Grib atļauju slimnīcām lietot kredītus
Finanšu ministrijas lēmuma – apturēt valsts galvoto kredītu izmantošanu – dēļ ārstniecības iestādēs izveidojusies situācija, ka daudzi iesākti projekti palikuši pusratā. Piemēram, Rīgā Bērnu slimnīcā ir uzcelts jauns daudzfunkcionāls korpuss, Austrumu slimnīcā – neatliekamās palīdzības centrs.
Taču pagaidām tās ir tikai telpas. Aprīkojuma un aparatūras iegādei nauda nav pieejama. Lai varētu turpināt iesāktos projektus par jau paņemtajiem kredītiem, valdības akceptu gaida arī P. Stradiņa slimnīca.
Slimnīcu vadība ir pārliecināta, ka naudu izmantot jāļauj, lai tā neizrādītos izšķērdēta, turklāt ārstniecības iestādes var nopelnīt, tikai sniedzot pakalpojumus, un iespējas tos sniegt attiecīgi nosaka slimnīcu iespējas parādus atmaksāt. Tam piekrīt arī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). "Mans nākamais uzdevums sarunās ar Finanšu ministriju un valdībā ir kredītu izmantošanas atļaušana," viņa uzsvēra. Pēc ministres teiktā, aprīkojuma iegāde kavējas "tikai tāpēc, ka Finanšu ministrija vienpersoniski aizliegusi šos valsts galvotos kredītus izmantot".
Par spēju maksāt nešaubās
"Nauda, kas stāv kontā un netiek lietota – tā ir nelietderīgi izmantota nauda," sacīja B. Rozentāle. Runājot, piemēram, par Austrumu slimnīcas neatliekamās palīdzības centra projektu, viņa skaidroja, ka tas ir nepieciešams, jo, ņemot vērā Rīgas 1. slimnīcas slēgšanu, nākamgad neatliekamās palīdzības plūsma tiks novirzīta uz Austrumu un Stradiņa slimnīcu. "Un šis ir ļoti izdevīgs kredīts ar izdevīgiem noteikumiem," viņa piebilda.
Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka turklāt uzsver, ka nešaubās par spēju atdot parādu, jo lielāko summas daļu jāsāk atdot tad, kad krīzes droši vairs nebūšot – pamatsummu, kas ir viens miljons latu gadā, jāsāk atmaksāt tikai no 2015. gada. "Un slimnīcai, kuras apgrozījums ir 40 miljonu gadā – un droši vien tad būs 45 miljoni –, tie ir viens līdz divi procenti no gada apgrozījuma. Jūs varat runāt ar jebkuru biznesmeni, un viņš jums pateiks – ja ilgtermiņa ieguldījumi ir jāatmaksā 1–2% apmērā no apgrozījuma, tas praktiski nav nekas. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt valsts galvojuma atmaksāšanas iespējas un lietderību," sacīja V. Boka. Turklāt, pēc viņa teiktā, pirmām kārtām tas ir pacientu interesēs. "Mums jau nav nekādas intereses te vienkārši salikt dzelzs trumuļus un priecāties par lietām," viņš piebilda. Ja valdība kredītu lietot atļaušot, tad jau nākamā gada pirmajā pusē varēšot pilnīgi jaunā kvalitātē sākt neatliekamās palīdzības sniegšanu.
Izmantota niecīga daļa
Biznesa plānu Rīgas Austrumu slimnīca bija sagatavojusi jau 2006. gadā un saņēma atbalstu valsts galvojuma veidā. "Mūsu rīcībā it kā ir 39 miljoni latu. Bet pašlaik ir apturēta līdzekļu apgūšana ar Finanšu ministrijas lēmumu, bet no šiem 39 miljoniem latu, kas piešķirti mums uz ļoti lielu termiņu, esam paspējuši apgūt deviņus miljonus," stāstīja V. Boka. Slimnīcas attīstībā gan ieguldīti arī pašu līdzekļi, kā arī Eiropas Savienības nauda, piemēram, jaunā staru terapijas iekārta iegādāta par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 3,11 miljoniem latu ar 15% līdzfinansējumu.
Jāatmaksā, arī ja neizmanto
Kredīta naudas izmantošanu Finanšu ministrija apturējusi jau vasarā, paužot bažas, vai slimnīcas tos spēs atdot. Arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis veselības ministrei vairākkārt lūdzis skaidrot situāciju ar slimnīcu kredītiem. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka pēc palīdzības maksājumu segšanai līdz šim vērsušās divas slimnīcas – Ludzas un Kuldīgas.
Kopējā valsts galvoto aizdevumu summa veselības iestādēm ir 157 miljoni latu, no kuriem iztērēta mazāk nekā puse. Tāpat Finanšu ministrija lūgusi pārskatīt Veselības ministrijai ārstniecības iestāžu biznesa plānus, uz kuriem balstoties, nauda aizņemta. Veselības ministrija uz to atbildējusi, ka projektu realizācija slimnīcās jāturpina, kā iepriekš plānots, jo, tos apstādinot, slimnīcām tik un tā būs jāturpina maksāt kredīts. Turklāt būs jāizdod papildu līdzekļi gan līgumu slēgšanai, gan arī vēlāk celtniecības un infrastruktūras uzlabošanas darbu atsākšanai. Bet tagad turpināt infrastruktūras darbus ir pat izdevīgi, jo kritušās celtniecības cenas. Turklāt līdz šim slimnīcām lielākoties neesot bijušas problēmas ar šiem maksājumiem.