Jautājums referendumā par krievu valodas statusu vēlētājiem grūtības nesagādā, jo viņi jau laikus mājās izpētījuši, kā jābalso, tādēļ cilvēki nepēta iecirkņu kabīnēs izvietotos Centrālās vēlēšanu komisijas plakātus, novēroja aģentūra LETA.
Šodien no Latvijas cietumos mītošajām personām referendumā par otru valsts valodu piedalīsies 4047 ieslodzītie jeb gandrīz 90% no tiem, kuriem ir balstiesības, aģentūru LETA informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes vecākā referente Ināra Makārova.
Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien Latvijas vēstniecībā Varšavā (Polijā) ir piedalījies tautas nobalsošanā, lai atbalstītu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, nra.lv informēja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
Vairākos Rīgas vēlēšanu iecirkņos balsotāji referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai veido garas rindas, novēroja aģentūra LETA.
Līdz plkst.8 Valsts policija (VP) nav saņēmusi nekādu informāciju par pārkāpumiem referenduma norisē. Pirmās stundas laikā pēc vēlēšanu iecirkņu atvēršanas Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 25 200 balsotāju jeb 1,63% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Pagaidām iecirkņos ārvalstīs referendumā par krievu kā otro valsts valodu nobalsojuši 168 pilsoņi jeb 0,31% no vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) līdz plkst.8 apkopotā informācija.
Referenduma laikā Drošības policija un Valsts policija strādās pastiprinātā režīmā, lai identificētu potenciālos riskus un apdraudējumus, kas varētu ietekmēt tautas nobalsošanas norisi, kā arī, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un nepieļautu likumpārkāpumus referenduma norises vietās.
Alūksnes novada vēlēšanu iecirkņos, līdzīgi kā citviet Latvijā, no rīta pirmie steidz nobalsot iedzīvotāji, kuriem šī ir darba diena. No rīta iecirkņos ierodas arī pa kādam makšķerniekam, kuri tālāk dienu iecerējuši pavadīt svaigā gaisā pie dabas.
Līdz 12:00 Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 415 767 pilsoņi jeb 26,91% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Pagaidām nav informācijas, ka pēc referenduma varētu notikt kādas plašākas akcijas vai protesti, intervijā LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Biedrības "Dzimtā valoda" līderis un viens no krievu valodas referenduma iniciatoriem Vladimirs Lindermans uzskata, ka Labas gribas manifests vienos tos krievus, kuri nav ietekmīgi vai populāri krievu kopienā, bet gan tos, kas ir lojāli patreizējiem Latvijas politiķiem.
Lai gan Saeimas labējais flangs vairākkārt atgādinājis, ka, nododot svinīgo deputāta zvērestu, ikviens parlamentārietis solījies aizstāvēt latviešu valodu, daudzi 11. Saeimas Saskaņas centra politiķi tomēr atklāti atzīst, ka referendumā balsos par divvalodību. Tiesa, vairākumam aptaujāto kreisā spārna deputātu jautājums par viņu balsojumu radīja diskomfortu, un viņi nevēlējās sniegt tiešu atbildi.
Visi aptaujātie Saeimas labējo partiju pārstāvji nešaubīgi apliecina gatavību 18. februārī referendumā balsot pret divvalodības ieceri, jo nobalsošanas rezultāti būšot izšķirīgi Latvijas turpmākajai attīstībai.
Baltkrievu pilsoniskās sabiedrības koordinācijas centrs Rīgā vērsies pie saviem tautiešiem aicinājumu referendumā balsot pret otrās valsts valodas oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā.
Tallina nebaidās, ka Latvijā gaidāmā tautas nobalsošana par krievu kā otru valsts valodu varētu atstāt politisku ietekmi arī uz Igauniju, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.