Saasinās premjera un veselības ministres attiecības; domāts par Rozentāles nomaiņu

© f64

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintara Mozga komandējums Ķelnē kārtējo reizi attālinājis jautājuma galīgo izlemšanu par slimnīcas valdes atstādināšanu vai vismaz tās darbības apturēšanu uz laiku.

Nekas gan arī šobrīd neliecina, ka gaidāmi kādi krasi pavērsieni, – par iespējamo valdes nomaiņu pat varbūtības līmenī negrib runāt nedz par veselības nozari atbildīgā ministre Baiba Rozentāle (TP), nedz pats slimnīcas vadītājs. Tiesa, uz valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 18. novembrī, kurā viņam bija plānots pasniegt Triju Zvaigžņu ordeni, Dz. Mozgis nolēmis nedoties. Vēstulē Valsts prezidentam viņš lūdzis šogad to nepasniegt, ņemot vērā situāciju, kas izveidojusies bērnu slimnīcā.

Jautājums par valdes un politiķu atbildību tiek vilcināts jau nedēļu – publiskajā telpā pirmās ziņas par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto kratīšanu bērnu slimnīcā parādījās jau pagājušajā trešdienā. Ministre lēmumu par valdes atbildību solīja pieņemt pēc tikšanās ar KNAB priekšnieku. "Manā rīcībā šobrīd nav faktu, lai izteiktu neuzticību Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Dzintaram Mozgim. Arī pēc sarunas ar KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti netika iegūta papildu informācija, kas liecinātu, ka profesors Mozgis slimnīcas darbu vadījis negodprātīgi," pēc tam sacīja veselības ministre. Vēl gan viņa aprunāšoties arī ar pašu Dz. Mozgi. No B. Rozentāles teiktā žurnālistiem varēja noprast, ka viņas vilcināšanos asākai rīcībai var skaidrot arī ar personīgo dilemmu, jo abi nāk no ārstu vides un B. Rozentāle kolēģi pazīst daudzus gadus. "Jūs saprotat, ka bērnu slimnīca ir visa viņa dzīve!" par Dz. Mozga situāciju izteicās ministre, norādot, ka klīnikas vadītājam esot arī liels atbalsts slimnīcas darbinieku vidū, kas lūguši saglabāt viņu valdes priekšsēdētāja amatā.

Politiski šāda nostāja vēl vairāk pretnostata veselības ministres un premjera attiecības, kurš turpina uzstāt uz asāku rīcību bērnu slimnīcas jautājumā. Turklāt atjaunojusies valdības pārstāvju tradīcija komunicēt ar preses un dažādu rezolūciju starpniecību. Jāatgādina, ka septembrī gan V. Dombrovskis, gan B. Rozentāle apņēmās to nedarīt un reizi nedēļā tikās klātienē. Taču tagad iepriekšējā prakse atsākta. Veselības ministri, piemēram, aizskāris tas, ka piedalīties LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? premjers licis ar rezolūciju, uz kuras ar sarkaniem burtiem uzspiests zīmogs – "steidzami". "Tas ir kaut kas unikāls!" par to stāstot, emocionāli izsaucās B. Rozentāle, norādot, ka līdzšinējā Latvijas politikā nekas tāds neesot pieredzēts.

Šīm attiecībām gan ir plašāks politisks konteksts. Premjera pārstāvētais Jaunais laiks politikas kuluāros spriež, ka vajadzētu pat prasīt pašas ministres atkāpšanos, – par to neoficiālās sarunās ar Neatkarīgo ieminējušies vairāki deputāti Saeimā. Taču pagaidām diezgan lielā neskaidrība par iespējamajiem attīstības scenārijiem un citu koalīcijas partneru plāniem, kas saistās ar šīs valdības pastāvēšanu, politiķus dara piesardzīgus, lai par šo soli atklāti izšķirtos.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais