Tautsaimniecība

Pirms Lieldienām Maskavā notika starptautiskā transporta un loģistikas izstāde TransRussia, kas kļuvusi par vietu, kur Latvijas un Krievijas transporta nozares amatpersonas ar parakstiem zem jauniem dokumentiem par tranzītkravu apriti starp abām valstīm dod zīmi, ka arī vecie līgumi tiks pildīti neatkarīgi no pārmetumiem, ar kādiem šīs valstis ik pa laikam apmainās.

Atraktīvus paņēmienus mājokļu cenu izmaiņu aprēķinu pasniegšanai jau agrāk izmantojusī māklerfirma Latio paziņoja, ka Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenas cēlušās no 830 eiro par kvadrātmetru februārī līdz 921 eiro par kvadrātmetru martā.

Līdz pirmajai ievērojamajai, dzintara vārdā dēvētajai kopdzīves jubilejai nonākušas ne vien Latvijas un Eiropas Savienības attiecības, bet arī Neatkarīgās Lieldienu pārtikas groza vēsture: gadu pēc gada vienā un tajā pašā veikalā tiek pirktas iespējami vienādas preces, kuru grozs 2004. gada pavasarī maksāja piecus latus.

Šeit palūkosimies uz pirmo soli pētniecības pārvēršanai naudā – uz naudas pārvēršanu pētniecībā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu deficīts ir aizvien jūtamāks gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Prognozes rāda, ka 2025. gadā trūks ap pusmiljonu šīs jomas darbinieku. Latvijā ik gadu būtu vajadzīgi ap 3000 šo programmu absolventu, diemžēl augstskolas beidz ap 700. Viens no risinājumiem varētu būt Baltijas jūras līmeņa IKT izcilības programmas izveide, kas piesaistītu arī ārvalstu studentus.

Tik tiešām «misija ir iedibināt Latvijā koka būvniecību», kā saka SIA Igate Būve un SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tā tas ir valstī, kur kopš 1990. gada izaugusi paaudze, kas par būvniecību uzskata vienīgi to, ka betons no lielas mucas tiek ieliets veidņos. Kāpēc gan tagad būtu jāmaina šie priekšstati un – galvenais – būvniecības paņēmieni?

Centrālā statistika pārvalde nupat ziņoja, ka pirmajos divos šā gada mēnešos Latvijas eksports attiecībā pret attiecīgo periodu 2018. gadā audzis par 0,2%. Šīs procenta desmitdaļas no eksporta 1,9 miljardu eiro vērtībā atbilst +3,2 miljoniem eiro.

«Puķes, krūmi un koki man dod enerģiju, uzlādē. Tas ir kaut kas skaists un netverams vienlaikus,» saka Linda Rulle, kas ne tikai pēc iegūtās izglītības, bet galvenais – sirds aicinājuma – ir zinoša dārzniece un arboriste. Taču košu dārzu, apstādījumu veidošana nav viņas vienīgā dzīves aizraušanās – viņa ir izskolojusies arī par kinoloģi, laiks atrodas mūzikai, nesen viņa sākusi iepazīt aušanas tehniku un nolēmusi – reiz uzaudīs sev tautastērpu.

AS Latvenergo februāra vidū uzsāka dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām, piedāvājot vairākus Elektrum Dabasgāze produktus, no kuriem daļa ir lētāka, bet daļa tādā pašā cenā kā publiskā tirgotāja AS Latvijas gāze regulētā cena. Kā uz šo piedāvājumu reaģēja dabasgāzes lietotāji, intervijā Neatkarīgajai atklāj Latvenergo pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Latvijā strādājošo banku un ārvalstu banku filiāļu kopējās peļņas pieaugums no 236 miljoniem eiro 2017. gadā līdz 289 miljoniem eiro šķiet vairāk nekā pietiekams. Amerikāņu cirstā brūce Latvijas komercbankām veiksmīgi aizsmērēta ar 289 miljonus lielo 2018. gada peļņu.

Biežāk nekā vajadzība pēc konkrētas izglītības, tehniskām vai pamatprasmēm darba sludinājumos tiek norādīts uz nepieciešamību pēc dažādām personības, rakstura iezīmēm, valodas prasmēm, secināts Jauno uzņēmēju centra Jobs & Society (JUC) projekta Youth BIZ Skillset laikā veiktajā pētījumā. Projekta ietvaros tapis arī inovatīvs rīks jauniešiem sekmīgai uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Sākta gatavošanās nākamgad Rīgā paredzētai pasaules līmeņa konferencei par kravu pārvadājumiem un loģistiku.

Darbaspēks ir tas resurss, kā uzņēmējiem pietrūkst visvairāk. Nereti viņiem nākas saskarties ar vēl kādu problēmu, proti, profesionāli tehnisko skolu absolventiem trūkst vajadzīgo prasmju un zināšanu, tāpēc darba devējiem nākas tērēt laiku un enerģiju, lai aizlāpītu šos robus. Nu jau otro gadu uzņēmējiem ir iespēja «audzināt» jaunos darbiniekus pašiem, piedaloties Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītajā Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzfinansētā projektā, kas piedāvā īstenot darba vidē balstītas mācības un mācību prakses.

Telekomunikācijas uzņēmums Lattelecom ar savu jauno nosaukumu Tet sāks darboties 1. aprīlī, mēneša laikā atbilstoši jaunajam nosaukumam pārveidojot savu interneta vietni un visus savus veikalus. Lai pieradinātu klientus pie jaunā nosaukuma, visticamāk, līdz gada beigām līdzās pastāvēs abi uzņēmuma nosaukumi.

Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā bija vienots uzņēmums Latvijas gāze (LG), kas valsts teritorijā nodarbojās gan ar dabasgāzes piegādēm, gan tirdzniecību. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts lēmumiem LG tika monopolstāvoklis Latvijā tika likvidēts un visa dabasgāzes saimniecība sadalīta vairākās daļās – ar dabasgāzes tirdzniecību tagad nodarbojas LG, dabasgāzes sadali patērētājiem – a/s Gaso, bet ar dabasgāzes piegādi un uzglabāšanu a/s Conexus Baltic Grid. Par pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras uzturēšanu un nozīmi Latvijā pastāstīja a/s Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Koncerna Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmuma SIA DiGAS kopīgi īstenotais projekts – duālās piedziņas manevru lokomotīve – ieinteresējis vienu no lielākajiem dabasgāzes uzņēmumiem Eiropas Savienībā, Francijas uzņēmumu GRDF, kā arī Lilles pilsētas vadību.

Kopš 2017. gadā tika atvērts dabasgāzes tirgus, tirgotāju konkurence tajā ir bijusi juridisko klientu segmentā, savukārt mājsaimniecībām pakalpojumu par regulēto cenu līdz šā gada februārim nodrošināja tikai viens, līdzšinējais piegādātājs. AS Latvenergo piedāvājums mājsaimniecībām izvēlēties kādu no Elektrum Dabasgāzes produktiem nozīmē, ka pasīvajā mājsaimniecību dabasgāzes tirgū Latvijā sāk veidoties konkurences vide.

Pirmais reformas gads liecina, ka uzņēmuma ienākuma nodoklī iekasēts par 122 miljoniem eiro jeb 28 procentiem mazāk nekā 2017. gadā, tajā pašā laikā nav piedzīvots ne būtisks uzņēmumu skaita pieaugums, ne investīciju palielinājums. Finanšu ministrija (FM) savukārt uzsver, ka reformas lietderīgumu ir par ātru vērtēt.

Latvija atspēko kapitālismā un ne tikai kapitālismā izplatīto mācību, ka ekonomiskajai izaugsmei būtu nepieciešams kapitāls un kapitālieguldījumi.

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, pieauga par 11,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.