Krīze neaptur sasniegumus medicīnā

Veselības aprūpes budžetā naudas nekad nav bijis tik, lai palīdzētu pilnīgi visiem, varētu izmantot visas jaunākās veselības aprūpes iespējas un pacientiem nebūtu jākurn par nereti ilgo gaidīšanu rindā, lai pie valsts garantētās mediķa palīdzības tiktu. Jo īpaši daudz sūdzību par to bijis šogad, kad budžeta griezieni veselības aprūpei bijuši vieni no lielākajiem.

Tomēr ārstniecības attīstību tas nav apturējis; šogad vairakkārt ārstniecības iestādes lepojās ar ziņām: "veikta unikāla operācija", "pirmo reizi

Baltijā", "operācija, kāda nav veikta nekur citur pasaulē", "Latvijas speciālisti izdomājuši jaunu metodi" un tamlīdzīgi.

Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka, kura vadītajā klīnikā šogad arī ir bijuši vairāki veiksmes stāsti, iespēju pat krīzes laikā ko tādu paveikt skaidro vienkārši: "Medicīnas attīstību nobremzēt nevar. Tas ir process, kas ir neatkarīgs no Latvijas valstiskās neatkarības vai Latvijas budžeta." Gandrīz visu slimnīcu pārstāvji gan arī uzsver – pie mums tas nevarētu notikt bez mediķu profesionālā izaicinājuma par spīti valsts iespējām.

Izmēģina jauno

Starp šādiem Latvijas mediķu izaicinājumiem ir viens no jaunākajiem medicīnas sasniegumiem – cilmes šūnu transplantācija. 2008. gadā P. Stradiņa slimnīcā tika dibināts Šūnu transplantācijas centrs, un jau togad, izmantojot cilmes šūnas, tika veiktas pirmās veiksmīgās operācijas kardioloģijā. Šogad pirmo reizi tika veikta cilmes šūnu implantācija miokardā četrus mēnešus vecam bērnam ar smagu sirdskaiti. Taču Latvijas mediķi sākuši klīniskos pētījumus, lai slimniekiem palīdzētu arī agrīna pirmā tipa diabēta un multiplās sklerozes gadījumos. Augustā diviem otrā tipa diabēta slimniekiem veikta pirmā cilmes šūnu ievadīšana aizkuņģa dziedzerī, kam vajadzētu palīdzēt pacientiem atbrīvoties no insulīna vai zāļu lietošanas nepieciešamības. Unikālas operācijas ne tikai Latvijas vai Baltijas, bet arī pasaules mērogā veiktas arī citās lielajās slimnīcās. Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā trim pacientiem ar lieliem kaulu defektiem, kuriem iepriekš varēja palīdzēt tikai gadiem ilgs ārstēšanas kurss un vairāku posmu operācijas, izmantota Latvijas speciālistu izdomāta metode, kas slimniekiem ļauj palīdzēt daudz ātrāk. Savukārt Austrumu slimnīcā Latvijas Onkoloģijas centra un Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra speciālisti pirmo reizi vienas operācijas laikā pacientam ar mutes pamatnes un apakšžokļa ļaundabīgu audzēju izņēma audzēju un atjaunoja žokli, bet kādai 19 gadus vecai jaunietei veica līdz šim neiespējamu galvas asinsvadu patoloģijas operāciju.

Ne uz citu rēķina

Lai arī vienlaikus ar atzinību rodas jautājums, kā šādi sasniegumi iespējami krīzes laikā, kad pacienti sūdzas par veselības aprūpes pieejamību pat zemākajos līmeņos, veselības ministre Baiba Rozentāle sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra – nekādā gadījumā nevarētu apgalvot, ka tas notiktu uz kāda cita rēķina. "Pieejamība primārajos līmeņos ir ļoti laba. Jautājums ir par darba organizāciju," viņa sacīja, norādot, ka finansiālajā ziņā primārā medicīna Latvijā cietusi vismazāk, turklāt arī kopumā gada pēdējos mēnešos tomēr izdevies medicīnai atgūt daļu nogrieztās naudas. Bet, lai pieejamība tomēr būtu labāka, pēc ministres teiktā, no nākamā gada tiks ieviestas būtiskas pārmaiņas, piemēram, tiks atjaunotas pediatru prakses primārajā aprūpē. Arī līdzšinējās reformas veselības aprūpē notikušas, lai racionālāk izmantotu pieejamos līdzekļus. Bet sasniegumus medicīnā viņa vērtē kā Latvijas vadošo ārstu nopelnu, kas brīžiem strādājuši uz viena vienīga entuziasma pamata.

Seko pastāvīgi

Ne bez kritiskas izvērtēšanas slimnīcās lemjot, kuru no jaunākajām iespējamām metodēm veselības aprūpē pētīt un izmantot. Kā skaidroja V. Boka, kad ārsts vēršas pie iestādes vadības ar mēģinājumu pierādīt, ka kaut kas ir jāievieš, slimnīcas uzdevums savukārt ir izvērtēt – cik lielā mērā šī novitāte sakrīt ar slimnīcas pamatdarbību, prioritātēm un sabiedrības pieprasījumu. "Un šeit ir ļoti nepieciešami arī statistikas dati par konkrētas slimības izplatību Latvijā, mirstību un tamlīdzīgi. Un par to visu kopumā, ja mums ir zināmi savas valsts epidemioloģiskie dati, ja mums ir zināms slimnīcu finansējumus un mums ir šādi entuziasti ārsti, tad tas pat Latvijā ir iespējams," sacīja Austrumu slimnīcas vadītājs, norādot, ka arī 2010. gadā mums ir tiesības sagaidīt jaunas inovācijas medicīnā. "Pamatā Latvijā tās ienāk caur tām slimnīcām, kurās ir liela kapacitāte. Lai neapvainojas citas slimnīcas, bet lielākā daļa novitāšu Latvijā ienāk caur universitātes klīnikām, jo tur ir zinātniskais, pedagoģiskais un ārstnieciskais darbs, lai šādas inovācijas varētu parādīties," viņš piebilda.

Vienmēr gan paliekot arī praktiski neatbildams jautājums – cik lielā mērā indivīda tiesības saņemt ekstra klases pakalpojumu nonāk pretrunā ar visas sabiedrības varēšanu šim indivīdam samaksāt šo pakalpojumu. "Tikpat kā nebūs Latvijā cilvēku, kas varēs no saviem iekrājumiem apmaksāt šīs dārgās operācijas vai transplantācijas. Tāpēc tas ir solidārs ieguldījums. Taču cik lielā mērā Latvijas sabiedrība ir solidāra un izprotoša, es nevaru precīzi atbildēt; bet tas, ko esmu pamanījis publiskajā telpā – bieži vien indivīda individuālās vajadzības tiek piedēvētas veselības aprūpes sistēmai kā vājuma pazīme. Tas tā gluži nav. Bet tā ir ļoti sarežģīta tēma, kā sabalansēt cilvēka un sabiedrības vajadzības," sacīja V. Boka.

***

SASNIEGUMI LATVIJAS MEDICĪNĀ 2009. GADĀ

- Martā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā pirmo reizi Baltijas un Skandināvijas valstīs veica muguras skriemeļu fiksācijas operāciju ar minimālu iejaukšanos. Līdz šim ik gadu tika veikts aptuveni 300 operāciju ar atklāto griezumu, bet šoreiz operācijas laikā tika veikti tikai nelieli iegriezumi instrumentu ievadīšanai katras fiksācijas skrūves ievietošanas vietā.

- Maijā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi Latvijā tika veikta cilmes šūnu implantācija miokardā četrus mēnešus vecam bērnam ar smagu sirdskaiti.

- Augustā diviem otrā tipa diabēta pacientiem veikta Latvijā pirmā cilmes šūnu ievadīšana aizkuņģa dziedzerī, kam vajadzētu palīdzēt pacientiem atbrīvoties no insulīna vai zāļu lietošanas nepieciešamības. Šāda operācija nekur citur pasaulē nav veikta.

- Augustā ar jaunu metodi pirmo reizi Baltijā Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas speciālisti veiksmīgi operējuši trīs pacientus ar lieliem kaulu defektiem. Metodi izdomājuši Latvijas speciālisti. Operācijas laikā kaula defekta vieta tiek aizstāta ar titāna caurulīti, kuru aizpilda ar plastisko kaula materiālu, kas paņemts no paša pacienta augšstilba kaula kanāla.

- Septembrī P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā astoņu stundu ilgā operācijā atjaunota plīsusi aorta, glābjot dzīvību 62 gadus vecam vīrietim. Latvijā tā bija pirmā šāda veida operācija.

- Septembrī Latvijas Onkoloģijas centra un Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra speciālisti pirmo reizi Latvijā vienas operācijas laikā pacientam ar mutes pamatnes un apakšžokļa ļaundabīgu audzēju izņēma audzēju un atjaunoja žokli. Operācija ilga 12 stundas, un to veica līdztekus divas brigādes.

- Novembrī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā 19 gadus vecai jaunietei veikta sarežģīta galvas asinsvadu patoloģijas operācija.

- Novembrī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, izmantojot jaunākās paaudzes angiogrāfu, veiksmīgi veiktas divas pasaules mērogā unikālas operācijas pacientiem ar aknu cirozi.

Latvijā

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Svarīgākais