakstīt operu Klīstošais Holandietis pavisam jaunajam Rihardam Vāgneram radusies, pārdzīvojot vētru jūrā, toreiz, kad 1839. gadā viņš, izvairoties atdot parādus, bēga no Rīgas uz Londonu.
Melomānu pasaulē notiek intensīva gatavošanās Riharda Vāgnera 200. jubilejai, kas gaidāma 2013. gadā. Pasaules lielākie operteātri vairāk nekā citkārt iestudē Nībelunga gredzena ciklu. Norvēģijā tiek likti pamati citam, ne mazāk ambiciozam plānam – operfilmai Klīstošais holandietis, ko paredzēts translēt tiešraidē 2013. gada 17. augustā kinoteātros visā pasaulē, tostarp, cerams, arī Latvijā.