Valsts kontrole šobrīd veic pārbaudi vairākās Latvijas slimnīcās, lai pārbaudītu, cik racionāli tās pašas rīkojas ar finansēm, - vairākos gadījumos var būt runa par līdzekļu izšķērdēšanu un nepamatotiem tēriņiem.
Līdzšinējās Veselības ministrijas sarunas ar Finanšu ministriju par jau paņemto, bet iesaldēto valsts galvoto slimnīcu kredītu izmantošanu virzījušās bez rezultāta. Otrdien bija paredzēts šim jautājumam pielikt punktu ar lēmumu valdības sēdē, taču tas atlikts vismaz par nedēļu, jo koalīcijā nav panākta vienprātība.
„Nespēja domāt ilgtermiņā ir galvenais šķērslis slimnīcu infrastruktūras sakārtošanai un valsts tautsaimniecības atveseļošanai,” komentējot šodien valdības Sadarbības padomē lemto jautājumu par ārstniecības iestādēm piešķirto valsts galvoto kredītu izmantošanu, norādīja veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.
Plānveida operācijas un cita veida medicīniskā aprūpe stacionāros ir būtiski ierobežota jau kopš vasaras vidus, jo pēc pēdējiem budžeta griezieniem valsts to vairs neapmaksā.
Lai arī turpmāka algu samazināšana publiskajā sektorā joprojām nav izslēgta, tā noteikti vairs neskaršot medicīnā strādājošos, apsolījusi veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Viņa pauda pārliecību, ka ārstniecības personu atalgojums jau ir sasniedzis zemāko punktu un nākamgad vairs netiks samazināts.
Slimnīcas Latvijā normāli atsāks funkcionēt ap 2012. gadu, līdz tam tās nodrošinās tikai neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, - šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija" sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle.
Iespējams, vairākas slimnīcas tomēr varēs atsākt lietot jau paņemtos, bet iesaldētos valsts galvotos kredītus, ja vien Veselības ministrija un ārstniecības iestādes spēs pārliecināt Finanšu ministriju par slimnīcu maksātspēju.
Valdība tuvākajā laikā varētu ļaut atsevišķām slimnīcām izmantot kredītus, kuri ar Finanšu ministra rīkojumu pagaidām slimnīcām ir iesaldēti, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), kurā bija uzaicināti arī lielāko slimnīcu vadītāji.
Finanšu ministrijas lēmuma – apturēt valsts galvoto kredītu izmantošanu – dēļ ārstniecības iestādēs izveidojusies situācija, ka daudzi iesākti projekti palikuši pusratā. Piemēram, Rīgā Bērnu slimnīcā ir uzcelts jauns daudzfunkcionāls korpuss, Austrumu slimnīcā – neatliekamās palīdzības centrs.
Ņemot vērā to, ka nauda neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai novembrī un decembrī ir atrasta, mediķu un veselības darbinieku protesta akciju šogad nebūs.
Valdība šodien atbalstīja 25 miljonu latu piešķiršanu veselības aprūpei, lai slimnīcas varētu nodrošināt stacionārās neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem akūtos gadījumos šā gada novembrī un decembrī un norēķināties ar piegādātājiem par saņemtajiem medikamentiem un medicīnas precēm.
Slimnīcu iespējama saplūšana un apvienošanās ar kādu no zāļu vairumtirgotājiem varētu negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu tirgu un pastiprinātu viena tirgus dalībnieka vadošās pozīcijas zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgos.
Šodien Rēzeknes domes vadība plāno tikties ar Ludzas novada domes vadību, lai pārrunātu jautājumus par Rēzeknes un Ludzas slimnīcu darbu un slimnīcu sadarbības iespējām, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Bezdarbnieku skaits, kuru pēdējā nodarbošanās bijusi saistīta ar medicīnu, pārsniedz tūkstoti. Bet vislielākais atlaisto medicīnas darbinieku daudzums bijis Rīgas 1. slimnīcā, kur darbavieta uzteikta vairāk nekā 400 cilvēkiem. Salīdzinoši daudz mediķu atlaisti arī Talsos, Bauskā un citur.
Finanšu ministrijai tiks dots uzdevums atrast budžetā vēl 25 miljonus latu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimnīcu darbību līdz šā gada beigām.
Pirms gada izveidots fonds, aiz kura, pēc nozares profesionālu domām, varētu stāvēt lielākais zāļu lieltirgotājs "Recipe Plus" kāro privatizēt Latvijas mazās slimnīcas, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Medicīniskās aparatūras iegādei nav bijis pārraudzības un tuvākajā laikā arī nebūs.
Treknajos gados slimnīcu bruņošanās sacensība ritēja pilnā sparā – kam labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, tam iespējas piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas.
Termometri, linolejs, kušetes, saliekamās gultas, remonts infekcijas slimību nodaļā, vecāku mājas celtniecība – tas ir tikai neliels uzskaitījums Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām.