Iepirkšanās uzrāviens pilda tirgotāju maciņus un budžetu
Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums, ieskaitot autodegvielu, šā gada martā bija 662 miljoni eiro, tas ir, aptuveni 1,8 miljoni eiro dienā. Savukārt visos pārtikas veikalos martā kopumā tika veikti pirkumi par 270 miljoniem eiro, kas ir aptuveni 0,7 miljoni eiro dienā.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad aprīlī, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājies par 7% salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri auguši par 6,7%, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājušies par 8,1%, bet autodegvielas - par 4,9 procentiem.
Apgrozījumu kāpina ar cenu samazinājumu
Maxima Latvija auditētais apgrozījums 2018. gadā bija 776,6 miljoni eiro, kas ir par 6,4 procentiem vairāk nekā 2017. gadā, savukārt peļņa sasniedza teju 22 miljonus eiro. Tajā pašā laikā investīcijas veikalu tīkla attīstībā, kā arī klientu un darbinieku ērtībās pērn bija 18 miljonu eiro.
«2018. gads bija pagrieziena punkts Maxima Latvija attīstībā. Rezultātu mēs sasniedzām, samazinot cenas un mērķtiecīgi investējot klientu iepirkšanās pieredzē, darbinieku ērtībās un darba vidē, tostarp attīstot jaunu veikalu formātus. Turpinot klientiem nodrošināt zemu cenu, šogad koncentrēsimies uz klientu apkalpošanas līmeņa celšanu, paplašināsim veikalu tīklu tuvāk mājām, dažādosim preču sortimentu, kā arī ieviesīsim ilgtspējīgus risinājumus visos uzņēmuma darbības posmos. Šogad veikalu tīkla izvēršanā un klientu iepirkšanās pieredzes uzlabošanā plānojam investīcijas vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā,» uzsvēra Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.
Kopumā 2018. gadā Maxima Latvija ir investējusi 18 miljonu eiro sešu jauno un desmit esošo veikalu rekonstrukcijas darbos, kā arī ieguldījusi darbinieku ērtībās un darba vides pilnveidošanā. Uzņēmums būtiskus resursus veltīja arī dažādu tehnoloģisku inovāciju ieviešanai, tostarp elektromobiļu krāvēju iegādei darbam noliktavās, bet veikalos uzstādot modernu, energoefektīvu LED apgaismojumu, videi draudzīgas tehnoloģiskā aukstuma iekārtas, kas darbojas bez freona un ļauj atgūt radīto siltumu. Tāpat uzstādītas 269 jaunas pašapkalpošanās kases.
Maxima Grupe ietvaros vēl viens svarīgs sasniegums uzņēmuma starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar piecu gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Attiecīgi tika turpināta veikalu tīkla izvēršana un esošo veikalu rekonstrukcija, uzlabojot klientu apkalpošanu, ieviešot jaunus risinājumus un veicinot darbības efektivitāti, lai nodrošinātu zemākas cenas pircējiem.
Šogad mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija investīciju programmas laikā uzņēmums turpinās būtiski paplašināt veikalu tīklu, atverot vairākus jaunus lielformāta veikalus, virkni mazā formāta veikalu, kā arī pilnībā rekonstruējot desmit esošos veikalus.
Jauni veikali un formas
Arī Rimi Latvia pērn atvēra jaunus veikalus un rekonstruēja daļu no esošajiem. Pēc kompānijas vadības ziņojumā minētā, tas veicinājis apgrozījuma pieaugumu, savukārt kompānijas konkurētspēju uzlaboja ieguldījumi mērķtiecīgā cenu politikā. Rimi Latvia finanšu pārskata rezultāti par 2018. gadu liecina, ka pērn ieņēmumi no mazumtirdzniecības Latvijā bija 775,351 miljons eiro, kas ir par 22,2 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet no mazumtirdzniecības Eiropā ieņēmumi pieauga par 1,1 miljonu eiro, sasniedzot 118,341 miljonu eiro. Kopumā Rimi Latvia pērn strādāja ar 893,692 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,7 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 10,9% un bija 45,305 miljoni eiro, liecina Firmas.lv informācija.
2018. gadā Rimi Latvia sāka Supernetto veikalu pārveidi par Rimi mini un turpināja attīstīt Rimi express veikala formātu. Šajā finanšu gadā Rimi Latvia vadība plāno turpināt attīstīt veikalu tīklu, investēt esošo veikalu pārveidošanā un labiekārtošanā, vienlaikus rūpējoties par labu apkalpošanas līmeni, kvalitāti un cenu.
Elektrotehnikas tirgotājus iegāž kriptovalūta
Informācijas tehnoloģiju produktu, sadzīves elektronikas un risinājumu izplatītājs Elko grupa pagājušajā gadā strādāja ar 424,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga pat par 88,2% un bija 7,664 miljoni eiro, liecina Firmas.lv atrodamā informācija. Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka Elko grupas galvenais attīstības virzītājspēks ir augošais pieprasījums reģionos, kuros kompānija strādā, kā arī kompānijas spēja pielāgoties informācijas tehnoloģiju (IT) tirgus dalībnieku pieprasījumam pēc jauniem produktiem. Vienlaikus 2018. gadā kompānijas apgrozījuma samazinājums galvenokārt ir saistīts ar mazāku pieprasījumu pēc komponentēm kriptovalūtu rakšanai.
Pircējus lutinās ar ekskluzīviem produktiem
Savukārt Skai Baltija 2018. gada rezultāti pagaidām nav publiskoti. 2017. gadā Skai Baltija strādāja ar 30,095 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās 8,6 reizes - līdz 41 291 eiro, liecina Firmas.lv dati.
Skai Baltija ar bankas BlueOrange piešķirtu finansējumu uzsācis gaļas pārstrādes ceha būvniecību. Kopējās investīcijas būvniecībā un aprīkojuma iegādē pārsniegs četrus miljonus eiro. Būvniecību plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām. Sākotnēji cehs augstas kvalitātes gaļu un gaļas produktus piedāvās ekskluzīvi lielveikalos Sky.
Jaunais ražošanas cehs nodrošinās Sky ar augstākās kvalitātes, bioloģiski audzētu lopu un putnu gaļu, kā arī dažādiem gaļas produktiem - desām, ruletēm, pastētēm, kūpinājumiem, buljonu, gaļas marinējumiem un dažādiem gaļas pusfabrikātiem. Sākotnēji tiks ražoti ap 100 dažādu produktu veidi, taču tuvāko gadu laikā sortimentu plānots ievērojami paplašināt. Produktu recepšu izstrādē piesaistīti labākie pašmāju pārtikas tehnologi un ārvalstu speciālisti. Gaļas un citu izejvielu iegādē uzņēmums dos priekšroku piegādātājiem no Latvijas, tādējādi motivējot un atbalstot vietējos zemniekus un lopkopjus, kuri var piedāvāt bioloģisku produkciju, kā arī lopkopjus un putnkopjus, kuri ievēro augstos dzīvnieku labturības standartus. Līdz ar darbības uzsākšanu cehā tiks nodrošinātas vairāk nekā 50 darba vietas gan gaļas apstrādē, gan noliktavu telpās.
Viedokļi
Linda Vildava, Swedbank ekonomiste:
- Spilgtākais notikums šā gada aprīlī mazumtirdzniecībā neapšaubāmi bijis Senās Grieķijas pilsētiņas - Akropoles - atvēršana. Pēc tirdzniecības centra pārstāvju sniegtās informācijas, atklāšanas četrās dienās centru apmeklējuši 150 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni 8% no Latvijas iedzīvotājiem un 15% no Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem. Iespējams, centra atvēršanās pamudinājusi cilvēkus iegriezties centra pārtikas veikalā. Taču savu lomu, visticamāk, spēlējis arī saulainais aprīlis, kas varētu būt ļāvis laikus atklāt piknika sezonu, kā arī bāzes efekts no vājāka pērnā gada aprīļa. Līdz ar to kopējais izaugsmes temps, izslēdzot šo faktoru, visticamāk, ir mazāks.
Šobrīd pieejamie dati liecina, ka mazumtirdzniecībai varētu turpināties gana laba izaugsme šogad. Algu pieaugums, lai arī lēnāks, tomēr joprojām pārsniedz inflācijas kāpumu, kā rezultātā iedzīvotāju pirktspēja pieaug. Arī patērētāju noskaņojuma dati pēdējos mēnešos ir gana iepriecinoši, iedzīvotāju pārliecībai par savu finanšu situāciju tuvākā gada laikā uzlabojoties un tādējādi arī plāniem izdarīt lielākus pirkumus pieaugot. Šo iemeslu dēļ mājsaimniecību patēriņš būs galvenais kopējās ekonomikas izaugsmes virzītājspēks šogad.
Dainis, Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:
- Aprīlī uzrādītais kāpums ir pat pārsteidzoši straujš, kas norāda uz visai pozitīvo noskaņojumu mājsaimniecību vidū. Spēcīgais darba tirgus un pirktspējas kāpums ir galvenie iemesli, kas iezīmē arī patēriņa kāpuma saglabāšanos un uztur pozitīvu skatījumu uz visas ekonomikas attīstību šogad.
Tālāko norišu attīstība izrietēs no joprojām neprognozējamo ģeopolitisko notikumu attīstības pasaulē, kas noteiks visa reģiona rūpniecības un eksporta attīstību. Pagaidām praktiski tas nav ietekmējis iekšzemes ekonomikas gaitu. Taču, sarežģījumiem ieilgstot vai pastiprinoties, ekonomikas izaugsme var strauji palēnināties un iedzīvotāju skatījums un attiecīgi arī patēriņš var ātri noplakt. Kaut pēdējos mēnešos vērojamais uzrāviens pilda tirgotāju maciņus un budžetu, pašreizējais kāpuma temps liek raidīt arī signālus un neaizmirst par uzkrājumiem. Izaugsme palēninās, bet risku ir pietiekami daudz, lai saglabātu pozitīvu, bet izsvērtu skatījumu uz savām vēlmēm un arī iespējām.