Slimnīcu iespējama saplūšana un apvienošanās ar kādu no zāļu vairumtirgotājiem varētu negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu tirgu un pastiprinātu viena tirgus dalībnieka vadošās pozīcijas zāļu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgos.
Šodien Rēzeknes domes vadība plāno tikties ar Ludzas novada domes vadību, lai pārrunātu jautājumus par Rēzeknes un Ludzas slimnīcu darbu un slimnīcu sadarbības iespējām, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Bezdarbnieku skaits, kuru pēdējā nodarbošanās bijusi saistīta ar medicīnu, pārsniedz tūkstoti. Bet vislielākais atlaisto medicīnas darbinieku daudzums bijis Rīgas 1. slimnīcā, kur darbavieta uzteikta vairāk nekā 400 cilvēkiem. Salīdzinoši daudz mediķu atlaisti arī Talsos, Bauskā un citur.
Finanšu ministrijai tiks dots uzdevums atrast budžetā vēl 25 miljonus latu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimnīcu darbību līdz šā gada beigām.
Pirms gada izveidots fonds, aiz kura, pēc nozares profesionālu domām, varētu stāvēt lielākais zāļu lieltirgotājs "Recipe Plus" kāro privatizēt Latvijas mazās slimnīcas, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Medicīniskās aparatūras iegādei nav bijis pārraudzības un tuvākajā laikā arī nebūs.
Treknajos gados slimnīcu bruņošanās sacensība ritēja pilnā sparā – kam labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, tam iespējas piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas.
Termometri, linolejs, kušetes, saliekamās gultas, remonts infekcijas slimību nodaļā, vecāku mājas celtniecība – tas ir tikai neliels uzskaitījums Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) brīdinājumu, ka novembrī un decembrī pat neatliekamā medicīniskā palīdzība var būt tikai par maksu, Veselības ministrija nenoliedz, jo naudas šim periodam tiešām vairs neesot.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca šogad un pērn veikušas investīcijas vairāku miljonu latu apmērā.
Bērniņa gaidīšana vecākiem ir saistīta ne tikai ar lielām cerībām, bet bieži arī ar lieliem satraukumiem – vai viss būs labi, vai mazulis būs vesels, vai dzemdības noritēs viegli. Dzemdību nodaļu slēgšana vairākos reģionos šo satraukumu tikai pastiprinājusi.
Piektdien, 18.septembrī, veselības ministre, profesore Baiba Rozentāle kopā ar valsts galveno speciālisti narkoloģijā dr. Astrīdu Stirnu un galveno speciālistu psihiatrijā dr. Jāni Buģinu apmeklēs slimnīcu „Ģintermuiža” un Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centru, lai klātienē iepazītos ar ārstniecības iestāžu darbību samazinātā finansējuma apstākļos.
Kamēr Veselības ministrija uzsver to, cik daudz štatu reorganizācijas rezultātā samazināts pārvaldes institūcijās, tostarp aģentūrās, ietaupot valsts līdzekļus, valsts slimnīcu administrācija augusi. Turklāt arī uz tā rēķina, ka darbā tiek paņemti likvidēto aģentūru darbinieki.
Tuvākajos divos līdz trīs gados nepieciešams saglabāt pašreizējo stacionāro pakalpojumu sniedzēju skaitu, vienlaicīgi veicinot slimnīcu apvienību veidošanos, norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai, kas šodien tika prezentēts Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Veselības ministre Baiba Rozentāle pēc tikšanās ar Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūras (TPSVA) kolektīvu uzskata, ka darbinieki izprot nepieciešamās reformas, veicot iestādes reorganizāciju.
Ventspils dome vēl nav pieņēmusi lēmumu par apvienības veidošanu starp pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" un AS "Talsu slimnīca", taču vadības līmenī šis jautājums ir apspriests, un Ventspils dome konceptuāli šādu sadarbību atbalsta, aģentūru LETA informēja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Vairākās slimnīcās, piemēram, Krāslavā, Alūksnē, Talsos un citviet, kurās valsts bija nolēmusi diennakts stacionāro palīdzību vairs neapmaksāt, tā tomēr vismaz daļēji tiks saglabāta. To ļāvusi apvienību izveidošana ar citām ārstniecības iestādēm, uz ko iepriekš mudināja Veselības ministrija.
Veselības ministrijas speciālisti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien atkārtoti uzsvēra, ka papildus nepieciešamais finansējums nozarei šogad ir 44,8 miljoni latu, uz ko finanšu ministrs Einars Repše atbildēja, ka tas nav iespējams.
Nākamgad veselības aprūpes nozarei plānots novirzīt 367 miljonus latu, liecina Finanšu ministrijas sākotnējie aprēķini budžeta izdevumiem sadalījumā pa funkcijām.
Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) šodien vizītes laikā Daugavpilī atzinusi, ka cīņā par papildus finansējuma piešķiršanu medicīnai viņai ļoti svarīgs ir arī pašvaldību atbalsts.