SC deputāti izvairīgi par balsojumu referendumā
Lai gan Saeimas labējais flangs vairākkārt atgādinājis, ka, nododot svinīgo deputāta zvērestu, ikviens parlamentārietis solījies aizstāvēt latviešu valodu, daudzi 11. Saeimas Saskaņas centra politiķi tomēr atklāti atzīst, ka referendumā balsos par divvalodību. Tiesa, vairākumam aptaujāto kreisā spārna deputātu jautājums par viņu balsojumu radīja diskomfortu, un viņi nevēlējās sniegt tiešu atbildi.
Kā zināms, šajā nedēļas nogalē Latvijā notiks tautas nobalsošana, kurā ikviens balsstiesīgais varēs iestāties par vai pret grozījumiem Satversmē, kuri krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu. Lai gan Saeimas vairākums uzskata, ka, balsojot par divvalodību, ikviens parlamentārietis pārkāps svinīgajā zvērestā doto solījumu un būtu pelnījis bargu sodu, daudzi Saskaņas centra (SC) deputāti tomēr atklāti norāda, ka viņi balsošot par izmaiņām Satversmē. Neatkarīgās aptaujā bez liekas kautrēšanās atbalstu divvalodībai pauda tie parlamentārieši, kuru dzimtā valoda varētu būt krievu valoda. Novērojumi liecina, ka gan Ivans Ribakovs, gan Mihails Zemļinskis, Igors Meļņikovs, Igors Zujevs un vēl vairāki politiķi, kuri balsošot par divvalodību, ikdienā daudz labprātāk lieto krievu valodu, savukārt darbs komisijās un komunikācija ar medijiem, kas pamatā notiek latviešu valodā, viņiem nereti sagādā zināmus sarežģījumus.
Daudz diplomātiskāk uz tiešo jautājumu par gaidāmo balsojumu atbildēja tādi pieredzējuši politiķi kā Sergejs Dolgopolovs, Valērijs Agešins un Boriss Cilevičs, kuri vienlīdz labi pārzina gan krievu, gan latviešu valodu. Viņi sarunā ar Neatkarīgo sniedza izvairīgas atbildes, uzsverot, ka balsos atbildīgi, apdomīgi un saskaņā ar sirdsapziņu.
Vairāki kreisā flanga deputāti arī akcentēja, ka balsošot par izmaiņām Satversmē, taču pēc būtības tā nebūšot cīņa ar latviešu valodu, bet gan protests pret valdības politiku. Tā, Jāni Tutinu neapmierinot attieksme pret Latgales reģionu, Sergeju Potapkinu – valodas diskriminācija, savukārt Dmitriju Rodionovu – etniskā politika.
Tiesa, vislielāko diskomfortu nepieciešamība sniegt konkrētu atbildi par gaidāmo balsojumu sagādāja vairākiem SC deputātiem, kuru dzimtā valoda, visticamāk, ir latviešu. Tā, Jānis Ādamsons kategoriski nevēlējās runāt par šo jautājumu, savukārt Ivars Zariņš, vairākas minūtes runājot ap un par tēmu, tā arī nebija gatavs formulēt konkrētu attieksmi. Lai gan neviens no SC frakcijas politiķiem nebija gatavs balsot pret izmaiņām Satversmē, visizsmeļošāk savu izvēli vispār nepiedalīties balsošanā pamatoja Vladimirs Reskājs, kas atzina: «Tā kā par mani ir balsojuši gan tie, kuri ir par šo iniciatīvu, gan tie, kuri ir pret, aiz cieņas pret dažādajiem viedokļiem referendumā nepiedalīšos.