Mājokļu cenu revolūcija neskar dzīvokļus blokmājās

© F64 Photo Agency

Dzīvokļu cenas padomju laiku blokmājās nespēj celties līdzi jauno mājokļu celtniecības sadārdzinājumam un inflācijai, jo uz leju tās velk iedzīvotāju skaita samazināšanās un ekonomikas ministra Ralfa Nemiro organizētā kampaņa par blokmāju ekspluatācijas gala termiņiem.

Pretēji vērsto spēku iedarbības rezultāts ir ļoti, ļoti lēna cenu celšanās. Ober Haus vērtējumā cenām aprīlī vidēji +1 eiro par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru, kura cena tādējādi sasniegusi 786 eiro. Ar daudz jūtamāku pieaugumu +6 eiro no martā pārvarētās 800 eiro robežlīnijas attālinās dzīvokļa kvadrātmetra cena Arco Real Estate apkalpotajos darījumos un aprēķinos, pēc kuriem cena sasniegusi 808 eiro. Jā, protams, +6 eiro ir daudz attiecībā pret +1 eiro, bet +6 ir maz attiecībā pret 800 eiro. Ja Latvijas iemītnieks tagad vispār grib kaut ko šeit nopirkt, tad par preci vai pakalpojumu, kas nupat vēl maksāja 800 eiro, viņam jābūt gatavam piemaksāt nevis +6, bet +60 eiro. Nožēlojamos +6 lai piemaksā tie, kuri grib nopirkt to, kas 6 eiro maksāja vakar. Šodien tas pats maksā ja ne visus 12, tad 11,99 eiro. Šādus cenu celšanās standartus valstij diktē jau pieminētā celtniecība un noteikti arī medicīna, bet visas citas nozares cenšas, cik vien spēj, lai tuvinātos šiem standartiem.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Atsevišķa sadaļa stāstā par Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenu izmaiņām joprojām pienākas Latio, kas par aprīļa vidējo cenu nosaucis 835 eiro: +5 pret februāra cenu un -86 eiro pret marta cenu. Rezultātā martā un aprīlī vidēji cena cēlusies par 2,5 eiro mēnesī, ar ko Latio dati vairs neatšķiras no abu pārējo nekustamā īpašuma māklerfirmu datiem.

Tas bija gadus divdesmit ilgajā mājokļu cenu publiskās arhivēšanas vēsturē nepiedzīvots gadījums, ka kāda māklerfirma paziņotu par +91 eiro dzīvokļu cenām viena mēneša laikā. Cenu publiskas arhivēšanas tradīciju aiz sevis ir atstājuši tā sauktie treknie gadi, kad mājokļu cenas strauji cēlās un sabiedrību tas interesēja. Tomēr pat trekno gadu kulminācijā netika fiksēta cenu celšanās par gandrīz 100 eiro mēnesī, ko Latio paveica šā gada aprīlī attiecībā uz marta cenām. Neatkarīgā 23. aprīlī skaidroja, ka tagadējie «Latio priekšnesumi netiek rīkoti ne reklāmas dēļ, ne aiz gara laika. Tie ir efektīvs veids, kā vērst uzmanību uz mājokļu tirgus segmentēšanos pa tik atšķirīgiem cenu līmeņiem, ka starp tiem izskaitļotā vidējā cena nebūt nepārstāv ne lielāko un pat ne lielu daļu no reālajiem darījumiem». Turpat atstāstīts Latio Mājokļu daļas vadītāja Ermīna Sniedzes skaidrojums, «ka Latio marta cena liekama ārpus cenu izmaiņu līknes darījumiem, kuru cenas martā mainījušās ļoti maz, un aprīlī tās vidējais rādītājs atgriezīsies 820-830 eiro robežās», kas apmēram tā arī noticis.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais