Pagaidām iecirkņos ārvalstīs referendumā par krievu kā otro valsts valodu nobalsojuši 168 pilsoņi jeb 0,31% no vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) līdz plkst.8 apkopotā informācija.
Referenduma laikā Drošības policija un Valsts policija strādās pastiprinātā režīmā, lai identificētu potenciālos riskus un apdraudējumus, kas varētu ietekmēt tautas nobalsošanas norisi, kā arī, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un nepieļautu likumpārkāpumus referenduma norises vietās.
Alūksnes novada vēlēšanu iecirkņos, līdzīgi kā citviet Latvijā, no rīta pirmie steidz nobalsot iedzīvotāji, kuriem šī ir darba diena. No rīta iecirkņos ierodas arī pa kādam makšķerniekam, kuri tālāk dienu iecerējuši pavadīt svaigā gaisā pie dabas.
Līdz 12:00 Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 415 767 pilsoņi jeb 26,91% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
Pagaidām nav informācijas, ka pēc referenduma varētu notikt kādas plašākas akcijas vai protesti, intervijā LTV raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Biedrības "Dzimtā valoda" līderis un viens no krievu valodas referenduma iniciatoriem Vladimirs Lindermans uzskata, ka Labas gribas manifests vienos tos krievus, kuri nav ietekmīgi vai populāri krievu kopienā, bet gan tos, kas ir lojāli patreizējiem Latvijas politiķiem.
Lai gan Saeimas labējais flangs vairākkārt atgādinājis, ka, nododot svinīgo deputāta zvērestu, ikviens parlamentārietis solījies aizstāvēt latviešu valodu, daudzi 11. Saeimas Saskaņas centra politiķi tomēr atklāti atzīst, ka referendumā balsos par divvalodību. Tiesa, vairākumam aptaujāto kreisā spārna deputātu jautājums par viņu balsojumu radīja diskomfortu, un viņi nevēlējās sniegt tiešu atbildi.
Visi aptaujātie Saeimas labējo partiju pārstāvji nešaubīgi apliecina gatavību 18. februārī referendumā balsot pret divvalodības ieceri, jo nobalsošanas rezultāti būšot izšķirīgi Latvijas turpmākajai attīstībai.
Baltkrievu pilsoniskās sabiedrības koordinācijas centrs Rīgā vērsies pie saviem tautiešiem aicinājumu referendumā balsot pret otrās valsts valodas oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā.
Tallina nebaidās, ka Latvijā gaidāmā tautas nobalsošana par krievu kā otru valsts valodu varētu atstāt politisku ietekmi arī uz Igauniju, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets.
Igauņu nacionālistu kluba pārstāvji šodien pie Latvijas vēstniecības Tallinā piedalījās piketā pret krievu kā otru valsts valodu Latvijā, ziņo portāls dzd.ee.
Svinot 142.gadu jubileju, Latvijas vecākās studentu korporācijas biedri referenduma dienā plkst.12:00 kopīgi ar citu korporāciju pārstāvjiem dosies uz balsošanas iecirkni Kongresa namā, lai balsotu pret divvalodību. Kā jau studentiem pienākas, neiztiks arī bez patriotiskām dziesmām.
Internetā ir izveidota karte ar visiem 950 Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas iecirkņiem, kā arī mobilais ceļvedis tuvākā iecirkņa atrašanai. Izmantojot 1188 izstrādāto mobilo ceļvedi http://m.1188.lv/referendums, iespējams ātri un precīzi atrast un izvēlēties tuvāko balsošanas iecirkni. Tas ir ērti lietojams tiem cilvēkiem, kas plāno brīvdienas pavadīt ārpus mājas un pa ceļam iegriezties balsošanas iecirknī, lai izteiktu savu viedokli.
Gaidāmais referendums par divvalodību Latvijā radījis spriedzi tukšā vietā un situācija, no malas vērojot, vairs nav tik mierīga kā agrāk, ceturtdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Krievijas režīma opozicionārs Maskavas Valsts Universitātes profesors Konstantīns Borovojs.
Rīgas Latviešu biedrības (RLB) valde un dome ierosinājusi 18.februāri pasludināt par Valsts valodas dienu un turpmāk to atzīmēt katru gadu, rīkojot dažādus sarīkojumus un diskusijas.