Neatbilstība prasībām konstatēta lielākajā daļā pārbaudīto ārstniecības iestāžu

Aizvadītajā gadā Veselības inspekcija (VI) dažādas neatbilstības normatīvo dokumentu prasībām ir konstatējusi 470 no pārbaudītajām ārstniecības iestādēm.

Pārbaudes 2009.gadā VI ir veikusi 484 plānveida pārbaudes ārstniecības iestādēs, bet neatbilstības konstatētas veselības aprūpes jautājumos, zāļu uzraudzībā un higiēnas jomā.

2009.gadā pēc ārstniecības iestāžu pārbaudēm sankcijas tika piemērotas astoņos gadījumos sakarā ar to, ka ārstniecības iestāde vai persona nebija reģistrēta, kā arī ja ārstniecības iestādē tika lietotas tehnoloģijas, kas nav apstiprinātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vai arī ārstniecības iestāde neatbilda ārstniecības iestādei noteiktajām obligātajām prasībām.

Kā skaidro VI, veselības aprūpes iestādēs tiek veiktas vienotas pārbaudes, un tajās tiek izvērtēts ārstniecības iestādes nodrošinājums ārstniecības pakalpojumu sniegšanai, tiek novērtēta iestādes atbilstība ārstniecības iestādēm noteiktajām obligātajām prasībām, kā arī tiek pārbaudīts, vai tiek ievērotas citu normatīvo aktu prasības, kas reglamentē ārstniecības iestāžu darbu, piemēram, par zāļu iegādi, uzglabāšanu, uzskaiti un iznīcināšanu, higiēnas, pretepidēmiskā režīma pamatprasību izpildi.

Inspekcija veselības aprūpes iestāžu kontroli veic ar mērķi uzraudzīt un kontrolēt ārstniecības iestādēm saistošo normatīvo aktu izpildi, kā arī lai izzinātu situāciju veselības aprūpes iestādēs, konstatētu problēmas un pārrunās ar veselības aprūpes iestādes darbiniekiem kopīgi rastu iespējamos risinājumus. Pārbaužu mērķis ir arī informēt veselības aprūpes iestādes vadību par pārbaudes rezultātiem un prognozēt un ietekmēt situāciju, veikt preventīvus pasākumus un korekcijas, kā arī izvērtēt to efektivitāti.

Veicot plānveida pārbaudes un konstatējot neatbilstības, VI sniedz priekšlikumus un uzdod ārstniecības iestādei par pienākumu saprātīgā termiņā konstatētos pārkāpumus novērst.

Ja VI inspektors ir konstatējis tādu ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, ārstniecības iestādei izsaka rakstveida brīdinājumu. Brīdinājumā norāda visus konstatētos ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumus un sniedz ieteikumus, kā arī nosaka pārkāpumu novēršanas termiņu.

Ņemot vērā pārkāpuma ietekmi uz ārstniecības procesu un tā faktiskās novēršanas iespējas, pārkāpuma novēršanas termiņu nosaka no viena mēneša līdz trim mēnešiem. Atsevišķos gadījumos termiņš var būt garāks, piemēram, nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts.

Par konstatēto ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu attiecīgā ārstniecības iestāde rakstveidā ziņo Inspekcijas amatpersonai. Inspekcijas amatpersona pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai pārkāpumi ir novērsti.

Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, Veselības inspekcijas amatpersonas var pieņemt lēmumu par ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības darbības apturēšanu.

Jau ziņots, ka turpmāk, veicot plānveida pārbaudes ārstniecības iestādēs un konstatējot neatbilstību normatīvajiem aktiem, veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) aicinājusi VI nepiemērot sodu, bet sniegt ieteikumus nepilnību novēršanai.

Ministre uzsver, ka pārbaudes ārstniecības iestādēs tiks veiktas arī turpmāk, tomēr kontrolējošās iestādes primārais uzdevums, konstatējot nepilnības, kas neietekmē pacientu drošību un veselību, ir sniegt rekomendācijas to novēršanai, nevis piemērot sodu.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais