Slimnīcu apvienību veidošana ir būtiska, jo tās pamatā ir hospitālās medicīnas attīstība, taču apvienību veidošana nedrīkst būt "modes lieta ķeksīša pēc", uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.
Pēc viņa stāstītā, slimnīcu centralizācija ir nepieciešama, jo mūsdienās ārstēšanas laiki ir sarukuši, līdz ar to samazinās gultu noslogojums un rodas jautājums, ko darīt ar personālu, tehnoloģijām, telpām, lai līdzekļi netiktu tērēti nelietderīgi. Daudzas pasaules valstis izeju no šīs situācijas saskata slimnīcu pakalpojuma centralizācijā.
Kā piemēru apvienībai Boka min Austrumu slimnīcu, uzreiz gan uzsverot, ka, iespējams, process bija jāveic nedaudz citādāk. Austrumu slimnīcas apvienības veidošana tika sākta 2005.gadā, bet slimnīcas valdes priekšsēdētājs atzīst, ka, diemžēl, vispirms apvienojās mazās klīnikas un tikai tad tika pievienots "Gaiļezers". Ja "Gaiļezera" klīnika tiktu pievienota "treknajos gados", tad šodien slimnīca būtu izskatījusies pavisam citādāk, atzīst Boka, norādot, ka tagad remonti un restrukturizācija tiek veikta periodā, kad slimnīcu finansējums katru gadu sarūk par 30%.
Apvienotas tās jomas, kas vairākās Austrumu slimnīcas klīnikās pārklājās, piemēram, vienots ambulatorais dienests, Uroloģijas klīnika, Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnika, Diagnostiskās radioloģijas dienests, sterilizācija, aptieka un citas struktūras. Patlaban tiek domāts par vienotu māsu aprūpes dienesta izveidi, vienotu laboratoriju, Ginekoloģijas klīniku.
Kā svarīgāko no šī gada projektiem Boka min jaunā Neatliekamās palīdzības centra un uzņemšanas nodaļas atvēršanu.
Apvienošanas procesā administratīvie procesi nekļūst vienkāršāki, jo slimnīca kļūst lielāka, atzīst slimnīcas vadītājs. Tāpēc īstemiņā nevar cerēt, ka uzreiz administratīvo darbinieku skaits tiks samazināts uz pusi, lai gan Boka stāsta, ka pērn izdevumu samazinājums šai jomā slimnīcā ir bijis gandrīz par 40%.
Slimnīcas vadītājs pastāstīja, ka visā pasaulē ārstniecību plāno uz iedzīvotāju skaitu. Tā modernā plānošanā uz vienu miljonu iedzīvotāju vajag vienu universitātes klīniku, kā arī aptuveni četras reģionālas daudzprofilu klīnikas, kurās ar labu darba organizāciju var veikt visu nepieciešamo.
Salīdzinoši, Latvijā ir nepilni 2,5 miljoni iedzīvotāju, bet mums vēsturiski ir cita medicīna, skaidro Austrumu slimnīcas vadītājs. Slimnīcu plāns ilgstoši tika veidots atbilstoši Latvijas apdzīvoto vietu kartei, savukārt iedzīvotāju skaits šajās vietās ir neliels un neracionāls modernas slimnīcas pastāvēšanai.
"Pirms 20 gadiem to varbūt arī varēja atļauties, jo bijām raduši pat 20 dienas pavadīt slimnīcā, un kādreiz cilvēki pat teica: "jāiet pagulēt slimnīcā"," teica Boka, atzīmējot, ka šodien situācija ir mainījusies, ārstēšanas ilgums slimnīcā, pateicoties tehnoloģiskajai revolūcijai medicīnā, ir sarucis līdz piecām sešām dienām, un nav citas izejas, kā apvienot slimnīcas, ja grib racionāli izmantot līdzekļus.
Slimnīcu reformas process kopumā ir pareizs, kaut arī ļoti straujš un daudziem negaidīts un nesaprasts, pašreizējo situāciju komentē Boka. Reformu plāns tika izstrādāts 90.gadu vidū, taču tagad tas ir nedaudz modificēts. Turklāt tas, ko varēja darīt desmit gados, tiek veikts pusgada laikā. Līdz ar to arī rodas neskaidrības, atzīmē Boka.
Tāpat jāņem vērā, ka daļa slimnīcu ir pašvaldību slimnīcas, no kurām valsts iepērk veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tagad valsts atsakās kaut ko slimnīcā pasūtīt, tad slimnīcu vadītājiem un īpašniekiem būtu jābūt gataviem savas iestādes pārprofilēt, piedāvājot citu pakalpojumu, taču ne visi ir gatavi to darīt, atzina Austrumu slimnīcas vadītājs.