Mediķiem sola algas vairs nemazināt

Lai arī turpmāka algu samazināšana publiskajā sektorā joprojām nav izslēgta, tā noteikti vairs neskaršot medicīnā strādājošos, apsolījusi veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). Viņa pauda pārliecību, ka ārstniecības personu atalgojums jau ir sasniedzis zemāko punktu un nākamgad vairs netiks samazināts.

Atšķirībā no citām reizēm, kad ministres pozīcija ir bijusi citāda nekā valdības vadītāja teiktais, šoreiz tas saskan arī ar premjera Valda Dombrovska (JL) iepriekš pausto. Arī viņš pirms nedēļas Saeimā, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS) un veselības aprūpes organizāciju pārstāvjiem, pēc tam sacīja, ka mediķiem algas mazinātas vairs netiks. Arī veselības aprūpes budžets noteikti nebūšot mazāks kā 3,4% no IKP.

Veselības ministre B. Rozentāle vakar, tiekoties ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, apliecināja, ka tiks atsākts darbs arī pie cilvēkresursu attīstības programmas reanimēšanas.

"Absolūti kritiskais punkts ir sasniegts, un mūsu uzdevums ir izveidot pamatprincipus jaunajai cilvēkresursu programmai, lai jauniešiem, kuri vēlēsies iegūt izglītību medicīnā, būtu skaidrs, kas viņus sagaida pēc mācību beigšanas," atzina B. Rozentāle. Tas, ka pašreizējā programma ar tajā ietvertajiem plāniem par nepieciešamo ārstu skaitu un specialitātēm sen vairs neatbilst realitātei, uzsvērts jau vairākkārt.

Jau rakstīts, ka mediķu algas šogad samazinātas vairāk nekā par trešdaļu – jūlijā nosacītais valsts finansējums algām tika samazināts par 20%, bet par 15–20% atalgojums tika samazināts arī pirms tam. Tas nozīmē, ka ārstiem atalgojums ir vidēji nedaudz virs 300 latiem, bet medicīnas māsām – 200 latu pirms nodokļu nomaksas. Jāpiebilst gan – tas nenozīmē, ka visās ārstniecības iestādēs, kur sniedz valsts pakalpojumus, mediķi vairāk nesaņem, jo ārstniecības iestāde ir kapitālsabiedrība, tātad pati ir tiesīga iekšēji pārdalīt līdzekļus, lai darbinieki saņemtu vairāk, piemēram, vairāk samazinot administrācijai, mazāk – ārstniecības personālam. Tiesa, ņemot vērā ārstniecības iestāžu finansēšanas specifiku, samazinājumi var būt arī lielāki.

Latvijā

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Svarīgākais