Iespējams, vairākas slimnīcas tomēr varēs atsākt lietot jau paņemtos, bet iesaldētos valsts galvotos kredītus, ja vien Veselības ministrija un ārstniecības iestādes spēs pārliecināt Finanšu ministriju par slimnīcu maksātspēju.
Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) uz šo iespēju raugās optimistiski, jo, pēc viņas teiktā, valdība saprotot, ka slimnīcu attīstība jāturpina. Tiesa, premjers Valdis Dombrovskis (JL) norādījis, ka jau pašlaik ir slimnīcas, kas ar saistībām nav tikušas galā.
V. Dombrovskis pēc koalīcijas sanāksmes, kurā šis jautājums apspriests, vakar atzina, ka ir saņemti diezgan daudz Finanšu ministrijas iebildumi. Tāpēc vispirms Finanšu ministrijai ar Veselības ministriju problēmjautājumi ir jāizrunā, un atkarībā no šo sarunu rezultātiem valdība lems par tālāko rīcību. V. Dombrovskis arī atzina, ka Valsts kase ir izteikusi savas bažas par ārstniecības iestāžu maksātspēju, jo ir divas slimnīcas, kuru vietā kredītmaksājumi jau ir bijuši jāsedz valstij, jo pašas ārstniecības iestādes to nav varējušas atļauties, – tās ir Kuldīgas un Ludzas slimnīcas.
Finanšu ministrijā Neatkarīgajai norādīja, ka Veselības ministrijai ieteikts pārskatīt biznesa plānus, uz kā pamata tika izsniegti valsts galvotie aizdevumi. Ņemot vērā, ka Veselības ministrija ziņojumiem ir noteikusi informācijai ierobežoto pieejamību, pašlaik konkrētāk Finanšu ministrija nevarot tos komentēt, taču plānots, ka šīs nedēļas laikā ministriju pārstāvji tikšoties, lai šo jautājumu pārrunātu. Iespējams, jau nākamnedēļ plānots to izskatīt Ministru kabineta komitejā vai Ministru kabineta sēdē.
Zināms, ka galvenokārt iesaldēto kredītu problēma skārusi P. Stradiņa slimnīcu, Austrumu slimnīcu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. Finanšu ministrijas lēmuma dēļ, kas paredzēja apturēt valsts galvoto kredītu izmantošanu, ārstniecības iestādēs izveidojusies situācija, ka daudzi iesākti projekti palikuši pusratā. Piemēram, Bērnu slimnīcā ir uzcelts jauns daudzfunkcionāls korpuss, Austrumu slimnīcā – Neatliekamās palīdzības centrs, taču pagaidām tās ir tikai telpas. Neatkarīgā jau rakstīja, ka aprīkojuma un aparatūras iegādei nauda nav pieejama. Un tieši tādēļ nepieciešams valdības akcepts kredītu lietošanai, lai iesākto varētu pabeigt.
Slimnīcu vadība ir pārliecināta, ka kredītu atdot varēs. Par to ir pārliecināta arī veselības ministre, turklāt paužot bažas, ka, neizmantojot kredītu, bankas līgumu varētu lauzt. "Bet mums noteikti ir jāturpina ieguldīt slimnīcu attīstībā. Turklāt šis attiecas tikai uz trim lielajām universitātes klīnikām un psihoneiroloģiskajām slimnīcām, un jāatmaksā šis kredīts ir līdz 2049. gadam," viņa sacīja.