Skandāls ap Bērnu slimnīcu, kas uzbangoja pagājušās nedēļas nogalē, sāk iegūt noplakuša viļņa formas. Slimnīcas valde pagaidām paliks, kur ir, vienīgi slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis neaizies pēc Triju Zvaigžņu ordeņa.
Norādes uz Tautas partijas melno kasi, kas miglaini parādījās uzreiz pēc KNAB veiktajām aizturēšanām, kļuvušas vēl izplūdušākas nekā iepriekš. Visu noskaidros izmeklēšana un tiesa, kas, kā zināms, Latvijā ir kā runga ar diviem galiem – tā parasti velkas tik ilgi, ka ļauj atrasties nevainīgiem aizdomu ēnā nto laiku, bet vainīgiem – nto laika sprīdi palikt nesodītiem.
Tomēr Bērnu slimnīcas gadījumā lietas tiesiskie aspekti ir vienā svaru kausā ar morālajiem. "Nozagta uzticība," – tā LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? situāciju raksturoja organizācijas Lielie Bērnu slimnīcai pārstāvis Gints Knoks. Atliek tikai piekrist. Šoreiz uzticēšanās ir pat svarīgāks jautājums par tiesiskajiem aspektiem, jo gluži loģiski izveidojusies neuzticība tam, ka nodokļu maksātāju un ziedotāju līdzekļu izmantošana Bērnu klīniskajā slimnīcā ir lietderīga un godīga, var nobremzēt arī būtiskus un labus projektus, kas palīdzētu nosargāt dārgāko, kas sabiedrībai vispār var būt – bērnu veselību. Ja tiešām Mozga kungam "Bērnu slimnīca ir visa dzīve", kā to emocionāli raksturojusi veselības ministre Baiba Rozentāle, tad tieši tāpēc viņam vajadzēja nevis gaidīt, bet paiet malā uzreiz un pašam, nevis vaimanāt par dunci mugurā un gaidīt advokātu Veselības ministrijas personā. Citādi diez vai šajos Ziemassvētkos ziedotāju sirdis pret Bērnu slimnīcu atmaigs tiktāl, ciktāl bija nobriedušas atmaigt.
Un Rozentāles pārstāvētā Tautas partija varēja kategoriskāk uzstāt uz valdes atsaukšanas nepieciešamību, ja gribēja politiski norobežoties uz ēnas, ko uz to met šis skandāls.
Savukārt KNAB varētu precīzāk dot norādes sabiedrībai, kas tad patiesībā ir noticis ar šo jaunā slimnīcas korpusa celtniecības skandālu, nevis pieļaut baumu cirkulēšanu par to, ka pie slimnīcas valdes locekļa kratīšanā izņemtas pasakainas naudas summas. Neprecīza informācija un ar to saistītā viļņa dzīšana politiskā virzienā dod aplamus signālus un galu galā veicina to, ka var zust uzticēšanās arī pašai izmeklēšanai. Ja jau sākotnējā KNAB operācija ir bijusi tik spīdoša, tad tam bija jārēķinās, ka aizturēto tiešā un netiešā advokatūra nekavēsies norādīt uz jebkuru niansi, kas liks nodomāt – ahā, kārtējā politizrēķināšanās?!
Savukārt valdības vadītājam, kuru var apsveikt ar ātru reaģēšanu un konkrētām prasībām par slimnīcas valdes atstādināšanu, būtu jāsaprot arī, ka koruptīvas naudas figurēšana medicīnā nav attaisnojums, lai neparedzētu līdzekļus pietiekamā apjomā veselības aprūpei. Cilvēki pilnībā atgūs uzticēšanos veselības aprūpei un slimnīcām ne tikai tad, kad cietumos tiks samesti korumpanti, bet arī tad, kad tā tiks adekvāti finansēta un nodrošināta cilvēka cieņai un veselībai atbilstošā apjomā.