Līdzšinējās Veselības ministrijas sarunas ar Finanšu ministriju par jau paņemto, bet iesaldēto valsts galvoto slimnīcu kredītu izmantošanu virzījušās bez rezultāta. Otrdien bija paredzēts šim jautājumam pielikt punktu ar lēmumu valdības sēdē, taču tas atlikts vismaz par nedēļu, jo koalīcijā nav panākta vienprātība.
Slimnīcu valsts galvoto kredītu izmantošanu atbalsta ministres pārstāvētā Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība un apvienība TB/LNNK. Savukārt pret to pagaidām iebilst premjera un finanšu ministra pārstāvētais Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība.
Veselības ministre neesot varējusi koalīcijas partneriem sniegt pilnīgu skaidrību jautājumos, kas saistīti ar šo kredītu izmantošanu, situāciju Neatkarīgajai skaidroja Jaunā laika deputāte Ingrīda Circene, tāpēc esot vēl jāanalizē, vai valsts neuzņemsies saistības, kuras būs papildu slogs budžetam. Veselības ministre Baiba Rozentāle gan šādu nostāju nosaukusi par nespēju domāt ilgtermiņā, norādot, ka patiesībā tieši vilcināšanās valstij izmaksā dārgi.
Atsevišķi neizdala
"Slimnīcas rūpīgi analizējušas savas iespējas, izstrādāti biznesa plāni, lai saņemtu valsts galvotos kredītus. Neļaujot šo naudu turpināt izlietot, sabiedrība zaudē vairākkārt – tiek zaudēts laiks objektu būvniecībai, kamēr būtiski samazinājušās celtniecības izmaksas, bet procenti bankām jāmaksā tik un tā," sacīja ministre. Pēc viņas teiktā, kredītus ar tik izdevīgiem noteikumiem slimnīcas pārredzamā nākotnē vairs nesaņems. Turklāt Veselības ministrijā valda viedoklis, ka kredītu izmantošana jāatļauj visām slimnīcām, kurām tie paņemti. Tāpēc iet uz kompromisiem, kas paredzētu atļauju tos izmantot vismaz atsevišķiem projektiem, par kuriem koalīcijā nav konceptuālu domstarpību – Bērnu klīniskās universitātes jaunā korpusa un Austrumu slimnīcas Neatliekamās palīdzības centra aprīkošanai –, pagaidām nedomā.
Procenti jāmaksā tāpat
Tikmēr ķīlnieku lomā palikušas pašas slimnīcas, kuras nevar pabeigt iesākto. "Šobrīd nauda ir ieskaitīta kontā, un mēs jau vairākus mēnešus maksājam procentus. Tas ir muļķīgākais šai procesā. Jo kredīta izmantošana jau ir apturēta, bet nevar apturēt to, ka bankai jāmaksā procenti," Neatkarīgajai stāstīja Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka. Viņš uzsvēra, ka uzbūvētais korpuss nevar palikt tukšs. "Gaiļezeram kreisajā pusē ir padomju laikā uzbūvēts korpuss, ko gribēja nodot kā dzemdību namu. Tā viņš tur stāv uzbūvēts un neapgūts. Un otrā pusē tagad būs brīvvalsts laikā uzbūvētais... Šie jautājumi kaut kā ir jārisina," viņš sacīja.
V. Boka arī īsti neizprot Finanšu ministrijas nostāju. Koalīcijas sanāksmē, kurā viņš bijis klāt, ministrijas ierēdņi esot teikuši, ka varot taču aparatūru paņemt no tām slimnīcām, kuras slēdz. "Tā ir pilnīgi destruktīva pieeja," sacīja V. Boka, jo aparatūra, kas šajās slimnīcās lietota, neesot tāda līmeņa un jaudas, kāda nepieciešama tādam neatliekamās palīdzības centram, kāds top Austrumu slimnīcā, Gaiļezerā. Arī biznesa plānu pārskatīšanai, kas ir viens no Finanšu ministrijas uzstādījumiem, neesot pamata. "Es īsti neredzu iespējas uzrakstīt citu plānu, jo kredītnosacījumi nemainās. Banka ir piekritusi konkrētam biznesa plānam. Tāpēc, manuprāt, drīzāk vajadzētu vēl izvērtēt risku – ja mums liek mainīt pašu biznesa plānu, vai banka nevarētu izvirzīt nosacījumus, ka tas ir jauns kredītlīgums ar jauniem procentiem, kas vairs nebūs tādi, kādi tie bija noslēgšanas brīdī," viņš sprieda.
Tikai sākums?
No I. Circenes teiktā gan izriet, ka šaubas ir par atsevišķu slimnīcu nākotnes plāniem. Piemēram, P. Stradiņa slimnīca kopumā plānojot 300 miljonu vērtu attīstības projektu, bet atbildes, vai šobrīd aizņemtā summa – 42 miljoni latu – ir daļa no šiem 300 miljoniem, nav. Taču, pēc viņas teiktā, tādējādi ir risks, ka tiek sākts projekts, kura kopējā summa būs 300 miljoni, un tie būs jāatmaksā valstij. "Jo viņiem jau pašreiz ir 15 miljonu latu parāds, tas nozīmē, ka viņi nav spējīgi maksāt vēl valsts galvotu kredītu," sprieda I. Circene. Pašas slimnīcas gan iepriekš uzsvērušas, ka tām problēmu atdot valsts galvotos kredītus nebūšot.