Melomānu pasaulē notiek intensīva gatavošanās Riharda Vāgnera 200. jubilejai, kas gaidāma 2013. gadā. Pasaules lielākie operteātri vairāk nekā citkārt iestudē Nībelunga gredzena ciklu. Norvēģijā tiek likti pamati citam, ne mazāk ambiciozam plānam – operfilmai Klīstošais holandietis, ko paredzēts translēt tiešraidē 2013. gada 17. augustā kinoteātros visā pasaulē, tostarp, cerams, arī Latvijā.
Viens no projekta iniciatoriem, kurš gan kautrīgi slēpjas aiz padomnieka statusa, ir bijušais ilggadējais Norvēģijas Nacionālās operas direktors un arīdzan lielākā Norvēģijas laikraksta Dagbladet galvenais redaktors Bjerns Simensens. Viņa idejas pamatā ir operai netradicionālu, bet kontekstuāli zīmīgu vietu apspēlēšana, piedāvājot publikai citādu skatījumu uz it kā vispārzināmiem un labi pazīstamiem muzikāliem opusiem. Tā 2004. gadā, atzīmējot Dienvidāfrikas demokrātijas desmitgadi Robena salā Keiptaunā, slavenajā cietumā, kur ceturtdaļgadsimtu pavadīja Nelsons Mandela, kopā ar norvēģu režisoru un producentu Steinu Rodžeru Bullu tapis Bēthovena operas Fidelio iestudējums. Savukārt 2005. gadā jaunās Aleksandrijas bibliotēkas un kultūras centra Biblioteca Alexandrina atklāšanā Kairā pie Gīzas piramīdām iestudēts Edvarda Grīga Pērs Gints.
Pašlaik Vāgnera jubilejas gaidās uzmanības centrā ir Sandvīka – Norvēģijas dienvidu gala pilsētiņa Tvēdestrandas tuvumā ar gleznainiem klinšu krastiem. Spriežot pēc ieraksta 1839. gada Tvēdestrandas ostas kuģu žurnālā, spēcīgas vētras laikā Sandvīkā piespiedu kārtā piestājis kuģis Thesis. Ar to ceļā no Rīgas uz Londonu no saviem kreditoriem bēga Rihards Vāgners ar dzīvesbiedreni Minnu. Pastāv viedoklis, ka, tieši pārciešot šo vētru un nokļūstot Norvēģijas skarbi daiļajos krastos, Vāgners guvis iedvesmu operas Klīstošais holandietis stāstam un mūzikai. Atbalsis no Sandvīkas klintīm dzirdamas jūrnieku korī, savukārt Dālanda tekstā atrodama rinda «Sandvika ist das, genau kenne ich die Bucht» (Tā ir Sandvīka, labi pazīstu šo līci! – vācu val.). Simensens uzsver, ka arī galvenās sieviešu lomas personvārds Zenta varētu būt veidojies no neprecīzi atveidota norvēģu vārda «jente», kas nozīmē «meitene». «Šī ideja mani urda jau vairāk nekā desmit gadu. Būtu ļoti simboliski par godu Vāgnera divsimtgades svinībām izveidot Holandieša stāstu vidē, kas iedvesmojusi tā tapšanu,» pārliecināts ir Simensens. Arī komponista mazdēls Volfgangs Vāgners devis savu svētību filmas projekta īstenošanai.
Topošās operfilmas komanda ir ne mazāk iespaidīga kā pati ideja. Režija un scenārijs būs izcilā dāņu režisora, bijušā Dānijas Karaliskās operas mākslinieciskā vadītāja un šobrīd jaunā Karaliskās Koventgārdena operas Londonā mākslinieciskā vadītāja Kaspera Holtena, kurš 2009. gadā saņēma Grammophone balvu par labāko DVD – Dānijas Karaliskās operas Nībelunga gredzena ciklu, un norvēģu režisora un producenta Steina Rodžera Bulla kopdarbs. Holandieša lomai jau apstiprināts pasaulslavenais Vāgnera dziedonis – velsiešu basbaritons Brīns Terfels. Zentas lomā tikusi aicināta Kristīne Opolais, kura gan atteikusies, tāpēc īstā Zenta vēl tiek meklēta. Dālandu dziedās dāņu bass Stefens Millings, Ērika loma, domājams, tiks norvēģu tenoram Henrikam Engelsvikenam. Bez latviešiem filmā tomēr neiztiks. Operfilmas veidošanā ir uzaicināts piedalīties akadēmiskais koris Latvija, tādējādi ierakstot arī mūsu valsts vārdu vienā no Vāgnera jubilejas modernākajiem mediju un mākslas projektiem Ziemeļeiropā. Iestudējuma muzikālā daļa uzticēta Oslo filharmonijas orķestrim un Vasilijam Petrenko, kas būs orķestra mākslinieciskais vadītājs, sākot ar 2103. gadu. Cerams, ka, Vāgneriādei sasniedzot savu kulmināciju 2013. gadā, visi nepieciešamo translāciju līgumi būs noslēgti un arī mēs Rīgā varēsim baudīt operfilmu Klīstošais holandietis – projektu, kura vēriens Vāgneram varētu tīri labi patikt.