Vēlētāju aktivitāte šodien notiekošajā referendumā pagaidām ir augstāka nekā pērn notikušajā referendumā par Saeimas atlaišanu, liecina aprēķini.
Jau ziņots, ka pirmās stundas laikā pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 25 200 balsotāju jeb 1,63% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Savukārt pērnā gada 23.jūlijā referenduma pirmajā stundā bija nobalsojuši vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju jeb 1,37% no visiem balsstiesīgajiem.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars aģentūrai LETA sacīja, ka vēlētāju aktivitāte tautas nobalsošanā jāvērtē visas dienas garumā un secinājumus iespējams izdarīt vien no šiem datiem.
"Vēlētāju līdzdalība kā rādītājs būtu analizējams, kad process ir noslēdzies un ir redzams kopējais piedalījušos skaits. Dienas laikā var būt diezgan bīstami sniegt kaut kādas prognozes, jo, iespējams, šobrīd sasnigušajā Latvijā ir nedaudz citāda dienas kārtība vēlētājiem," uzsvēra Cimdars.
Šorīt Rīgā pirmajā stundā nobalsojis 6551 vēlētājs jeb 1,6%,Vidzemē - 7648 jeb 1,87%, Latgalē - 3537 jeb 1,5%, Kurzemē - 3501 jeb 1,71%, savukārt Zemgalē - 3894 vēlētāji jeb 1,68% no kopējā vēlētāju skaita.
Jau ziņots, ka šorīt durvis vēruši visi 950 vēlēšanu iecirkņi Latvijā un sākusies balsošana referendumā par krievu valodas statusu. Balsošana ilgs līdz plkst.22.
Referendumā tiek piedāvāts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība "Dzimtā valoda", to skaidrojot kā pretreakciju uz nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK sākto parakstu vākšanu par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".