Plānveida veselības aprūpes nav
Plānveida operācijas un cita veida medicīniskā aprūpe stacionāros ir būtiski ierobežota jau kopš vasaras vidus, jo pēc pēdējiem budžeta griezieniem valsts to vairs neapmaksā.
Nākamgad valdība solījusi medicīnai labvēlīgāku finanšu situāciju, taču plānveida aprūpes atjaunošana iepriekšējā apjomā nenotiks, Veselības ministrijā noskaidroja Neatkarīgā.
Tas nozīmē, ja vien nepieciešamā palīdzība nebūs neatliekama un slimība nebūs uzveicama ar ambulatorās medicīnas palīdzību, tad, lai apmaksātu kādu operāciju, arī turpmāk būs jāver vaļā vai nu savs maciņš, ja tas iespējams, vai arī jāgaida, kad valstī finansiālā situācija uzlabosies. Vēl ilgāka gaidīšana gan nozīmēs apburto loku – nesaņemot vajadzīgo ārstēšanu, vienā brīdī strauji var pieaugt ielaistu slimību, tātad akūto pacientu skaits, kuru aprūpe izmaksā jau daudz dārgāk. Ņemot vērā dažādu slimību attīstības gaitu, Ārstu biedrībā lēsts, ka jūtamas sekas varētu izpausties nākamā gada pirmajā pusē. Tāpat mediķu aprindās norāda uz risku, ka varētu sākties tā sauktā pacientu akutizēšana, kas nozīmē – pacienta veselības stāvoklis vēl nav kritisks, tomēr gadījums tiek klasificēts kā akūts, lai cilvēks varētu saņemt nepieciešamo operāciju.
Ar slimību saasinājumiem rēķinās
Veselības ministrijā Neatkarīgajai atzina – ar akūto pacientu skaita pieaugumu rēķinās un ar pagaidām prognozēto veselības budžetu vajadzētu pietikt, lai neatliekamo palīdzību varētu sniegt lielākam pacientu skaitam, nekā tas bijis līdz šim. Ja tas nebūšot iespējams, tikšot lūgti papildu līdzekļi, taču pagaidām neesot pamata domāt, ka iedzīvotājiem atkal ir drauds palikt bez medicīniskās aprūpes akūtos gadījumos.
Veselības ministre Baiba Rozentāle sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka nav jau gluži tā, ka valsts apmaksātās plānveida veselības aprūpes pašlaik nav vispār. "Plānveida palīdzība tiek nodrošināta bērniem – varbūt jāgaida garākās rindās, bet ir, tāpat ir traumatoloģija un ortopēdija. Psihiatrijā un onkoloģijā arī palīdzība tiek nodrošināta," sacīja B. Rozentāle. Turklāt arī veselības aprūpe dienas stacionāros, pie speciālistiem ambulatorajā aprūpē un pie ģimenes ārstiem joprojām ir pieejama.
"Tā ka situāciju nevajag arī pārāk pārspīlēt. Turklāt ambulatorajā aprūpē pat nav izpildītas kvotas," piebilda ministre. Tas nozīmē, ka valsts iedalītā nauda šim mērķim pat paliek pāri un speciālisti neapkalpo tik daudz pacientu, kā varētu. To, ka nākamgad valsts apmaksātā plānveida ārstniecība būs pieejama plašākam lokam nekā tagad, ministre gan nesolīšot "drošības pēc". Taču, kamēr budžets nav pieņemts, ministrijā esot cerības, ka veselības gada budžets varētu būt arī lielāks par pašlaik solītajiem 404 miljoniem latu jeb 3,4% no IKP.
Saruks pakalpojumu grozs
Tomēr Veselības ministrijā jau kādu laiku spriež arī par valsts apmaksāto pakalpojumu groza samazināšanu, kas ļaus ietaupīt valsts līdzekļus. Profesionālajām asociācijām uzdots šajā sakarā iesniegt priekšlikumus, ko attiecīgajā jomā valsts varētu neapmaksāt, taču pagaidām lēmumi par to nav pieņemti. Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders skaidroja, ka vispirms jāveic aprēķini, kāds, neapmaksājot kādu programmu, vispār būtu ietaupījums un vai finansiālie ieguvumi ir samērojami ar to diskomfortu, ko pakalpojuma neapmaksāšana radīs pacientam. Jāatgādina, ka jūlijā vairāki pakalpojumi jau tika izņemti no valsts apmaksāto saraksta – no budžeta vairs neapmaksā pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus, mākslas terapijas speciālista sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus. Sākotnēji tika atceltas arī plānveida endoprotezēšanas operācijas, taču šim mērķim naudu tomēr atrada.
Maksas medicīnai – izdevība
Radusies situācija gan ir izdevīga maksas medicīnas biznesa pārstāvjiem, kuri tagad cenšas ieņemt atbrīvoto nišu, piedāvājot plānveida ķirurģisko operāciju veikšanu. Tādu soli spēruši, piemēram, Medical Premium, Veselības centrs 4. Maksas pakalpojumus cenšas attīstīt arī valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, kuras ievērojamu valsts finansējuma daļu ir zaudējušas un cenšas to atgūt, konkurējot maksas medicīnas tirgū. Pirms pāris mēnešiem tās paziņoja par būtisku maksas pakalpojumu cenu samazinājumu.
2007. gadā un 2008. gadā apmēram trešdaļu no kopumā sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosedza maksas medicīna, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija. Par to, kā situācija ir mainījusies šobrīd, statistikas datu vēl nav. Taču mediķu novērojumi liecina, ka viennozīmīgi maksas pakalpojumu izmantošanas īpatsvars ir palielinājies.