Slimnīcas

Valsts ir piešķīrusi līdzekļus Kuldīgas slimnīcai, lai tā varētu nokārtot parādsaistības ar banku par izsniegto valsts galvoto kredītu slimnīcas būvniecībai. Slimnīca no saviem līdzekļiem kredītu nespēj atmaksāt jau kopš šī gada janvāra.

Šodien veselības ministre Baiba Rozentāle tiksies ar Latvijas desmit lielāko slimnīcu vadītājiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar slimnīcu iepirkumiem.

Pacientu iemaksu palielināšana līdz apmēriem, ka ārstēšanās lielai daļai cilvēku vairs nav pa kabatai, novedusi pie tā, ka arvien biežāk tiek ielaistas nopietnas slimības, bet slimnīcās, kurās vēl nesen zvanīja trauksmes zvanus par nepietiekamo finansējumu, bažījas, vai spēs apgūt arī to naudu, ko valstij izdevies rast – pacienti, zinot, cik daudz būs jāpiemaksā it kā valsts apmaksātam pakalpojumam, nenāk.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintara Mozga komandējums Ķelnē kārtējo reizi attālinājis jautājuma galīgo izlemšanu par slimnīcas valdes atstādināšanu vai vismaz tās darbības apturēšanu uz laiku.

Skandāls ap Bērnu slimnīcu, kas uzbangoja pagājušās nedēļas nogalē, sāk iegūt noplakuša viļņa formas. Slimnīcas valde pagaidām paliks, kur ir, vienīgi slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis neaizies pēc Triju Zvaigžņu ordeņa.

Joprojām nav skaidrības, vai pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklātajām nelikumībām Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) vismaz morālā atbildība par notikušo būs jāuzņemas arī tās valdei, kurā pēc Arņa Kramzaka aizturēšanas no trim palikuši divi locekļi – valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis un Egils Lavendelis.

Viena Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) krāpniecības lietā aizturētā slimnīcas darbinieka Aivara Lisenko tiešā saistība ar Tautas partiju, arī nesaistot to ar konkrēto noziegumu, nav nejaušība.

To, ka kārtējo reizi atlikts jautājums par atļauju slimnīcām lietot valsts galvotos kredītus, par veselības aprūpes jomu atbildīgā Tautas partija vērtē kā politisku spēli, ko realizējot Jaunais laiks – premjera un finanšu ministra portfeļa nesēji, no kuru lēmuma vistiešākajā veidā atkarīgs šis jautājums.

Valsts kontrole šobrīd veic pārbaudi vairākās Latvijas slimnīcās, lai pārbaudītu, cik racionāli tās pašas rīkojas ar finansēm, - vairākos gadījumos var būt runa par līdzekļu izšķērdēšanu un nepamatotiem tēriņiem.

Līdzšinējās Veselības ministrijas sarunas ar Finanšu ministriju par jau paņemto, bet iesaldēto valsts galvoto slimnīcu kredītu izmantošanu virzījušās bez rezultāta. Otrdien bija paredzēts šim jautājumam pielikt punktu ar lēmumu valdības sēdē, taču tas atlikts vismaz par nedēļu, jo koalīcijā nav panākta vienprātība.

„Nespēja domāt ilgtermiņā ir galvenais šķērslis slimnīcu infrastruktūras sakārtošanai un valsts tautsaimniecības atveseļošanai,” komentējot šodien valdības Sadarbības padomē lemto jautājumu par ārstniecības iestādēm piešķirto valsts galvoto kredītu izmantošanu, norādīja veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle.

Plānveida operācijas un cita veida medicīniskā aprūpe stacionāros ir būtiski ierobežota jau kopš vasaras vidus, jo pēc pēdējiem budžeta griezieniem valsts to vairs neapmaksā.

Lai arī turpmāka algu samazināšana publiskajā sektorā joprojām nav izslēgta, tā noteikti vairs neskaršot medicīnā strādājošos, apsolījusi veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Viņa pauda pārliecību, ka ārstniecības personu atalgojums jau ir sasniedzis zemāko punktu un nākamgad vairs netiks samazināts.

Slimnīcas Latvijā normāli atsāks funkcionēt ap 2012. gadu, līdz tam tās nodrošinās tikai neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, - šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija" sacīja veselības ministre Baiba Rozentāle.

Iespējams, vairākas slimnīcas tomēr varēs atsākt lietot jau paņemtos, bet iesaldētos valsts galvotos kredītus, ja vien Veselības ministrija un ārstniecības iestādes spēs pārliecināt Finanšu ministriju par slimnīcu maksātspēju.

Valdība tuvākajā laikā varētu ļaut atsevišķām slimnīcām izmantot kredītus, kuri ar Finanšu ministra rīkojumu pagaidām slimnīcām ir iesaldēti, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), kurā bija uzaicināti arī lielāko slimnīcu vadītāji.

Finanšu ministrijas lēmuma – apturēt valsts galvoto kredītu izmantošanu – dēļ ārstniecības iestādēs izveidojusies situācija, ka daudzi iesākti projekti palikuši pusratā. Piemēram, Rīgā Bērnu slimnīcā ir uzcelts jauns daudzfunkcionāls korpuss, Austrumu slimnīcā – neatliekamās palīdzības centrs.

Ņemot vērā to, ka nauda neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai novembrī un decembrī ir atrasta, mediķu un veselības darbinieku protesta akciju šogad nebūs.

Privātās medicīnas iestādes pakāpeniski samazina cenas, tostarp atsevišķiem pakalpojumiem pat par 20%.

Valdība šodien atbalstīja 25 miljonu latu piešķiršanu veselības aprūpei, lai slimnīcas varētu nodrošināt stacionārās neatliekamas medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem akūtos gadījumos šā gada novembrī un decembrī un norēķināties ar piegādātājiem par saņemtajiem medikamentiem un medicīnas precēm.